Reklāma, kurā vīrietis neizpratnē domā, kur licis savas brilles, pēc Veselības centra 4 neiroloģes Ineses Blumbergas domām, perfekti raksturo mūsdienu situāciju. Tomēr, ja dažreiz cilvēks nevar atcerēties, kur licis atslēgas, uztraukties uzreiz nevajadzētu. «Šajos gadījumos darbojas īslaicīgā atmiņa. Tā ātri tiek noglabāta kaut kur dziļi prom vai izdzēsta kā spams. Tāpēc arī jauni cilvēki sūdzas, ka aizmirst lietas - iet uz darbu un domā, vai aiztaisīja logu, izslēdza gludekli. Bet šīs ir automātiskās darbības, pie kurām kārtīgi nepiedomājam, līdz ar to smadzenes uzskata, ka tās ir mazsvarīgās. Par to nevajadzētu uztraukties,» Dienai skaidro I. Blumberga.
Citādi ir, ja cilvēks šādas lietas sāk aizmirst aizvien biežāk. Piemēram, regulāri veikalā aizmirst nopirkt kādus produktus, bieži nevietā atstāj savas mantas vai pat nespēj labi orientēties pazīstamā rajonā. Arī nespēja koncentrēties vairākām problēmām vienlaikus var liecināt par atmiņas problēmām. Neiroloģe savā praksē gan saskaras arī ar ļoti nopietniem atmiņas traucējumiem. Piemēram, kāds vīrietis vecumā ap 40, izejot no biroja un aizejot pie savas mašīnas, aizmirsis, kā to atslēgt, savukārt pēc laika, kad atmiņa atgriezusies, viņš nespējis atcerēties, kā auto iedarbināt. Līdzīgi arī kāda sieviete bija aizmirsusi, kur atrodas un kā nokļūt mājās.
Atmiņu ietekmē virkne dažādu faktoru, piemēram, pārslodze, stress, depresija, kā arī mazkustīgs dzīvesveids un slikti ieradumi, piemēram, alkohola lietošana. Ļoti uzmanīgam būtu jābūt arī ar nomierinošajiem līdzekļiem un citiem medikamentiem, kas var bremzēt smadzeņu aktivitāti. Savukārt galvas traumas un dažādas saslimšanas sekas var radīt pat pēc vairākiem gadiem.
Risinājums, pēc ārstes domām, galvenokārt ir viens - aktīvs dzīvesveids, jo galvenais ir uzlabot smadzeņu asinsriti. Brīvajā laikā ir jākustas, cik vien var. I. Blumberga arī norāda, ka biezpiena ēšana nepalīdzēšot. Savukārt, ja cilvēks vēršas pie speciālista, tas uzreiz nenozīmē, ka jālieto būs medikamenti. Vispirms būs jāmaina dzīvesveids.