Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Līdz eiro ieviešanai - tikai seši mēneši

Tieši pēc pusgada - 2015. gada 1. janvārī - Lietuva pēdējā no trim Baltijas valstīm un 19. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts tiks uzņemta eirozonā, to neilgi pirms Jāņiem apstiprināja ES dalībvalstu finanšu ministri. Oficiālo lēmumu par Lietuvas pievienošanos eirozonai gan pieņems ES Padome šā gada 23. jūlijā. Eiro ieviešanu pašlaik atbalsta 46% Lietuvas iedzīvotāju, salīdzinājumā 2013. gada novembrī Latvijas pievienošanos eirozonai atbalstīja 45% iedzīvotāju.

Jāteic, ka pievienošanās process eirozonai, informatīvās kampaņas vēstījumi un iedzīvotāju noskaņojums Lietuvā ir visai līdzīgi tam, kā pāreja uz eiro notika mūsu valstī. Galvenās bažas kaimiņvalstī, tāpat kā tas bija Latvijā, ir par strauju cenu celšanos pēc eiro ieviešanas.

Savukārt banku ekonomisti apgalvo, ka šīm bažām pamata nav, un kā galvenos argumentus par labu eiro ieviešanai, tāpat kā Latvijā, min ārvalstu investīciju pieplūdumu, zemākus kredītprocentus starptautiskajos finanšu tirgos un zemākas izmaksas biznesam, jo būs mazāk jātērējas valūtas maiņas operācijām.

Jāatgādina arī, ka Lietuvā lits, tāpat kā Latvijā lats, jau ilgus gadus ir piesaistīts eiro kursam.

Cīņa par investīcijām

Lietuvas premjerministrs Aļģirts Butkevičs Dienai kā galvenos ieguvumus no pārejas uz eiro min starptautiskās tirdzniecības un eksporta pieaugumu, kā arī investīciju kāpumu, kas rezultēsies jaunu darba vietu radīšanā. «Nav noslēpums, ka ārvalstu investori eiro uztver kā apliecinājumu valsts spējai īstenot atbildīgu ekonomisko un finanšu politiku. Līdz ar to, ja Lietuva neieviestu eiro, mēs saviem Baltijas kaimiņiem zaudētu cīņā par investīciju piesaisti. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka eiro ieviešana Lietuvā vairos visa Baltijas reģiona ekonomisko pievilcību,» stāsta Lietuvas valdības vadītājs un arī uzsver, ka līdz ar eiro ieviešanu Lietuva kļūs par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieci, kas nozīmē iespēju saņemt palīdzību finanšu krīžu gadījumos.

Lietuvas Bankā Dienai stāsta, ka saskaņā ar tās aprēķiniem līdz 2022. gadam vidējais IKP gada pieaugums būs par 1,8% augstāks nekā tad, ja eiro netiktu ieviests. Vislielāko pozitīvo ietekmi ekonomikai dos eksporta pieaugums, kā arī kredītprocentu sloga samazinājums. Attiecībā uz ārvalstu investīciju pieaugumu jānorāda, ka eiro, lai gan būtisks, ir tikai viens no faktoriem, kas svarīgs investoriem. Vienlīdz svarīga ir arī kopējā uzņēmējdarbības vide un darbaspēka pieejamība.

Sola uzraudzīt

Runājot par iedzīvotāju bailēm no inflācijas un cenu pieauguma saistībā ar pāreju uz eiro, Swedbank galvenais ekonomists Nērijs Mačulis tās dēvē par pārspīlētām un lielā mērā iracionālām.

«Latvija un Igaunija ir labs piemērs tam, ka pēc eiro ieviešanas algas pieaug straujāk nekā cenas. Mēs prognozējam nelielu cenu pieaugumu tikai atsevišķos ekonomikas sektoros, piemēram, viesnīcu un izklaides biznesā. Kopumā prognozējam, ka arī Lietuvā cenas augs lēnāk nekā algas,» skaidro ekonomists. Viņš arī stāsta, ka, tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā cilvēki satraucas par ekonomiskās neatkarības un suverenitātes zaudēšanu.

«Lietuvā arī līdz šim nav bijusi neatkarīga monetārā politika, jo lits ir piesaistīts eiro, un esmu pārliecināts, ka mazai atvērtai ekonomikai nemaz nav nepieciešama sava monetārā politika. Turklāt Lietuvai tagad būs sava balss Eiropas Centrālās Bankas padomē,» uzsver N. Mačulis.

Lietuvas Banka prognozē, ka šogad inflācija būs 0,9%, bet 2015. gadā - 1,5%. Lai nepieļautu nepamatotu cenu celšanos, ir plānots, ka līdz 2015. gada vidum cenas tiks atspoguļotas gan litos, gan eiro. Lietuvas Statistikas pārvalde veiks cenu uzraudzību, ik mēnesi publicējot 100 populāro preču un pakalpojumu cenas. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā Ekonomikas ministrija parakstīs Labas gribas memorandu ar uzņēmējiem par godīgu eiro ieviešanu.

Lietuvas premjers uzsver, ka eiro ieviešana pati par sevi nekādā veidā inflāciju neveicinās. «Cilvēkus uztrauc, ka cenas pieaugs tāpēc, ka uzņēmēji negodīgi pārrēķinās cenas no litiem uz eiro. Taču valdība stingri uzraudzīs, lai tarifi, cenas un komisijas maksa nepieaugtu eiro konvertācijas procesā, pārrēķināšanai ir jābūt par labu patērētājiem,» uzsver A. Butkevičs. Viņš arī norāda, ka saņēmis no uzņēmēju organizācijām apsolījumu necensties iedzīvoties eiro ieviešanas periodā.

Laucinieki skeptiskāki

Eiro ieviešanu kopumā atbalsta gan Lietuvas darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas, lai gan pēdējās ir piesardzīgākas. Lietuvas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Rimants Šidlausks stāsta, ka viņa pārstāvētajā organizācijā 90% tās biedru atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem vislielākais ieguvums no eiro ieviešanas būšot nozīmīgie ietaupījumi, kas saistīti ar valūtas konvertāciju, tirgojoties ar eirozonas valstīm. Tāpat ir lielas cerības uz ārvalstu investīciju pieaugumu. Latvijas uzņēmums Laima, kas savu produkciju eksportē uz minēto kaimiņvalsti, apliecina, ka no eiro ieviešanas vislielākie ieguvēji būs Lietuvas iedzīvotāji, jo Laimas, tāpat kā citu lielo Latvijas uzņēmumu, darbībā nekas nemainīsies, jo jau pašlaik visi norēķini notiek eiro.

Savukārt Lietuvas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Artūrs Čerņausks bilst, lai gan pats eiro ieviešanu atbalsta, tomēr daudzi organizācijas biedri ir noskaņoti skeptiski, jo «viņus uztrauc cenu celšanās un dzīves dārdzības pieaugums. Vēl citi Lietuvas iedzīvotāji ir noraizējušies, vai nesaruks pensijas un algas. Kopumā jāteic, ka šīs bažas vairāk izjūt gados vecāki cilvēki, kas dzīvo laukos. Lielo pilsētu iedzīvotāji pret eiro ieviešanu ir noskaņoti labvēlīgāk».

A. Čerņausks norāda arī uz psiholoģiskajām adaptācijas grūtībām: «Ja Latvijā pēc eiro ieviešanas algas cipars eiro bija lielāks nekā latos, tad mums būs otrādi - gan algas, gan pensijas eiro liksies mazākas nekā litos. Taču arī cenas šķitīs mazākas eiro, nekā tās bija litos, līdz ar to ir bažas, vai cilvēkiem negribēsies pirkt un tērēt vairāk, nekā tie var atļauties.» Lietuvas valdības vadītājs A. Butkevičs gan ir pārliecināts, ka līdz ar eiro ieviešanu, tāpat kā Latvijā un Igaunijā, arī Lietuvā pieaugs optimisms par pievienošanos eirozonai un eiro Lietuvas sabiedrībā vairs netiks uztverts kā bieds.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lietuvas iedzīvotāju attieksme pret eiro

50% iedzīvotāju jūtas pietiekami informēti par eiro ieviešanu.
82% iedzīvotāju ir redzējuši eiro banknotes.
50% iedzīvotāju ir lietojuši eiro banknotes.
62% iedzīvotāju uzskata, ka televīzija ir vislabākais informācijas avots, lai uzzinātu ar eiro ieviešanu saistītos jaunumus.
63% iedzīvotāju par galveno prioritāti informācijas kampaņā uzskata valūtas konvertāciju.
88% iedzīvotāju par nozīmīgu uzskata cenu atspoguļošanu abās valūtās.
75% iedzīvotāju domā, ka cenas pieaugs.
42% iedzīvotāju uzskata, ka pāreja uz eiro sagādās personīgas neērtības.
57% iedzīvotāju uzskata, ka Lietuva zaudēs savu identitāti.
39% iedzīvotāju uzskata, ka Lietuva zaudēs kontroli pār savu ekonomiku.
Avots: Eurobarometer

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?