Šāds lēmums varētu būt ieguvums gan iedzīvotājiem, gan mobilo sakaru nozares uzņēmumiem, bet šāda iniciatīva valstiski nav atbalstāma. Pirmkārt, nodokļu valstij ir tik, cik ir, un, samazinot PVN tādai lielai un salīdzinoši veselīgai nozarei kā telekomunikācijas, vajadzētu celt nodokļus kādā citā jomā. Otrkārt, mobilo sakaru nozarē cenas jau tāpat pēdējos gados gājušas uz leju, un nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka Latvijā patlaban ir Eiropā izdevīgākās cenas mobilo telekomunikāciju klāstam. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju maksātspēja nav tā labākā, valstij ar pēc iespējas zemāku PVN būtu jāatbalsta tādu preču grupu kā medikamenti, pārtika un mācību grāmatas iegāde.
Citu nozaru uzņēmēji teikuši, ka iedzīvotāji taupa, piemēram, apģērbu iegādei, bet tērē vairākus simtus eiro par viedtālruni. Tā ir Latvijai raksturīga iezīme vai arī globāla tendence?
Viedtālruņi kļūst aizvien gudrāki un sarežģītāki, un to cenu diapazons patlaban ir ļoti plašs - ir vienkāršāki tālruņi par samērā zemām cenām, ir arī tādi, kuri maksā vairāk nekā 500 eiro. Pieredze rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju viedtālruņus iegādājas uz nomaksu, un tas nozīmē, ka ikmēneša maksājums var būt no dažiem eiro līdz 10-20 eiro. Izņēmums ir augstākās klases telefoni, kuri maksā dārgāk un kurus pircēji ļoti bieži iegādājas par pilnu cenu. Daļa lietotāju viedtālruņus izmanto, lai savu dzīves organizāciju uzlabotu, izmantojot tās funkcionālās īpašības, kuras viedtālrunis piedāvā, otra daļa ir tādi, kuriem viedtālrunis kalpo kā statusa apliecinājums. Viedtālruņi arī nodrošina plašas darba un izklaides iespējas. To visu ņemot vērā, cilvēki viedtālruņiem ir gatavi tērēt vairāk naudas nekā lietām, kas pilda vienu konkrētu funkciju.
Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?
Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.
Mobilais internets ir spēcīgs konkurents fiksētajam internetam?
Mobilais internets ir nostājies blakus fiksētā interneta veiktspējai. Cilvēki dod priekšroku mobilitātei, un līdz ar 4G interneta izplatību redzam, ka iedzīvotāji aizvien vairāk lieto mobilo internetu - ne tikai planšetdatoros, piezīmju datoros, bet arī izmanto kā vienīgo interneta pieslēgumu mājās. Šovasar mēs būtiski paplašinājām 4G tīkla pārklājumu Rīgā un tās apkārtnē, 4G tīklu mēs turpināsim plānveidīgi attīstīt arī nākamgad, lai drīzumā tas būtu pieejams jau 80-90% valsts iedzīvotāju.
Ja vērtē vairāku operatoru tarifu plānus, rodas iespaids, ka operators varētu vairāk pelnīt no lietotāju maksājumiem tieši par internetu, nevis par sarunām.
Pēdējos gados tieši mobilais internets - ja raugāmies uz visiem nozares sektoriem - ir visstraujāk augošais telekomunikācijas nozares sektors, un tā tas ir arī Latvijā. Tomēr viens no vērtīgākajiem pakalpojumiem mobilo sakaru nozarē ir tieši balss pakalpojumus - no lietotāja viedokļa raugoties. Taču nozares regulēšana un asā konkurence radījusi situāciju, kad balss pakalpojumu cenu vairs neraksturo atšķirības, vienīgā atšķirība ir tas mobilo datu apjoms, kas nāk līdzi konkrētajam tarifa piedāvājumam. Šī tendence saglabāsies arī nākotnē. Mobilā interneta lietošanas apjoms būs tas, kas atšķirs, kāda cena tiek prasīta par mobilo sakaru lietojumu.
Pirms vairākiem gadiem cilvēki sūdzējās, ka nomaļākos apvidos ar mobilo sakaru kvalitāti - visiem operatoriem - ir bēdīgi. Situācija ir mainījusies?
Latvijā mobilo sakaru kvalitāte ir ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni. To mēs bieži nenovērtējam, jo vienkārši esam pieraduši pie kvalitatīviem mobilajiem sakariem. Pirms gadiem 15 neviens neiedomājās, ka jau drīz Latvijā būs pieejams kvalitatīva mobilā interneta pārklājums. Tagad, kad cilvēki brauc sēņot vai ogot, viņi pieņem, ka pat meža vidū būs interneta pārklājums, un parasti tā arī ir.
Drīzumā ES dalībvalstīs varētu tikt atcelti viesabonēšanas tarifi telekomunikāciju pakalpojumiem, jau šovasar bija vērojama viesabonēšanas tarifu samazināšana. Kā tas ietekmē situāciju nozarē?
Nozares apgrozījums kopumā pēdējos gados ir sarucis. Pavasarī paudu piesardzīgu optimismu, ka nozare šogad varētu atgriezties pie nelielas izaugsmes, bet šobrīd šķiet, ka tas, visticamāk, nenotiks ātrāk par 2015. gadu vai pat nedaudz vēlāk, jo patlaban jāņem vērā jauni ģeopolitiskie faktori un to izraisītās bažas ekonomikā, kas ietekmē arī telekomunikāciju tirgu. Ja telekomunikācijas nozares klientiem rodas grūtības ar biznesu un ar ienākumiem, tad viņu pirktspēja samazinās un arī mobilo sakaru patēriņš mazinās.
Jūsu vadītais uzņēmums jau izjūt, ka klientiem rodas finansiāla rakstura problēmas?
Patlaban vēl ne.
Šajā vasarā ieviestā viesabonēšanas tarifu samazināšana ES ir atstājusi iespaidu? Cilvēki, uzturoties ārzemēs, pa tālruni runā vairāk, zinot, ka tas ir lētāk nekā pērn?
Jā, ir tāda tendence, bet pieaugums nav tik ievērojams, lai tā būtu ļoti nopietna nozares tendence.
Savulaik teicāt, ka, samazinoties viesabonēšanas tarifiem, klientiem, kuri uzturas ārzemēs, rēķini kļūs mazāki, bet operatoriem nāksies meklēt līdzekļus investīcijām.
Kopš tā laika būtisku izmaiņu nav. Jāpieņem, ka ES dalībvalstis sakaru jomā integrēsies vēl vairāk, un jāprot to izmantot kā priekšrocību, un šis virziens ir saistīts ar jaunu tarifu plānu veidošanu Eiropas mērogā. Jauns tarifu plāns var nozīmēt cenu izmaiņas, runājot pa mobilo tālruni citā Eiropas valstī, un tas var nozīmēt datu pārraides lietošanas paradumu izmaiņas, lietojot datus ārpus savas valsts, respektīvi, citviet ES. Izmaiņas neattiecas uz valstīm ārpus ES, piemēram, ASV, kur šī cenu atšķirība varētu nākotnē būt vēl uzkrītošāka, lai gan patlaban grūti prognozēt, to nosaka tirgus.
Iepriekš esat uzsvēris, ka Latvijā mobilo sakaru nozarē saglabāsies augsta konkurence un būs jācīnās par katru klientu. Trīs mobilo sakaru operatoru ir par daudz mūsu valsts tirgum?
Četru mobilo sakaru operatoru noteikti būtu par daudz Latvijas tirgum, ja būtu divi, tad konkurence nebūtu tik asa. Tomēr nevar noliegt, ka tieši konkurencei ir arī ļoti pozitīva ietekme, konkurence liek domāt, kā uzlabot efektivitāti, pakalpojumus, servisu. Ja raugāmies no klientu viedokļa, asa konkurence ir ļoti laba, jo klients var iegūt labāku pakalpojumu. No uzņēmuma viedokļa asa konkurence rada grūtības, bet vienlaikus ir arī nozīmīgs stimuls uzņēmuma attīstībai.
Mobilo sakaru nozare ir bēdīgi slavena ar tajā strādājošo uzņēmumu konfliktiem. Kāpēc, jūsuprāt, tā?
Konkurence arī ir galvenais iemesls.
Kā vērtējat regulējumu, kāds ir telekomunikāciju nozarei Latvijā?
Latvijā ir viena no pārdomātākajām sakaru nozares regulēšanas sistēmām, to apliecina arī situācija, kādā mūsu valsts telekomunikāciju nozare patlaban atrodas - respektīvi, apsteidz daudzas citas valstis vairākos parametros. Ir nianses, ko varētu koriģēt, bet globālu problēmu regulējumā nav.
Raugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā, kas, jūsuprāt, būtu jāmaina?
Mūsu valstī nodokļu slogs kopumā nav lielāks kā citās ES valstīs, drīzāk otrādi. Tāpat arī nodokļu politikas virzieni, ko iezīmējusi Finanšu ministrija - tādi kā konkurētspēja, sociālais taisnīgums un paredzamība, - ir visnotaļ atbalstāmi. Taču, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, nodokļu struktūra būtu pakāpeniski jāmaina, samazinot darbaspēka nodokļus un kompensējot tos ar pelēkā sektora samazināšanu, ideālā gadījumā - arī ar valsts iestāžu efektivitātes uzlabošanu un tēriņu samazināšanu. Tādēļ pirmajā plānā šobrīd izvirzās sekošana tam, lai arī realitātē nodokļu izmaiņas darbotos saskaņā ar iecerēm, kā arī jautājums, kas bijis aktuāls visus Latvijas otrās neatkarības gadus un joprojām tāds ir - nodokļi jāmaksā visiem.