Runājot par klubu finansiālo stāvokli, jāsaprot, kāda ir profesionāļu un amatieru statusa futbolistu attiecība Latvijas spēcīgākajos klubos. FIFA dokumentos rakstīts, ka profesionāls līgums ar futbolistu ir tad, ja viņš par savu spēlēšanu saņem vairāk naudas, nekā personīgi iztērē nodarbes vajadzībām. Faktiski lielākā atšķirība starp abiem statusiem ir vienkārša - amatieris jebkurā brīdī drīkst pamest klubu un doties prom, bet profesionāļa statusa īpašniekam nākas rēķināties ar to, ka klubam pieder tiesības uz viņa pakalpojumiem.
Futbolistam ar profesionālu līgumu jābūt vismaz minimālajai algai, un attiecīgi tad arī nodokļi tiek maksāti valstij. «Cik man zināms, Lietuvas augstākajā līgā visiem futbolistiem ir profesionālie līgumi. Kāds varbūt pēc būtības ir amatieris un saņem mazāk vai vispār neko, bet viņš oficiāli skaitās profesionāls un neiebilst. Latvijā mēdz būt arī amatieru līgumi, droši vien lai optimizētu nodokļu izmaksas. Reāli varbūt spēlētājam ir kāda mutiska vienošanās ar klubu par samaksu, bet uz papīra - amatiera līgums,» Dienai atklāja futbola aģents Edgars Ikstens.
Pārskatot virslīgas klubu spēlētāju pieteikumu 2013. gada čempionātā, redzam, kāda situācija bija katrā klubā. Piemēram, lejasgala komandā Metta/LU nevienam futbolistam nebija profesionāla līguma, bet viņu konkurentiem Jelgava un Ilūkste - tikai pa vienam. Tātad šajos klubos nodokļu izmaksas par spēlētāju algām bija ļoti minimālas. Turpretim vadošajiem klubiem Ventspils un Skonto profesionāli līgumi bija attiecīgi - 21 un 29 spēlētājiem. Bronzas ieguvējiem Daugavpils Daugavai - tikai 11, turklāt pārsvarā vadošajiem spēlētājiem bija amatieru līgumi. «Es nevaru komentēt, kāpēc Daugava klubā bija šādi, bet pieļauju, ka varbūt tas saistīts ar to, ka leģionāriem ir cits likums par minimālo algu Latvijā. Ap 1000 eiro uz rokas, ja nemaldos. Tātad diezgan liela summa par katru nodokļos, un, ņemot vērā, cik daudz viņiem leģionāru, kopā sanāktu pieklājīga summa,» norādīja Ikstens.
Teorētiski Skonto klubs varēja ievērojami atvieglot savu finansiālo situāciju, ja vien pērn ar visiem futbolistiem būtu parakstījis amatieru līgumus, bet tādā gadījumā viņi riskētu zaudēt savus futbolistus bez transfēra naudas, ko klubs iegūst, pārdodot spēlētājus. Ņemot vērā, cik daudz labu futbolistu bija Skonto rīcībā, šāds solis noteikti neatmaksātos.
Saistībā ar Rīgas klubu jāpiemin, ka šī ir pirmā sezona, kad UEFA vairs nedod atlaides klubiem par sava jaunā likuma Financial Fair Play neievērošanu. Iepriekšējās trīs sezonās UEFA ieviesa pārejas periodu, kad visiem Eiropas klubiem tika dots laiks, lai sakārtotu un atrisinātu savas finanšu lietas tā, lai kluba izdevumi nebūtu lielāki kā peļņa. Tagad UEFA nekādas atlaides vairs nedod, un Skonto, šķiet, vēl nav bijis gatavs tik ātrai pārejai pie jaunā likuma. Latvijā jau gadiem ilgi funkcionāri skandina, ka te nav iespējams izveidot peļņu nesošu klubu. Tas varot strādāt tikai ar zaudējumiem. Jautājums vienīgi par to, vai ir kāds, kas tos zaudējumus «aizlāpa».
Četriem klubiem Latvijas virslīgā palīdz vietējās pašvaldības: Ventspils, Liepāja, Jelgava, Daugavpils. Pārējām atliek «lāpīt» caurumus ar sponsoru palīdzību vai privātiem līdzekļiem. Kā vārdā? Futbola mīlestības vārdā, protams. Dažiem - patiešām, citiem - tikai kā lozungs, aiz kā slēpt patieso motivāciju. Kam nav ne viena, ne otra, jācer uz spēlētāju pārdošanu. Skonto cerēja. Bet ar to vien nepietika.