Lai arī kopš janvāra beigām daudzviet Latvijā ir bijušas dažas dienas, kad vidējā diennakts temperatūra noslīd nedaudz zem nulles, tas «neatceļ» pavasari. Turklāt, piemēram Liepājas, Pāvilostas un Skultes (tās, kas pie Saulkrastiem) novērojumu stacijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem vidējā temperatūra nepārtraukti saglabājusies pozitīva.
Garš pavasaris ar salu
Sniega trūkums un daži saulaini mirkļi līdz šim brīžiem likuši sajusties kā pavasarī, tomēr pelēcīgums un arvien īsās dienas vairāk atgādina rudeni. Interesanti, ka meteoroloģiskā pavasara definīcija pieļauj stabilas sniega segas esamību. Februāra otrajā pusē Vidzemē bijis diezgan sniegots laiks - brīžiem sniega kārta pārsniegusi 20 centimetru, un ainava bez iebildumiem būtu derīga Ziemassvētku kartiņām. Īsā ziema, kas Latvijā ilga akurāt mēnesi, likusi krietni izplesties gan rudenim, gan pavasarim. Pērn decembra sākumā Dienā jau rakstīju, ka 2015. gada rudens pretendē uz garākā gadalaika statusu. Rudens beidzās 27., 28. decembrī un Latvijas rietumos bija ildzis četrus mēnešus. Nu arī 2016. gada pavasaris «velk» uz ko līdzīgu. Vēsturiski Latvijā agrākās vasaras sākušās maija vidū, bet parasti tas tomēr ir jūnija vidus, līdz ar to šogad pavasaris arī varētu būt pat četrus mēnešus garš, un pašreiz pieejamās ilgtermiņa laika prognozes to apstiprina.
Jau marta sākums liks «atsēsties» visiem, kas cer uz siltu, saulainu, zaļu un puķainu pavasari tagad un tūlīt pēc kalendāra pāršķiršanas uz martu. Marta pirmajās desmit dienās mūs sagaida gana daudz nokrišņu, turklāt biežāk tas būs sniegs un slapjdraņķis nekā lietus. Pastāv iespēja, ka daži Latvijas reģioni piedzīvo tik ļoti nepatīkamo sasalstošo lietu, kas rada pamatīgu atkalu - šausmas ne tikai šoferiem, bet mokas un labākajā gadījumā akrobātiski triki arī gājējiem. Sliktākajā gadījumā daudz autoavāriju un uz ietvēm sastieptu un lauztu locekļu.
Ierasti ciklonu aktivitāte mūsu reģionā saistās ar siltu un mitru laiku, kāds tas bijis lielāko februāra daļu, bet marta sākumā cikloni mainīs savu trajektoriju. Siltie cikloni nāk no Atlantijas okeāna, bez starpniekiem un lieliem zudumiem ceļā piegādājot okeāna siltumu. Šie cikloni nāks no Vidusjūras reģiona. It kā loģiski būtu, ka tie mums nes Dienvideiropas siltumu, bet tā diemžēl nav. Pie mums tie izraisa stabilu ziemeļvēju plūsmu, kas ienes vēsumu, bet siltais un mitrais Vidusjūras gaiss paliek augstu virs mūsu galvām un rada intensīvus nokrišņu mākoņus. Ziemās tieši šie cikloni Baltijai atnes bargākos un sniegiem bagātākos puteņus. Marta pirmajās desmit dienās vidējā gaisa temperatūra Latvijā, visticamāk, būs zemāka nekā jebkurā periodā februārī, aukstākajās naktīs termometra stabiņš Vidzemē nokritīs zemāk nekā vienīgajā februāra naktī, kad valdīja kaut cik ziemai atbilstošs sals: 18. februārī Madonā fiksēja -11,6 grādus. Martā iespējams ap -15 grādu liels sals.
Lieldienu olas sniegā?
Tālākas prognozes jau vairs nav interpretējamas tik detalizēti, tomēr galvenās iezīmes ir redzamas. Marta vidū, visticamāk, piedzīvosim siltāku laiku, kad jau patiesi varēs justies pavasarīgi, jo arī dienas jau būs krietni garākas, gaišākas un saule skaidrās dienās sildīs jūtami. Tomēr ASV meteoroloģijas organizācija AccuWeather Eiropas pavasara sezonas prognozē norāda, ka virs Skandināvijas ilgstoši atradīsies arktiskas gaisa masas, kas laiku pa laikam paplašināsies uz dienvidiem, sasniedzot Baltiju, retāk arī Poliju un Baltkrieviju. Gan marta otrajā pusē, gan aprīlī pie mums vēl iespējams sniegs. Un tas nav nekas neparasts. Ja Baltijas pavasarim varētu par kaut ko piešķirt titulu Nr. 1 Eiropā, tas noteikti būtu sniegs uz ziedošām puķēm un riestojošiem gājputniem. Pēdējās desmitgadēs pēc sniega pilnīgas nokušanas martā gandrīz ik gadu no jauna uzsniguši vismaz 20 centimetri sniega, tāpat ir bijuši gadi, kad aprīlī vēl var slēpot, un gadi, kad sniegs pārklāj zaļojošus kokus maijā.
Šogad Lieldienas būs agri - 27., 28. martā. Un tās ir interesantas brīvdienas, jo ārpus pagāniskajām un kristīgajām tradīcijām šīs dienas cilvēki mēdz pavadīt, atpūšoties pie dabas, turklāt gadu no gada tas var būt tik atšķirīgi. Šī gadsimta siltākās Lieldienas bija 2014. gadā, kad Otrajās Lieldienās, 21. aprīlī, Jelgavā temperatūra sasniedza +24,9 grādus. Gadu iepriekš, kad Lieldienas bija 31. martā, Alūksnē vēl bija 53 centimetri sniega un gaisa temperatūra dienā - tikai dažus grādus virs nulles. Līdz ar to šīs brīvdienas iespējams pavadīt gan laiskā piknikā un pat atklājot peldsezonu, gan turpinot slēpot - kā nu kuru gadu. Šobrīd grūti prognozēt, kā marta otrajā pusē siltums mīsies ar aukstuma viļņiem, tomēr pastāv augsta iespējamība, ka piedzīvosim vēsas, iespējams, sniegotas Lieldienas.
Normas mainās
Nedaudz dāsnāks ar siltumu savās prognozēs pavasarim ir viens no pasaules vadošajiem privātajiem meteoroloģijas uzņēmumiem The Weather Company, kas paredz, ka kalendārā pavasara trijos mēnešos vidējā gaisa temperatūra Baltijā tomēr būs 1-2 grādus augstāka par normu, tomēr arī atzīmē, ka, valdot augstai ciklonu aktivitātei, jārēķinās ar krasi mainīgiem laikapstākļiem.
Līdz šim gadam LVĢMC par Latvijas klimatisko normu uzskatīja vidējo gaisa temperatūru, kas fiksēta laika posmā no 1961. līdz 1990. gadam, taču laiks iet uz priekšu, un nu par normu tiek uzskatīts periods no 1981. līdz 2010. gadam, un tas ir bijis siltāks. Līdz ar to turpmāk ziņās retāk būs dzirdams, ka mēnesis pēc mēneša ir siltāki par normu. Šī gada janvāris saskaņā ar jauno normu bijis patiesi auksts - vidējā temperatūra bija par 3,9 grādiem zemāka (pēc vecās normas tie būtu tikai 2,5 grādi). Tas gan nekādi nemainīs mūsu sajūtas, vienkārši esam vairāk pieraduši pie siltāka laika, agrāka pavasara un biežākiem karstuma viļņiem vasarā, un tagad ziņās tos tik bieži nemanīsim nosauktus par ekstrēmiem vai ārkārtēju novirzi no normas. Varbūt labi, ka tā, jo būs mazāk «šokējošu» ziņu interneta portālos.
Pavasaris ir lielisks gadalaiks, kā jau visi, tāpēc galvenais ik dienas laikapstākļos mēģināt atrast pozitīvo. Mūsu platuma grādos tas nav vieglākais uzdevums, un, paklausoties sarunas uz ielas un lasot komentārus internetā, šķiet, ka atmosfēras galvenais mērķis ir sagandēt mūsu garastāvokli un dzīvi. Tā nav! Ticiet - skoti un norvēģi mūs apskauž par sausajām un saulainajām vasarām, arābi par ūdens pārbagātību, savukārt japāņiem varbūt ne tik daudz patīk mūsu laikapstākļi kā tas, ka mūsu zeme saglabā mieru un ir nesatricināma laikā, kad citur pasaulē tā dreb un vibrē, krietni vairāk gandējot cilvēku dzīvi.