Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas «vienkāršajiem ļaudīm» nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim. Kā iepriekš norādīja LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, tajās notiks Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenās norises. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dagnija Grīnfelde skaidro, ka to paredz starp iestādi, LNB un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu pērn noslēgtā vienošanās: «LNB šajā laikā turpinās veikt savas pamatfunkcijas un būs pieejama lasītājiem, tomēr citi pasākumi ārpus Latvijas prezidentūras norisēm nenotiks.»
LBAB valdes priekšsēdētāja Biruta Eglīte atklāj, ka sarunas par telpu nomu minētajam pasākumam ar LNB pārstāvjiem notikušas kopš oktobra un toreiz neviens neesot ieminējies, ka iecerētajā datumā konferenču zāles nebūs pieejamas. Atteikums saņemts vien martā, un tas norāda vai nu uz komunikācijas nepilnībām LNB darbinieku vidū, vai uz trūkumiem norišu plānošanā. Gaismas pils telpu sarakstā redzams, ka pasākumiem atvēlēta vēl kāda 200 kvadrātmetrus liela telpa 11. stāvā, tomēr LNB Konferenču centra vadītāja Ineta Krankale norāda, ka par tās izmantošanu lēmums vēl neesot pieņemts: «Tā nebūs gluži pasākumiem domāta telpa - iespējams, tur atradīsies bibliotēkas ekskursijas galapunkts, kā izeja uz skatu laukumu.» Iespēja tur ļaut LBAB novadīt vien četru stundu garu pasākumu neesot apcerēta.
«Pie sevis cerēju, ka telpas LNB jaunajā ēkā četru stundu pasākumam mums atvēlēs bez maksas, jo esam sabiedriska labuma organizācija, turklāt strādājam bibliotēku labā. Tomēr man lika noprast, ka jāmaksā būs, tāpēc nolēmu meklēt sponsorus. Tomēr īsi pēc tam saņēmu atteikumu,» saka B. Eglīte. Viņas vadībā rīkotā akcija Atbalsts lauku bibliotēkām ik gadu aicina sabiedrību ziedot vērtīgas grāmatas un naudu to iegādei, lai papildinātu tieši lauku bibliotēku grāmatu krātuves. Dāvinājumi parasti tiek pasniegti novadu Grāmatu svētkos, kas ik gadu tiek organizēti vismaz 20 dažādās Latvijas vietās. Savukārt noslēgumā, par pateicību visiem, kas bez jebkādas atlīdzības iesaistījušies akcijas rīkošanā un dāvinājuši grāmatas, tiek rīkoti svinīgi sarīkojumi. «Novados mūs uzņem ar milzīgu prieku, bet šogad cerējām skaisto mirkli atzīmēt Gaismas pilī. Tā būtu iespēja lauku bibliotekāriem apskatīties, apmīļot jauno ēku, iejusties tajā. Bet pēc LNB attieksmes un atteikuma sapratām, ka nav ko lauzties tur, kur mūs negrib,» ne bez rūgtuma bilst LBAB vadītāja.
Tikmēr bibliotēkas vadība argumentē, ka ar Latvijas prezidentūru saistīto pasākumu norise Gaismas pilī esot lieliska iespēja ēkai kļūt par Eiropas prezidentūras simbolu. Tādējādi bibliotēkas popularizēšana ārzemēs noteikta par augstāku prioritāti nekā tās funkciju nodrošināšana vietējai sabiedrībai, par kuras līdzekļiem - 250 miljoniem eiro - ēka sešus gadus celta.
Pieejamā informācija liecina, ka virkne uzņēmumu un organizāciju savu pasākumu norisei šogad ieplānojušas nomāt telpas LNB jaunajā ēkā, neskatoties uz to, ka telpu nomas cenas vēl nav zināmas. LNB pārstāvis Augusts Zilberts norāda, ka pakalpojumu cenrādis atrodoties saskaņošanas stadijā un arī tā projekts neesot publiskojams, bet visas Gaismas pilī ieplānotās telpu rezervācijas fiksētas kā virzāmas izskatīšanai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.
Tuvāko gadu laikā LNB par telpu nomu un citiem sniegtajiem pakalpojumiem plāno iekasēt apmēram 12 tūkstošus eiro mēnesī. Pašu ieņēmumi attiecībā pret LNB bāzes finansējumu gan būs niecīgi - no diviem līdz pieciem procentiem. KM aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā līdz šim tika maksāts par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Viskrasāk pieaugs izdevumi par elektroenerģiju - no 90 tūkstošiem eiro vecajās ēkās līdz 770 tūkstošiem Gaismas pilī.