Atceroties pašus smagākos krīzes laikus, kad spaidīgajos finansiālajos apstākļos Latvija pieņēma lēmumu atteikties no dalības Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kaujas grupā, tagad aina acīmredzami mainījusies uz pievilcīgo pusi. Turpinās bruņotā misija Afganistānā, dalībai minētajā kaujas grupā gatavojas 100 vīru liela zemessargu vienība, pieņemts arī lēmums par divu virsnieku instruktoru nosūtīšanu ES misijā Mali. Tas apliecina, ka valsts īsteno visai aktīvu ārējo drošības politiku. Tā ir pareizā pieeja - savām spējām maksimāli atbilstoša un atbildīga dalība dažādu starptautisko krīžu risināšanā, cenšoties ne tikai vārdos, bet arī darbos parādīt, ka Latvija var būt ne vien drošības patērētāja, bet arī devēja. Šāda darbība ir jebkuras valsts, tātad arī Latvijas interesēs, jo nopietni tiek vērtēti tikai reāla darba darītāji. Nav arī jāšaubās, ka mūsu nelielās valsts devumu, centienus orientēties starptautiskajā situācijā visu laiku vērtē lielākie sabiedrotie. Izpratne par drošības problēmām, bez šaubām, iegūstama izziņas procesā, un tam ir savas īpatnības. Nav pārsteidzoši, ka skatījums uz Āfrikas ziemeļu daļas iespējamiem izaicinājumiem nākotnē varētu atšķirties starp Eiropas dienvidu un, piemēram, Baltijas valstīm. Gluži tāpat kā viedoklis par kontaktiem starp ES un bijušajām PSRS republikām. Atšķirīgo izpratni nosaka ģeogrāfija un vēsture, un no šiem rāmjiem vienotajā ES jālaužas ārā, cenšoties likt pamatu plašākam skatam uz dzīvi pasaulē. Ārējā aktivitāte, dalība dažādos ar drošības uzturēšanu saistītos projektos, it īpaši tajos, kam pievērsta pastiprināta ES vai NATO uzmanība, atbilst relatīvi nelielās Latvijas nacionālajām interesēm. Labs piemērs ir aktīvās Skandināvijas valstis, kuras, pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika teiktā, ar savu plašo un aktīvo piedalīšanos dažādās starptautiskajās misijās ir ieguvušas savam lielumam neproporcionāli plašu ievērību. Šāda aktivitāte atmaksājas, jo padara pašus ne vien zināmākus, bet arī informētākus un līdz ar to - spēcīgākus. Saprotams, izpratne par ES dienvidu robežām Latvijai sevišķi būs nepieciešama 2015. gadā, kad Rīgai būs jāpilda ES prezidējošās valsts pienākumi. Aktīva dalība tādās misijās kā Mali ir veids, kā varam iegūt vajadzīgo informāciju un zināšanas.
Lai izvērtētu, ko valstij sniedz ārvalstu misijas, derētu pakavēties pie Afganistānas, uz kurieni nepilnos desmit gados tikuši nosūtīti ap trim tūkstošiem latviešu karavīru. Pavisam nedaudz detaļu par to, kādas militārās spējas tur tikušas pilnveidotas. Sadarbība ar gaisa spēkiem, artilēriju, gaisa uzbrukumu koriģēšana - ļoti būtisku karavīru prasmju slīpēšana reālos kaujas apstākļos - atzīsim, Latvijas drošības kontekstā ļoti svarīgi.