Kā ziņots, Latvija 2014. gadā sarunās ar Eiropas Komisiju panāca, ka atļautā benzpirēna normai kūpinātos produktos nepiemēro tūlītēju samazinājumu, bet piešķir atkāpes periodu līdz 2017. gada 1. septembrim. Pēc tam, ja Latvija nepamatos nepieciešamību turpmākai atkāpei, kūpinātās zivīs un gaļā benzpirēna daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus uz kilogramu patlaban pieļaujamo piecu mikrogramu vietā, savukārt benzpirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa - 12 mikrogramus pašreizējo 30 mikrogramu vietā.
Ja dalībvalsts spēs zinātniski pamatot, kāpēc saglabāt attiecīgo normu ir nepieciešams, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij var ļaut šo normu saglabāt uz nenoteiktu laiku. Kā norāda ZM, pārtikas uzraudzības un paškontroļu analīžu rezultāti rāda, ka, ieviešot jaunās stingrākās normas, daļai kūpināto produktu nebūs iespējams panākt tradicionālā kūpinājuma īpašības. Pat lietojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, nav iespējams radīt tās garšas, smaržas un arī izskata nianses, kas rodas kūpinājumos, kūpināšanas procesā izmantojot malku.
Līdz ar to, ja ražošanas procesā tiks ievērotas jaunās normas, tas nozīmīgi vājinās tradicionālās garšas, smaržas un izskata iezīmes, ko augstu vērtē patērētāji. Šī dilemma skar galvenokārt mājražotājus un mazos uzņēmumus. Tāpēc ZM uzskata, ka nepieciešams saglabāt spēkā esošās normas, lai Latvijā joprojām būtu pieejama tradicionālo nacionālo kūpinājumu produkcija.
Projekta mērķis ir noteikt labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekmi uz minēto vielu līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, kā arī ir plānota informācijas vākšana par aktuālo piesārņojumu tradicionāli kūpinātā gaļā, nodrošinot nepieciešamos datus. Tas ļaus ZM sagatavoties 2017. gada diskusijām Briselē par beztermiņa nacionālās atkāpes saglabāšanu Latvijai.