gada sākumam - pabeigt Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību. Savukārt Latvijā patlaban Saeimā izskatāmie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots veikt pirmos sagatavošanās darbus dabasgāzes tirgus atvēršanai, jau izpelnījušies kritiskus vārdus no vairākiem politiķiem un nozares pārstāvjiem.
Igaunijā fiksē cenu
Igaunijā par pirmo konkurentu pierastajam dabasgāzes monopolistam Eesti Gaas kļuvusi Igaunijas valstij piederošā energokompānija Eesti Energia, kura no novembra sākusi dabasgāzes tirdzniecību tiem Igaunijas uzņēmumiem, kuriem ir liels dabasgāzes patēriņš.
Kā Dienai norāda Eesti Energia gāzes tirdzniecības daļas vadītājs Aivars Tihane, klientiem uzņēmums piedāvā iespēju iegādāties elektroenerģiju un dabasgāzi no viena tirgotāja, izmantojot iespēju pilnībā vai daļēji fiksēt cenu līdz viena gada termiņam. «Līdz šim uzņēmumi dabasgāzi iegādājās par cenu, kas atkarīga no svārstībām pasaules tirgū un mainās katru mēnesi. Tāpēc būtiskākā izmaiņa līdz ar Eesti Energia ienākšanu tirgū ir iespēja iegādāties dabasgāzi par fiksētu cenu. Tas daudziem uzņēmumiem ir kritiski svarīgs faktors sava biznesa plānošanā, jo ļauj savlaicīgi prognozēt un pārvaldīt izdevumus,» skaidro A. Tihane. Pēc viņa teiktā, tirgū aktivitāte jau notiek, bet joprojām nepieciešams definēt precīzus tā darbības noteikumus.
«Nākotnē, kad gāzes tirgū būs radīta platforma vienkāršai datu apmaiņai, iespējams, mēs piedāvāsim iegādāties dabasgāzi arī uzņēmumiem ar vidēju vai nelielu patēriņu un pat mājsaimniecībām,» prognozē A. Tihane.
Savukārt bijušais Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamenta vadītāja vietnieks, Nacionālā gāzes termināļa biedrības (NGTB) valdes loceklis Gatis Ābele norāda, ka Igaunijas valdība sarunās par gāzes tirgus liberalizāciju izvēlējusies salīdzinoši mērenu pozīciju - šobrīd tā ir uzsākusi sarunas ar Eesti Gaas akcionāriem par to, kā būtu ieviešama Eiropas Savienības (ES) Trešā enerģētikas pakete, savukārt gāzes kompānijai līdz gada beigām jāiesniedz plāni par to, kā tiks īstenota īpašumtiesību nodalīšana.
Lietuva - steidzīgākā
Pēc G. Ābeles vērtējuma vistālāk dabasgāzes liberalizācijas ziņā pavirzījusies Lietuva, tomēr, viņaprāt, to grūti raksturot kā konstruktīvu virzību, jo mūsu dienvidu kaimiņvalsts rīcība var pamudināt dabasgāzes monopolistu Gazprom palielināt cenas. «Šobrīd ļoti agresīvi tiek virzītas izmaiņas Trešās enerģētikas paketes ieviešanai, kas arī ir saprotams, jo Lietuva nekad nav pieprasījusi jebkādas atkāpes no šī regulējuma,» skaidro eksperts. Cenu iespējamo kāpumu Lietuvā G. Ābele pamato ar to, ka Lietuvā topošais sašķidrinātās gāzes terminālis izmaksā ļoti dārgi un nav skaidrs, kā tiks segtas tā izmaksas, turklāt, visticamāk, izraisīsies arī strīds ar Gazprom.
Lietuvas izvēlēto nostāju savukārt atbalsta bijušais enerģētikas ministrs un ES enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš, kurš norāda, ka, pateicoties topošajam Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, jau no 2015. gada Baltijas valstīm būs pieejamas vērā ņemamas alternatīvas piegādes, tāpēc virzība uz straujāku liberalizāciju ir pamatota.
Tikmēr Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs Lietuvas medijiem uzsvēris, ka Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība norit bez kavēšanās un pašlaik nav nekā, kas liegtu projektu pabeigt plānotajā laikā - 2015. gada sākumā. A. Butkevičs arī prognozē, ka jau drīzumā varētu būt skaidrs, no kurienes topošajam terminālim tiks piegādāta dabasgāze, - plānots, ka gāzes piegādātājs jāizvēlas un piegādes līgums jāparaksta 2014. gada pirmajā ceturksnī.
Latvija izvēlas nesteigties
Mūsu valsts aktuālie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots spert pirmos dabasgāzes tirgus atvēršanas soļus, pēc pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā šobrīd nonākuši izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šīs komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija), aicinot deputātus balstot par Enerģētikas likuma grozījumiem, neslēpa, ka patlaban aktuālajā variantā likuma grozījumi paredz samērā nesteidzīgu un pakāpenisku dabasgāzes tirgus atvēršanas tempu. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvijas dabasgāzes sistēmai jākļūst pieejamai arī citu uzņēmumu vajadzībām, mūsu valstī būs arī atsevišķi jānodala dabasgāzes sadales sistēmas operators, turklāt Latvijai nākotnē jābūt gatavai aizvien plašākai sašķidrinātās dabasgāzes tirgus attīstībai.
Tiesa, Latvijas dabasgāzes monopolista Latvijas gāze vadība jau neslēpj neapmierinātību ar, pēc uzņēmuma domām, pārāk straujajām plānotajām likumdošanas izmaiņām. Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē pauda viedokli, ka likuma grozījumi neatbilst uzņēmuma privatizācijas līgumam, līdz ar to pastāv tiesvedības risks un, virzot šo likumprojektu, «cietīs mūsu valsts gāzes patērētāji».
Savukārt pretēji uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš norāda, ka iecerētā divu fāžu pieeja gāzes liberalizācijas jautājumā, kas paredzēta Enerģētikas likuma grozījumos, ir «lāča pakalpojums gan pašai Latvijai, gan tās kaimiņvalstīm», jo būtiski apgrūtinās iespējas piesaistīt ES finansējumu reģionālajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim. Valdībai būtu jāizšķiras par labu atbalstam sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai Igaunijā - uzsvēra politiķis un norādīja, ka nākamajā finanšu perspektīvā no 2014. līdz 2020. gadam sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz pat 75%, kas ir vairāk nekā ierasts, jo šis projekts dos iespēju diversificēt gāzes apgādi Baltijas valstīs.