Ieklausies sirdī
«Ir tāds jēdziens kā sāpes krūtīs. Pēc to rakstura un ilguma, pēc izraisītāja - sāpes rodas kustību vai slodzes laikā -, ārsts klīniski var diferencēt, kura no patoloģijām varētu būt,» stāsta klīnikas Premium Medical kardioloģe Iveta Norko un uzsver: «Ja saka, ka «sirds apmet kūleni», tad tie jau ir sirds ritma traucējumi. Sāpes un ritma traucējumi ir divas dažādas lietas.»
Aritmijas ir ļoti dažādas, un tām ir dažādas bīstamības pakāpes. Aritmiju iemesls var būt kakla osteohondroze, stress, paaugstināts asinsspiediens, veģetatīvā disfunkcija. Tās var nākt no sirds priekškambara vai sirds kambara. Katram cilvēkam ir arī dažāda spēja just sirds ritmu. Ir tādi, kas jūt visniecīgāko pārsitienu, kas faktiski tomēr nav bīstami. Bet ir cilvēki, kuriem ir nopietnas aritmijas, kas būtu jāārstē, bet viņi to nemaz nejūt.
Par sāpēm runājot, kardioloģe Iveta Norko iesaka pievērst uzmanību spiedošām, žņaudzošām sirdssāpēm, ja tās lokalizējas aiz krūšu kaula. Sākumā tās parādās ierastas fiziskas slodzes laikā. Sāpes krūtīs var provocēt osteohondroze, tās var būt no kuņģa-zarnu trakta problēmām, aizkuņģa dziedzera, žultpūšļa, atviļņa barības vadā. Sāpes var just kustoties, bet, ieņemot ērtāku pozu, durošās sāpes arī pāriet. Migrējoša rakstura sāpes ir raksturīgas veģetatīvās sistēmas pārslodzēm. Tās var būt stiprākas vai vājākas, miera vai slodzes laikā un var migrēt - te iesāpēties krūšu kurvī vienā vai otrā vietā.
«Pacients jau pats jūt, kad slodzes gadījumā rodas diskomforts krūšu rajonā. Jāpievērš uzmanība tad, ja vairs nevar izdarīt to, ko mierīgi varēja izdarīt pirms mēneša - kļūst aizvien grūtāk kāpt pa kāpnēm vai, mēģinot pielikt soli, lai pagūtu uz tramvaju, pēc tam ir sajūta, ka «sirds kāpj pa muti laukā». Tas nozīmē, ka krīt slodzes tolerance un vajadzētu meklēt kardiologa palīdzību. Jo tas būs izdarīts laikus, jo - labāk,» saka I. Norko. Pirmais gājiens ir pie ģimenes ārsta, kuram arī uzreiz jāizstāsta, ja kādam no vecākiem bijis infarkts, augsta asinsspiediena problēmas, augsts holesterīna līmenis, palielināta ķermeņa masa.
Saskaņā ar statistikas datiem tieši sirds un asinsvadu slimības ir galvenais priekšlaicīgas mirstības iemesls ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Latvijā ik gadu vairāk nekā 56% cilvēku mirst sirds slimību dēļ. Bet labā ziņa ir tā, ka gandrīz 80% no priekšlaicīgiem sirds infarktiem un smadzeņu insultiem var tikt novērsti.
Kā puzles fragmenti
Katrai izmeklēšanas metodei ir sava informatīvā bāze. To, kura katrā brīdī jālieto, visprecīzāk pateiks kardiologs. Elektrokardiogramma - sirds darbības un ritma funkcionālais tests miera stāvoklī - parādīs ritma traucējumus. Taču ne vienmēr tos var arī uzķert ar kardiogrammas palīdzību. «Kardiogramma ir vērtīga informācija akūtu notikumu gadījumā, kad veidojas nestabilas stenokardijas, miokarda infarkti. Arī sirds somiņas iekaisumi, perikardīta gadījumā elektrokardiogrammā var tikt pamanīti. Redz arī to, ja kādā sirds daļā ir izmaiņas - palielināšanās vai paplašināšanās,» skaidro I. Norko. Pēc tam jau precīzāka izmeklēšanas metode būs ehokardiogramma.
Slodzes tests tiek veikts, lai noskaidrotu, vai pacientam nav koronārās sirds slimības, kas noved pie infarkta. Slodzes testā uz velotrenažiera var redzēt arī asinsspiediena izmaiņas. Tāpat var noskaidrot, vai slodze rada sirds ritma traucējumus. Bet ar veloergometriju ārsts neredz pacienta holesterīna un cukura līmeni, ko var noskaidrot tikai, veicot asins analīzi.
Sirdij var veikt arī magnētisko rezonansi. Šī metode gan ir dārga. Ir arī tādi izmeklējumi, kas paredzēti, lai noskaidrotu, kādā veidā sirds muskulis tiek apasiņots ar skābekli. Koronogrāfijā redz sirds asinsvadu bojājumu.
Uzturēt sirdi formā
Ne tikai tad, kad cilvēks ir sirds slimību riska grupā (vīrietis, vecumā virs 40 gadiem, vecākiem ar sirdi bijušas problēmas), vajadzētu ievērot veselīgu dzīvesstilu. Iveta Norko īpaši grib uzrunāt jaunus cilvēkus, kuriem ir mazi bērni. «Ja nevaram mainīt pagātni, tad varam ietekmēt nākotni. Tas, ko jaunie vecāki iemācīs maziem bērniem ēst, to arī bērni ēdīs, būdami pieauguši. Ja bērns pieradīs ēst frī, apmeklēt ātrās ēstuves un pārtikt no pusfabrikātiem, tas viņam pieauguša cilvēka dzīvē liksies norma. Taču, ja no bērnības tiks ēstas zivis un dārzeņi, tas būs pašsaprotams vēlāk,» saka I. Norko un piebilst: «Nav aizliegts pīrādziņš un kūka, bet diendienā ir jāievēro normāla, sabalansēta un pareiza ēšana, jāsamazina sāls patēriņš (ne vairāk par sešiem gramiem dienā). Nevajag daudz ēst maizi, miltu izstrādājumus, bet gan izvēlēties sezonas dārzeņus, augļus. It kā jau visi šos ieteikumus zina, bet ne visi ievēro.»
Taču nekad neko dzīvē nevajag pārspīlēt. Kafiju var dzert, bet ne spaiņiem un mucām. Vecākās paaudzes vidū populārais mīts, ka tieši kafija šausmīgi paaugstina asinsspiedienu, nav taisnība, jo stipra tēja asinsspiedienu paaugstina vairāk, skaidro I. Norko.
Lai nebūtu jāmokās ar sirds veselības problēmu, ikvienam jāseko līdzi svaram un nedrīkst pieļaut lieko svaru. Jāuzmana arī citi parametri - asinsspiediens, cukura līmenis, holesterīns. Ja ir nobīde no normas, tad jāizsver terapijas nepieciešamība.
Par to, ka smēķēšanai ir ļoti kaitīga ietekme uz asinsvadiem, ikvienam jau sen jābūt skaidram, uzsver ārste un norāda arī, ka veselam cilvēkam īpašie vitamīni sirdij nav vajadzīgi.