Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Latvijas piens bankrotēt negrasās

Lai arī Latvijas zemnieku dibinātais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens pērno gadu noslēdzis ar zaudējumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā un palicis parādā teju trīs miljonus eiro savam lielākajam akcionāram - kooperatīvajai sabiedrībai Trikāta KS, kam pasludināta maksātnespēja, un tas nav vienīgais uzņēmums, kam Latvijas piens palicis parādā, tomēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra apgalvo, ka uzņēmums attīstās veiksmīgi un tam nav maksātnespējas pazīmju.

Šogad maksājumi veikti

Pagājušajā nedēļā, ierodoties uzņēmumā, Diena gan redzēja, ka ražošana nenotiek un no zemniekiem piens netiek iepirkts. «Pašlaik mums ir desmit dienu tehniskā apkope, taču 11. augustā (vēlākais 13. augustā) piena pieņemšana no zemniekiem tiks atsākta,» stāsta A. Skudra. 11. augustā gan uzņēmuma vadība telefoniski bilst, ka tehniskās apkopes darbi esot nedaudz aizkavējušies, taču esot zināms, ka 15. augustā piena pieņemšana atkal atsāksies un zemnieki ar savu produkciju var ierasties uzņēmumā.

«Lai gan mēs par pagājušo gadu esam parādā mūsu akcionāriem Trikātai KS un Dzēsei, tomēr šogad nevienam zemniekam parādā par pienu neesam palikuši. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 1,200 miljonu eiro lielu zaudējumu, bet šogad neesam kavējuši nevienu operatīvo maksājumu. Jā, mums ir piešķirtas kredītbrīvdienas attiecībā uz valsts izsniegtā galvojuma pamatsummas nomaksu, taču procentmaksājumus turpinām maksāt. Tā ka uzņēmuma finanšu plūsma ir stabilizēta,» apgalvo A. Skudra.

Latvijas piens ir samērā jauns uzņēmums un piena pārstrādes tirgū strādā tikai trīs gadus. Uzņēmuma rūpnīcu veido divi bloki - vienā tiek ražoti industriālie produkti (vājpiena koncentrāts, sūkalu koncentrāts un krējums kā starpprodukts), otrā - siers. Jāpiebilst, lai gan katastrofālo 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, taču vēl 2013. gadā tas strādāja ar peļņu. Turklāt 2014. gada augustā notika uzņēmuma vadības maiņa - līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Raimondu Freimani amatā nomainīja A. Skudra.

Trīs mēnešus bez vadības

Lūgta skaidrot parāda uzkrāšanās iemeslus, A. Skudra min iepriekšējās vadības stratēģiskās kļūdas, kas izrādījās liktenīgas. «Bija nepareizi, un interešu konfliktu radīja tas, ka piena piegādātāju - Trikāta KS izpilddirektors Raimonds Freimanis vienlaikus bija arī piena iepircēju - Latvijas piena valdes priekšsēdētājs. Līdz ar to piegādes cenas noteica paši piena piegādātāji, un tās bija augstā līmenī. Kamēr augstā līmenī bija arī Latvijas piena ražoto industriālo produktu cenas, viss bija kārtībā. Jāpiebilst, ka iepriekšējās vadības stratēģija bija orientēties uz industriālajiem produktiem, kas gan ir ar daudz zemāku pievienoto vērtību nekā siera ražošana. Tam bija savs pamatojums, jo industriālo produktu cenas 2013. gadā Eiropas tirgū bija augstas. 2014. gadā tās strauji nokritās. Taču, neraugoties uz to kritumu, uzņēmuma vadība saglabāja augstās piena iepirkuma cenas. Tas radīja lielu disbalansu finanšu plūsmā un izveidoja mūsu parādu Trikātai KS par piena piegādi. Neviens no vadības neuzņēmās drosmi pateikt: «Mīļie īpašnieki, mēs vairs nespējam jums maksāt līdzšinējo cenu.» Tādējādi parāds izveidojās no 2014. gada marta līdz septembrim, kad samazinājām piena iepirkuma cenu. Pašlaik mēs pienu iepērkam par Latvijā vidējām cenām - 22 centi par litru,» stāsta A. Skudra.

Pārmetumiem gan nevēlas piekrist R. Freimanis, kurš bilst, ka piena iepirkuma cenas netika samazinātas jau martā, jo bija jāstrādā tādos konkurences apstākļos, kad kopējās piena iepirkuma cenas visiem uzpircējiem bija augstas. «Situāciju tik sliktu padarīja tas, ka es beidzu darbu uzņēmumā 2014. gada maijā, bet jaunā valdes priekšsēdētāja to uzsāka tikai augustā, tā ka vairākus mēnešus uzņēmums faktiski darbojās autopilotā,» savu redzējumu izklāsta R. Freimanis.

Kapitāldaļu nākotne neskaidra

Lai gan uzņēmuma aktuālais parāds Trikātai KS ir 2,8 miljoni eiro (jo daļa parāda jau nomaksāta), uzņēmuma vadība cer to dzēst četru gadu laikā. Jāpiebilst, ka līdz maksātnespējas pasludināšanai Trikāta KS šo Latvijas piena piedāvājumu noraidīja, sakot, ka vēlas ātrāku parāda atmaksu. Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu sarunas par parāda atmaksu jau notiks nevis ar Trikātu KS, bet iecelto maksātnespējas administratori Rudīti Klikuču. Latvijas piens arī piedāvā ieķīlāt savu eksporta zīmolu Trikata par labu Trikātai KS.

Trikātas KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, taujāts par Latvijas piena kapitāldaļu pārdošanu, bilst, ka tagad ar to nodarbosies maksātnespējas administrators, jo līdz ar maksātnespējas pasludināšanu tā vairs nav kooperatīvās sabiedrības kompetence. Savukārt par noraidīto Latvijas piena piedāvājumu parādu atmaksāt četros gados U. Krievārs skaidro, ka Trikāta KS cerējusi uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst divus gadus, tāpēc parāda atmaksa četros gados nebūtu risinājums.

Latvijas piens ir parādā arī otram akcionāram - KS Dzēse, tiesa, mazāku summu - 267 000 eiro, kurus Dzēse, pēc A. Skudras teiktā, gan neprasot atmaksāt.

A. Skudra arī atzīst, ka pagaidām nevar pateikt, kā uzņēmumu ietekmēs lielākā akcionāra (53,5% akciju) Trikātas KS maksātnespēja un tai piederošo Latvijas piena kapitāldaļu pārdošana. «Jāsaprot, ja šāda kapitāldaļu pārdošana notiks, tad to veiks maksātnespējas administrators. Vienīgais, ko mēs zinām, ka pārējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības,» skaidro A. Skudra.

Uzņēmuma akcionāra Latraps izpilddirektors Edgars Ruža norāda, ka savulaik jau izteikts piedāvājums Trikātai KS atpirkt tās kapitāldaļas, taču piedāvājums ticis noraidīts. «Ja tagad šīs kapitāldaļas tiks pārdotas vairāksolīšanā, mēs kopā ar akcionāru VAKS noteikti izvērtēsim iespējas tajā piedalīties,» bilst E. Ruža.

Orientēsies uz eksportu

A. Skudra bilst, ka uzņēmuma stratēģijā, lai veicinātu tā konkurētspēju, notikušas būtiskas pārmaiņas. «Mēs esam pārorientējušies no industriālo produktu ražošanas uz siera ražošanu, kas nes lielāku peļņu. Vēlamies kļūt par eksportorientētu uzņēmumu. Jāpiebilst, ka jau pašlaik eksportējam 50% siera produkcijas. Mūsu galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija un Ukraina, kam seko Bulgārija un Vācija,» stāsta A. Skudra.

Latvijas piens no Lauku atbalsta dienesta administrētajām Eiropas Savienības struktūrfondu programmām jau saņēmis finansējumu, lai iegādātos jaunas ražošanas iekārtas tieši eksporta produktu - apaļo siera rituļu - ražošanai. «Esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kam ir savs eksporta zīmols - Trikata, kuru esam patentējuši Ķīnā. Esam arī ieguvuši Ķīnas sertifikātu saviem produktiem. Tāpat mēs piedalāmies visās lielākajās starptautiskajās pārtikas izstādēs, šogad dosimies uz Ķelni,» uzņēmuma nākotnes plānus ieskicē A. Skudra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

SIA Latvijas piens skaitļos

Dibināta 2010. gadā, rūpnīca darbību uzsāka 2012. gada 21. jūnijā.
SIA Latvijas piens izveidē ieguldīti 14,79 miljoni eiro.
Kooperatīva biedru līdzfinansējums - 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - 9,24 miljoni eiro, ES struktūrfondu finansējums - 4,26 miljoni eiro.
SIA Latvijas piens ir saņēmusi valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28. jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu. Procentmaksājumu nomaksa turpinās.
SIA Latvijas piens parāds lielākajam akcionāram Trikāta KS par 2014. gadu - 3 036 600 eiro, no kuriem 200 000 eiro šogad jau samaksāti. Pašlaik Trikāta KS atrodas maksātnespējas procesā.
SIA Latvijas piens apgrozījums - 28,33 miljoni eiro 2014. gadā (2013. gadā - 37,21 miljons eiro).
SIA Latvijas piens zaudējumi - 1,26 miljoni eiro 2014. gadā (2013. gadā - peļņa 823 804 eiro).
Avoti: Lursoft un Latvijas piens

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?