Gaidāms, ka svētkos piedalīsies gandrīz 40 000 dalībnieku - vairāk nekā 1500 kolektīvu, tostarp 100 mazākumtautību, 57 latviešu diasporas un 25 ārvalstu kolektīvu. Plānots, ka svētkus vēros ap 400 000 skatītāju, - vēstī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas koordinē Dziesmu un deju svētku procesu.
Līgo - lai top!
«Šie Dziesmu un deju svētki ir kā tilts uz nākotni - Latvijas simtgadi, kuru svinēsim 2018. gadā, - stāstot par gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV deju svētkiem uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Dace Melbārde. Plašo un daudzveidīgo svētku programmu ar moto Gaisma līgo Latvijā! veidos 62 pasākumi šovasar no 30. jūnija līdz 7. jūlijam - koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu koncerti, amatierteātru izrādes un tautas daiļamatu meistaru darbu izstādes un gadatirgus. Kulmināciju svētki sasniegs noslēgumkoncertā Līgo!, kas Mežaparka Lielajā estrādē sāksies 7. jūlijā plkst. 19. Tajā pašā dienā notiks arī krāšņais svētku dalībnieku gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim.
Šīsvasaras Dziesmu un deju svētki piesaka sevi ar caurviju tēmu Gaisma līgo Latvijā. Šo vārdu un visas svētku koncepcijas autors ir režisors Uģis Brikmanis. «Ar šiem vārdiem aicinām cilvēkus ielūkoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas un to radošo procesu simboliskajā nozīmē, apzināties tos kā gaismas radīšanas rituālu, kurā var piedalīties ikviens, kas jūtas piederīgs latviskajai kultūrtelpai,» D. Melbārde norāda, ka «līgo!», kura pamatnozīme lībiešu valodā ir «lai top!», ir latviskās kultūrvides simbols, par kuru varam runāt jebkurā gadalaikā. Lai tas ir aicinājums atmosties, kļūt gaišākiem, radošiem un aktīviem savas valsts veidotājiem - aicina D. Melbārde. Ne velti tieši «Līgo» (Lihgo!) ieausts vēsturiskajā 1873. gada Dziesmu svētku karogā.
Dziesmu svētkos, kas sāksies ar tradicionālajiem koru kariem (būs arī deju kolektīvu un vokālo ansambļu konkursi), kopkora un īpaši izveidotā kordiriģentu kora koncertos atzīmēs komponista Jāzepa Vītola 150 gadu jubileju, amatierteātru repertuārā izpaudīsies Rūdolfa Blaumaņa 150 gadu jubileja, Ojāra Vācieša astoņdesmitgades atceri suminās vokālie ansambļi. Svinama arī 10 gadu jubileja, kopš Dziesmu un deju svētki atzīti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Svētku programmā izcels Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa veikumu, notiks garīgās mūzikas koncerts, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, tautas tērpu skate, bērnu folkloras kopu un solistu koncerts un daudzi citi pasākumi.
Dejas uz tēvu laipām
«Mākslinieciskās kvalitātes latiņa ir pacelta ļoti augstu,» par dejotāju sniegumu skatēs, kuras turpināsies līdz maija sākumam, priecājas Deju svētku mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. «Gatavojot deju lieluzveduma Tēvu laipas (skatāms ģenerālmēģinājumā 4.VII un četros koncertos 5.VII un 6.VII) koncepciju, mums ar Jāni Ērgli likās svarīgi meklēt atbildes, kas ir tas, kas līdz XXI gadsimtam ir ļāvis mūsu mazajai tautai saglabāt savu valodu, dziesmu, deju un tautastērpu. Tā nonācām pie Krišjāņa Barona Dainu skapja deviņās sadaļās, kas ir arī latviskā dzīvesveida, uzskatu un dzīvesziņas pamatvērtības. Šīs sadaļas ņēmām par pamatu deju lieluzvedumam. Tēvu laipas simboliski savieno tagadni ar pagātni un nākotni,» J. Purviņš stāsta, ka koprepertuāram no 303 dejām atlasīta 31 deja, ko veidojuši 20 autoru. Spektrs ir plašs - no zelta repertuāra līdz spilgtākajiem pēdējo gadu jaundarbiem. Uzveduma režisore ir Māra Ķimele, muzikālais vadītājs - Uģis Prauliņš, zīmju konsultants - Valdis Celms, pirmo reizi Deju svētku scenogrāfiju veidos Reinis Suhanovs. No 15 virsvadītājiem četri šajā godā būs pirmo reizi.
Savukārt kopkora priekšā debitēs deviņi virsdiriģenti. Jaunākais no viņiem ir Kaspars Ādamsons (30), Latvijas Kultūras akadēmijas kora Sōla, Sējas novada jauktā kora Sēja vadītājs un Limbažu apriņķa virsdiriģents. Sagadījies, ka virsdiriģenta godā viņš debitēs kopā ar tēvu - ilggadējo kora Austrums vadītāju Āriju Šķepastu.
«Saņemot uzaicinājumu, biju ārkārtīgi pārsteigts. Cenšos atbildīgi strādāt ikdienas darbu, iestudēt dziedātājiem saistošas programmas, un atzīme par ikdienas darbu man ielikta ārkārtīgi augsta,» priecājās Kaspars Ādamsons. Ceļamaizē pie Vispārējo dziesmu svētku kopkora viņam noderēs pieredze, kas pirms trim gadiem iegūta, Mežaparka estrādē diriģējot Skolu jaunatnes dziesmu svētku kopkori. K. Ādamsonam uzticēta Ilonas Rupaines latviešu tautasdziesmas apdare Gaismeņa ausa, savukārt Ā. Šķepasts diriģēs paša veidotu latviešu līgodziesmas apdari.
Pēc biļetēm - sestdienā
Biļešu iepriekšpārdošana uz XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV deju svētkiem sāksies jau 6. aprīlī. Vienā pirkuma reizē uz vienu svētku pasākumu varēs iegādāties astoņas biļetes. Tās varēs nopirkt Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās, Biļešu paradīzes interneta vietnē un rezervējot pa Biļešu paradīzes tālruni 67 371 000. «Sākot biļešu tirgošanu sestdienā, visiem iedzīvotājiem būs iespēja dienu organizēt tā, lai varētu iegādāties biļetes uz savu izraudzīto svētku pasākumu,» norādīja D. Melbārde. Ministru kabinetā jau apstiprinātas biļešu cenas. Tās maksās Ls 1-30. Aprēķināts, ka vidējā biļešu cena būs seši lati. Bērniem līdz septiņiem gadiem biļeti nevajadzēs, ja vien nav nepieciešama atsevišķa sēdvieta. Svētku programmā būs arī bezmaksas pasākumi.
Plānots, ka ieņēmumi no pārdotajām biļetēm varētu būt ap Ls 270 000, šo naudu izmantos Dziesmu un deju svētku rīkošanai. Dziesmu un deju svētku rīkošanai no budžeta piešķirti 2,8 miljoni latu. Gada laikā izdevies piesaistīt 900 000 latu no svētku atbalstītājiem. Dziesmu svētku lieldraugi ir a/s Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, Lattelecom, Latvijas valsts meži, svētku oficiālā banka ir Citadele.