Trūkst izpratnes
Patlaban sākusies «datortomogrāfijas ēra» un, ja tā var teikt, masveidīga pacientu izmeklēšana, Dienai norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine. Protams, modernās tehnoloģijas palīdz uzlabot sabiedrības veselību, bet jāatceras, ka bērni ir krietni jutīgāki un rentgena un datortomogrāfijas izmeklējumos tiek izmantoti rentgena stari. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, vienā plaušu rentgena izmeklējumā saņemtā jonizējošā starojuma deva var izraisīt letālu audzēju vienam no diviem miljoniem cilvēku, turpretī, veicot galvas datortomogrāfiju bērnam, šis risks ir vienam no 1000 pacientiem. I. Apine atzīmē, ka, veicot radioloģisko izmeklējumu pēc pieaugušajiem atbilstošiem parametriem, bērns faktiski saņem pat līdz piecām reizēm lielāku starojuma devu, nekā būtu nepieciešams. Jo lielāks ir saņemtais starojums, jo augstāks ir onkoloģisko slimību risks nākotnē. Tāpēc, pēc speciālistes domām, būtu jāatsakās no nevajadzīgiem izmeklējumiem, aizstājot tos ar drošākām alternatīvām, bet, ja datortomogrāfija tiešām ir nepieciešama, jānodrošina, lai starojuma deva būtu mazāka.
To ir iespējams darīt, un tā jau ir ierasta prakse, piemēram, BKUS. Taču, salīdzinot situāciju Rīgā un ārpus galvaspilsētas, reģionos tā ir sliktāka. Zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ šim aspektam netiek pievērsta pienācīga uzmanība, un daudzviet izmeklējumi bērniem tiek veikti ar tādu pašu starojuma devu kā pieaugušajiem.
Veic nevajadzīgi
Akmens ir jāmet arī ģimenes ārstu lauciņā. I. Apine atzīmē, ka ikdienā ģimenes ārstu praksē bērni uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, jo īpaši datortomogrāfiju, tiek nozīmēti neapdomīgi, neapzinoties sekas. Piemēram, Helsinku Bērnu slimnīcā dienā tiek veikti divi datortomogrāfijas izmeklējumi bērniem, turpretim Baltijas valstīs šis skaits ir vidēji desmit reižu lielāks. Lai gan BKUS izdevies samazināt nepamatoto izmeklējumu skaitu, problēmas ir ar tiem pacientiem, kas nāk no ārpuses. I. Apine piebilst, ka, iespējams, šī metodoloģija līdz daudziem ārstiem vēl nav nonākusi. Darbs sākts arī ar profesionālajām asociācijām, bet, lai ieradumi mainītos, nepieciešams laiks. Klasiskākais piemērs esot pusaudži ar galvassāpēm - to iemesla noteikšanai nereti datortomogrāfija nav nepieciešama.
Tuvāko gadu laikā mērķis ir izstrādāt speciālas vadlīnijas, kādos gadījumos datortomogrāfija ir vajadzīga un kad to var aizstāt ar citiem izmeklējumiem. Tāds pats plāns ir attiecībā uz rentgenu. «No viena maza rentgena uzņēmuma iespēja rasties ļaundabīgiem audzējiem ir ārkārtīgi zema, bet problēma ir tad, ja šis izmeklējums tiek veikts atkārtoti, - radiācijas sekas summējas,» saka ārste. Kā piemēru viņa min bērnus ar plaušu karsoni, kuriem, lai problēmu diagnosticētu, rentgens bieži nav nepieciešams - pietiek ar analīzēm un citiem izmeklējumiem.
Ar pamatojumu
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai stāsta, ka par šo tēmu asociācijā tieši pēc I. Apines iniciatīvas jau runāts, taču informācija vairāk bijusi vispārēja, bez nopietnas analīzes. Trūkst konkrētu piemēru par nepamatotiem izmeklējumiem, un arī asociācijā šādu datu nav. Ja speciālisti redz, ka nosūtījumi bijuši bez pamata, nepieciešams ar asociāciju valdēm to izdiskutēt, atrast problēmas iemeslus. S. Veide gan atzīmē, ka neviens ģimenes ārsts bez iemesla bērnus uz radioloģiskiem izmeklējumiem nesūta, jo riski ir zināmi. Turklāt jāņem vērā, ka nereti uz šiem izmeklējumiem nosūta speciālisti, nevis ģimenes ārsts. Tāpēc nepieciešams izvērtēt, kur problēma ir lielāka.