Neskatoties uz to, ka Latvijas un Igaunijas politiķu attieksme pret Lietuvas ambiciozo projektu, kurš valstij izmaksās 514 miljonu eiro, līdz šim bijusi visai rezervēta, tomēr termināļa darbība nodrošinās, ka jau no nākamā gada vismaz 540 miljonu kubikmetru gadā no Baltijas valstu gāzes patēriņa veidos Norvēģijas uzņēmuma Statoil piegādātā dabasgāze un tehniski reģionu vairs nevarēs īsti saukt par izolētu salu.
Pirmā krava jau šogad
Īstenojot sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības projektu, Lietuvai izdevies iekļauties pašas noteiktajos, visai ambiciozajos termiņos, tāpēc atbilstoši līgumam ar Statoil pirmo sašķidrinātās dabasgāzes kravu terminālis plāno pieņemt jau šī gada decembrī, un kopumā no Norvēģijas ik gadu plānots saņemt sešas septiņas šādas kravas.
Virkni sagatavošanās darbu Lietuvai izdevies noslēgt vēl pēdējā mirklī - piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātnes būvniecības darbi oficiāli beigušies tikai 20. oktobrī, kad termināļa īpašnieks, uzņēmums Klaipedos Nafta saņēma aktu no atbildīgajām institūcijām par būves nodošanu ekspluatācijā. «Šis dokuments apliecina, ka sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība ir pabeigta, un esam gatavi tam, lai kuģis Neatkarība varētu droši pietauvoties piestātnei. Līdz ar to varēsim sākt pārbaudes darbus un gatavoties pirmās kravas uzņemšanai,» atklāj Klaipedos Nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška.
Būvniecības darbi Klaipēdā, gan, visticamāk, ar to vēl nenoslēgsies, jo augustā Klaipedos Nafta paziņojusi par plāniem attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru arī uz sauszemes, un tā galvenokārt varētu tikt izmantota kuģu apgādei ar degvielu. Kā norāda uzņēmums, šāds solis būtu pamatots, pastiprinoties vides aizsardzības prasībām, jūras transporta sektorā aizvien vairāk pastiprinās interese par dabasgāzi kā degvielu kuģiem.
Latvijā nonāks nākamgad
Jau šobrīd Lietuva ir ieinteresēta, piemēram, vasaras periodā iepirkto dabasgāzi uzglabāt Inčukalna dabasgāzes krātuvē, un Lietuvas dabasgāzes tirgus operators jau noslēdzis līgumu par piekļuvi krātuvei, tāpēc pirmā dabasgāze no Klaipēdas Latviju, iespējams, varētu sasniegt jau nākamajā gadā, stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis. «No tirgus viedokļa Latvijas patērētājus pagaidām, visdrīzāk, gan šī gāze nesasniegs, un tam mums jāgaida 2017. gads, kas ir Latvijas gāzes monopoltermiņa beigas,» norāda R. Irklis.
Viņš arī atgādina, ka pagaidām esošo Latvijas un Lietuvas dabasgāzes cauruļvadu savienojumu jauda vēl ir nepietiekama, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu, un tas arī nenodrošina iespējas uzkrāt gāzi Inčukalna krātuvē pietiekami lielos apjomos, tāpēc pagaidām to nevar uzskatīt par pilnvērtīgu alternatīvu gadījumiem, ja, piemēram, rastos Krievijas dabasgāzes piegāžu traucējumi. Tomēr šāda iespēja radīsies jau no 2016. gada, pēc tam kad ar Latvijas un Eiropas Savienības atbalstu Lietuvā tiks veikta gāzesvada Klaipēda-Kuršēni paplašināšana. Šobrīd Lietuvas dabasgāzes infrastruktūra no termināļa ļauj nodrošināt dabasgāzes piegādes līdz četriem miljoniem kubikmetru diennaktī, bet Lietuvas un Latvijas cauruļvadu savienojuma jauda ir līdz pieciem miljoniem kubikmetru diennaktī. Salīdzinājumam jāmin, ka, piemēram, elektrostacijas Rīgas TEC-2 gāzes pieslēguma maksimālā jauda ir līdz 5,76 miljoniem kubikmetru diennaktī, bet Latvijas kopējais diennakts patēriņš var sasniegt ap 12 miljoniem kubikmetru dienā.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka Latvija Klaipēdas termināli vērtē kā būtisku reģionālās dabasgāzes infrastruktūras elementu, kas paaugstinās dabasgāzes apgādes drošības līmeni un līdz ar to sekmēs Latvijas enerģētisko neatkarību, jo var kļūt par alternatīvu gāzes piegādes avotu Latvijai, lai segtu vismaz daļu tās patēriņa.
Patērētājiem jāsāk domāt
Neskatoties uz juridiskajiem un fiziskajiem ierobežojumiem, patiesībā patērētāji jau šobrīd faktiski var sākt domāt par piegāžu līgumiem no Klaipēdas, ir pārliecināts enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš. Pēc viņa viedokļa, Latvijas likumdošana to pieļauj un jābūt tikai gribai. «Nekas nav nokavēts, jo lietuvieši un norvēģi savu darbu ir izdarījuši, un mums atliek tikai plūkt augļus,» norāda eksperts.
Savukārt enerģētikas konsultāciju uzņēmuma Prudentia Energy Markets aplēses liecina, ka Baltijas valstīm pāragri runāt par dabasgāzes piegādēm no Klaipēdas termināļa kā par neapstrīdamu alternatīvu piegādēm no Krievijas, jo no cenu viedokļa sašķidrinātās dabasgāzes piegādes joprojām var izrādīties dārgākas nekā pa cauruļvadiem piegādāta dabasgāze, it īpaši ņemot vērā gāzes transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas.
Tomēr vienlaikus nenoliedzami termināļa darbība ir nozīmīga no dabasgāzes fizisko piegāžu drošības uzlabošanas viedokļa, kā arī samazinās dominējošā piegādātāja Gazprom iespējas diktēt cenas, piebilst eksperte, uzsverot, ka no šī viedokļa termināļa uzbūvēšana vērtējama ļoti pozitīvi. Jāpiebilst, ka pati Lietuva kā nozīmīgu panākumu vērtēja faktu, ka gada vidū tai sarunās ar Gazprom līdz 2015. gada beigām izdevās panākt būtisku cenas atlaidi - par aptuveni 20%. Tomēr, kā terminālim veiksies ar dabasgāzes patērētāju atrašanu, pagaidām nav skaidrs, un daļu noieta Lietuva paredz nodrošināt, uzliekot valsts lielajām elektrostacijām par pienākumu trešdaļu no to dabasgāzes patēriņa ņemt no Klaipēdas termināļa, uzsver Prudentia Energy Markets pārstāve Anna Ņikuļina.
Prudentia Energy Markets aplēses, kuras uzņēmums veica, lai salīdzinātu dabasgāzes piegādes no ASV kā alternatīvu Krievijas piegādēm, liecina, ka prognozēt sašķidrinātās gāzes cenu konkurētspēju ir sarežģīti, jo ir vairāki faktori, kas vieš neskaidrību par tās nākotnes cenu līmeni - piemēram, pieprasījums Dienvidkorejā vai Japānā, kur šobrīd cena ir pat par 20% augstāka nekā Latvijai pa cauruļvadu piegādātās dabasgāzes cena.
Lietuvai sarunās ar Statoil izdevās vienoties par cenu, kas piesaistīta Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, un līguma slēgšanas mirklī tā veidoja ap 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru. «Latvijai neapšaubāmi terminālis ir laba ziņa arī tāpēc, ka tajā ieguldīta Lietuvas, nevis Latvijas nodokļu maksātāju nauda,» piebilst A. Ņikuļina.