Mēs šo ceļu esam uzsākuši jau iepriekš gan izmēģinot tā saucamo biodīzeli, gan dabasgāzi un arī akumulatorus, lai arī pēdējos nevis pasažieru autobusiem, bet vieglajām automašīnām. Šobrīd pētām ūdeņraža izmantošanas iespējas.
Bet te jāņem vērā, ka jebkura jauna tehnoloģiskā risinājuma ieviešana var notikt, ja ir finansiāls atbalsts no Eiropas. Jo mūsu pamatuzstādījums ir, ka nevaram finansēt kādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu tikai tāpēc, ka tā atbilstu mūsu pārliecībai, - mums jāskatās, lai tas ir ekonomiski pamatots. Līdz ar to šim jautājumam pieejam pēc principa: ja tiek iepirkti jauni transporta veidi un iekārtas, kas nodrošina to darbību, ieskaitot uzpildes stacijas u. tml., tas nedrīkst būt dārgāk par šobrīd iepirktajām un izmantotajām transporta vienībām.
Esat izpētījuši, kas ir pieejams tirgū un cik tas maksā?
Jā, un, izmantojot Eiropas naudu, ir iespējams nosegt akumulatoru vai ūdeņraža sistēmu ieviešanas izmaksas, kas saistītas arī ar uzpildes staciju izveidi. Jāņem vērā, ka atbilstoša infrastruktūra tiek veidota vienlaikus visā Eiropā, ir speciālas programmas, piemēram, tā saucamais ūdeņraža ceļš, kur iesaistās arī Latvija.
Mums tādā ziņā varētu būt zināmas priekšrocības, jo jauno tehnoloģiju ieviešanā būtiski, lai ražošana un uzpilde būtu saistīta ar atbilstoša apjoma patēriņu, kāds Rīgas gadījumā ir sabiedriskais transports. Protams, ir arī nosacījums, ka uzpildes stacijām jābūt publiski pieejamām citiem attiecīgā veida transporta līdzekļiem, kad tie pilsētas ielās parādīsies.
Kā notiktu pāreja uz transportu, kas tiek darbināts videi draudzīgākā veidā?
Pašreizējie piegāžu līgumi mums nodrošina regulāras piegādes gan trolejbusiem, gan autobusiem tādā līmenī, lai 2019.-2020. gadā mēs ieietu normālā transporta vienību atjaunošanas ciklā, proti, tiktu ārā no deviņdesmito gadu bedres, kad modernizācija aizkavējās. Tātad pēc aptuveni 2020. gada mums katru gadu būs jāatjauno 50-60 transporta līdzekļu vienības, kas būs nokalpojušas 12 gadu. Ja Rīga ir politiskā līmenī apņēmusies uz to laiku vairs neiepirkt ar dīzeļdzinējiem darbināmus sabiedriskā transporta līdzekļus, tas būs reāli izpildāms. Jo tehnoloģiski trolejbuss īpaši neatšķiras no ar akumulatoriem vai ūdeņradi darbināma elektropiedziņas autobusa. Visos gadījumos runa ir par elektrotransportu, kas būs spējīgs pārvietoties bez piesaistes vadu tīklam.
Ražotāji ir apzināti?
Diezgan daudzi transporta līdzekļu ražotāji ir jau apliecinājuši gatavību ar ūdeņraža sistēmām vai akumulatoriem aprīkotus elektroautobusus izgatavot sērijveidā. Piemēram, Daimler, Vanhool, Man, Solaris. Turklāt visus šos autobusus izgatavo uz esošajām virsbūvēm. Jārēķinās, ka tehnoloģijas ļoti strauji attīstās, līdz ar to krīt arī cenas. Akumulatoru sistēmas šobrīd ir lētākas, bet to mīnuss ir tas, ka ir liela svara attiecība pret kapacitāti. Mums būtu nepieciešams, lai starp uzpildi vai uzlādi transportlīdzeklis varētu nobraukt apmēram 180 kilometru. Tad tā ir viena maiņa. Starp tām var ieplānot ātro uzlādi, kas dod 70-75% akumulatoriem. Pastāv vēl risinājums, ka akumulatoru uzlāde notiek katra reisa galā, piemēram, kā Vīnē un citur, bet tad attiecīgajās vietās nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas un jāplāno grafika pārtraukumi. Ātrās uzlādes stacijas ir arī daudz dārgākas nekā tās, kuras izmanto akumulatoru uzlādei ilgākā laikā.
Savukārt, ja izmanto ūdeņradi, tā nav problēma - uzpilde aizņem 7-10 minūtes, un ar to var braukt visu dienu.
Esat interesējušies arī par ūdeņraža transporta drošību?
Ja pieci, seši lielākie autobusu ražotāji ir apliecinājuši, ka šādus transporta līdzekļus var ražot sērijveidā, tas nozīmē, ka viņi ir pārliecināti arī par drošību. Arī ūdeņraža ražošanas un uzpildes iekārtas tiek rūpnieciski ražotas, uzstādītas attiecīgi aprīkotu automatizētu konteineru veidā.
No otras puses, ja pieejam šim jautājumam no zinātniskiem pamatiem, šajā jautājumā sadarbojamies arī ar Zinātņu akadēmiju, ūdeņraža un gaisa masas starpība ir tik liela, ka ūdeņradis atšķirībā no dažādām gāzēm, izplūstot gaisā, nerada sprādzienbīstamu sajaukumu.
Kādā stadijā šobrīd esat ar bezizmešu transporta līdzekļu ieviešanu?
Strādājam pie Eiropas projektiem, lai saņemtu līdzfinansējumu. Pirmais etaps ir projektēšana, kam finansējumu jau esam dabūjuši. 2016. gada beigās būs gatavs projekts par ūdeņraža ražošanas un uzpildes stacijas uzstādīšanu. Tālāk būs nākamais etaps ar finansējumu būvniecībai, aprīkošanai un desmit pirmo trolejbusu iegādei.
Trolejbusu?
Šobrīd tiek iepirkti trolejbusi ar dīzeļģeneratoriem, kas nodrošina pārvietošanos tajos maršrutu posmos, kas ir ārpus vadu tīkla. Izvēle par labu trolejbusiem saistīta ar mazākām sākotnējām izmaksām, iespēju ieviest pakāpeniski.
Tad tālākā nākotnē pilsēta varētu atteikties no trolejbusu vadiem ielās?
Daudzas Eiropas valstis tā dara. Piemēram, Roma, kur vadi traucē vēsturisko būvju apskatei. Arī vadu tīkla uzturēšana saistīta ar izmaksām. Bet būtiskāk, ka vadi rada problēmas glābējiem ārkārtas situācijās. Piemēram, Avotu ielā pirms dažiem gadiem kādā mājā bija sprādziens, glābēji tieši trolejbusa vadu dēļ ar attiecīgo tehniku uzreiz netika klāt. Elektrība jāatslēdz, jānoņem vadi, tas prasa laiku, kas krīzes situācijās ir ļoti būtisks faktors.