Visi atsaka
2012. gada vasarā Kristīna sabiedriskajā transportā traumēja savu dzimumzīmīti uz muguras. Pie ārsta sieviete uzreiz nevērsās, gaidot, ka brūce sadzīs pati. Likās - tāds sīkums vien ir. Taču brūce nesadzija un pasliktinājās arī pašsajūta. Doties pie ārsta mudinājusi jaunākā meita, kura uztraukusies par mammu. Tieši viņa kopā ar vecmammu Kristīnu pierunājušas doties uz operāciju, lai dzimumzīmi noņemtu. Par onkoloģisku saslimšanu tajā brīdī neviens pat neiedomājās. Melanomu ceturtajā stadijā ar metastāzēm aknās ārsti konstatēja jau tikai pēc operācijas.
Kristīna piemin Latvijā neierastu medicīnisko praksi - Ukrainā pacientam neatklāj viņa patieso veselības stāvokli. Vismaz viņas gadījumā tas nav ticis darīts - to, ka ārsti viņas dzīvei prognozē vairs tikai pusgadu, sieviete uzzinājusi no radiem. Ar vārdiem «emocionāls šoks» vien situāciju būtu grūti raksturot, Kristīna galvenokārt min milzu bailes. Ārsti nozīmējuši paliatīvo ķīmijterapiju, bet par citām ārstēšanas metodēm nav pat gribējuši runāt, jo tās tāpat nelīdzēšot. Atteikumus sieviete saņēmusi arī no citām klīnikām gan Ukrainā, gan ārpus tās.
Jebko jebkurā valstī
Par iespējām Latvijā Kristīna uzzinājusi no kādas žurnālistes raksta, kas vēstīja par viroterapiju un vīrusu Rigvir, ko sešdesmitajos gados Latvijā atklāja profesore Aina Muceniece. Jāpiebilst, ka kopš 2011. gada tas tiek kompensēts Latvijas pacientiem ar ādas melanomu, savukārt ārzemniekiem viens tā kurss var maksāt ap 7,5 tūkstošiem eiro.
Pozitīvu rezultātu gan nesolīja arī Starptautiskā Viroterapijas centra speciālisti Latvijā, bet Kristīna tajā brīdī bija gatava izmēģināt jebko. Sākotnēji viņa gan nevarējusi tikt pie vīzas, tāpēc zāles sūtītas uz Ukrainu. Latvijā viņa pirmo reizi ieradās vien 2013. gada maijā, ārstiem tad secinot, ka visi veselības rādītāji ir normāli. Nepieciešamie pieci gadi, lai uzskatītu, ka lielākā krīze ir jau aiz muguras, vēl nav pagājuši, bet var teikt, ka slimība ir apturēta. Samazinājies arī metastāžu skaits aknās. Psiholoģiska komforta labad Kristīna gan lūdz injekcijas sev veikt biežāk, nekā tas būtu nepieciešams, taču tas nenozīmē, ka viņai tāpēc jābrauc uz Latviju. To sieviete dara bieži tikai tāpēc, ka šeit patīk un izveidojies arī draugu loks. Patlaban viņa strādā arī kā brīvprātīgā, lai sniegtu atbalstu un informāciju citiem onkoloģijas pacientiem. «Es biju gatava uz jebkuru ārstēšanu jebkurā valstī ar jebkurām metodēm. Sapratu, ka nevaru atstāt bērnus un mammu,» tagad atzīst Kristīna.
Zemākas cenas
Onkoloģiju pēdējā laikā var minēt kā jomu, kur medicīnas tūrisms Latvijā ir attīstīts, Dienai norāda Latvijas Veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele. Tāpat situācija ir laba stomatoloģijā, oftalmoloģijā, fleboloģijā, diagnostikā, plastiskajā ķirurģijā un neauglības ārstēšanā. Ārzemnieku pieprasītākie pakalpojumi Latvijā ir tieši šajās jomās, vēl arī traumatoloģijā un kuņģa samazināšanā.
Lielākoties, kāpēc Latvijas medicīnas pakalpojumi citiem liekas pievilcīgi, gan ir zemās izmaksas. Te tiek nodrošināta augsta kvalitāte, jaunākās tehnoloģijas, bet cenas ir zemākas nekā, piemēram, Šveicē vai Vācijā. Līdz ar to tas neesot pārsteigums, ka ik gadu medicīnas tūristu skaits Latvijā palielinās. Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, pieaugums ir par 10%, min G. Ušpele. Precīza statistika gan vēl neesot apkopota. Visvairāk ārzemju pacientu ir no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas.
Par skaitļiem precīzāk runā medicīnas tūrisma centra Baltic Care pārstāve Ketija Fogele. Pērn vadošo medicīnas iestāžu alianses 14 klīnikās apkalpoti 8868 ārvalstu pacienti par kopējo summu 1,34 miljoni eiro. Arī K. Fogele min, ka Latvijā cenas par medicīniskajiem pakalpojumiem ir no trim līdz septiņām reizēm zemākas salīdzinājumā ar cenām citās Rietumeiropas, Skandināvijas un Krievijas galvaspilsētās.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors (LIAA) Andris Ozols arī min, ka patlaban kopā ar nozares pārstāvjiem tiek izstrādāts plāns, lai redzētu, no kurām valstīm var reāli sagaidīt pastiprinātu interesi par Latvijas piedāvājumu. Piemēram, liels potenciāls ir Lielbritānija, jo tur Latviju atpazīst un tādēļ pakalpojumus vieglāk reklamēt. Tāpat būtu jādomā par kvalitātes filtru. «Medicīnas pakalpojumu eksportā ir nepieciešams izveidot līdzīgu konceptu kā «zaļā karotīte» pārtikā. Svarīgi ir reklamēt labākos, nevis visus,» Dienai min LIAA direktors.