Jau vēstīts, ka KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska informējusi - KVV Group vērsīsies starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar KVV Liepājas metalurgam pieteikto maksātnespēju. Kā norāda uzņēmumā, vienīgais veids, kā KVV Group varot aizsargāt savas vairāk nekā 35 miljonus eiro lielās investīcijas un biznesa reputāciju, ir starptautiskā arbitrāža. Patlaban, turpinot sagatavošanās procesu arbitrāžas strīdam pret Latviju, KVV Group advokāti pabeidzot pierādījumu bāzes noformēšanu. Vienlaikus KVV Group veicot visas iespējamās darbības, lai strīdīgos jautājumus noregulētu ārpustiesas ceļā, saglabājot mierizlīguma iespēju un neiesaistot savu investora tiesību aizsardzībā Eiropas Komisijas institūcijas.
Jāatceras, ka Liepājas tiesa 30. jūnijā pieņēma lēmumu ierosināt KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā. (Ar KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās a/s G4S Latvia.)
TAP lietā līdz 30. augustam noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Šīs nedēļas sākumā metalurģijas uzņēmuma kreditors SIA FeLM paziņoja, ka augusta vidū vēl aizvien nebija saņēmis KVV Liepājas metalurga īpašnieku gatavoto TAP pasākumu plānu, kas būtu jāsaskaņo ar kreditoriem. Uzņēmums FeLM pauda viedokli, ka tas liek domāt - KVV Liepājas metalurgs vilcina laiku. FeLM ieskatā svarīgākais KVV Liepājas metalurga nākotnei ir tālākā virzība ar TAP vai ierosināto uzņēmuma maksātnespējas lietu.
Jāatgādina, ka 17. un 24. maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un FeLM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par situāciju saistībā ar KVV Liepājas metalurga parādu restrukturizāciju. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka KVV grupas piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. KVV grupas izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts. LETA