Saeima par uzticību jaunajai valdībai plāno balsot ceturtdien, 11. februārī. M. Kučinskis nolēmis sašaurināt koalīcijas padomes dalībnieku sastāvu, kā arī apsver iespēju rūpīgāk vērtēt valdības sēžu atklātajā daļā izskatāmo jautājumu loku.
Premjera kandidāta piedāvājumi ir savstarpēji saistīti, jo pēdējā laika vērojumi liecinājuši, ka koalīcijas sadarbības padomes sanāksmēs rīkotas diskusijas, kurām vajadzētu notikt Ministru kabineta komitejas un valdības sēdēs. Tās ir atklātas un tiek rādītas interneta tiešraidēs. Tāpēc jūtīgie jautājumi tika apspriesti koalīcijā, piedaloties arī ministriem, ministriju ierēdņiem, parlamentārajiem sekretāriem. «Kameru priekšā ministri jūtas kā izrādē un tāpēc steidzamus jautājumus ņēma uz koalīcijas padomi, kur nebija tiešraides,» Dienai teica M. Kučinskis. Jāatgādina, ka uz koalīcijas sēdēm nāca arī Vienotības un ZZS sadarbības partneri no reģioniem, kuri lobēja savām pašvaldībām labvēlīgus lēmumus. M. Kučinskis aicinājis turpmāk uz koalīcijas padomes sēdēm no katra politiskā spēka deleģēt tikai četrus pārstāvjus. ZZS panāca, ka koalīcijas sanāksmēs varēs piedalīties pa pieciem politiķiem no katras partijas. To var saistīt ar ZZS specifiku, jo apvienību veido piecas dalīborganizācijas. Vienotībai sadarbības partneru ir vēl vairāk. «Es jau beigās vairs uz koalīciju negāju, jo tā bija otra Ministru kabineta sēde,» Dienai atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājam Gaidim Bērziņam nav iebildumu pret izmaiņām koalīcijas sēžu formātā. Tās apmierina arī Vienotības frakcijas vadītāja vietnieku, izglītības un zinātnes ministra kandidātu Kārli Šadurski, kurš varot piekrist, ka «pie koalīcijas galda bija ne sevišķi organizētas sarunas». Kad viņš 2002. gada nogalē sāka vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunā laika līdera Einara Repšes valdība panāca, ka valdības sēdes ir atklātas. Uz vaicāto, vai nav bažu, ka atklātā un tiešraidē vērojamā sēdes daļa kļūs jūtami īsāka, K. Šadurskis atbildēja: «Ir situācijas, kad informācija ir sensitīva un fragmentāri pasniegta tā var radīt aplamu priekšstatu.» Taču, viņaprāt, slēpties aiz lielas slepenības arī nevajadzētu, jo ministriem ir jāskaidro sabiedrībai savi lēmumi.
Valdības partijas pirmdien vienojās par pēdējo strīdīgo jautājumu deklarācijā. NA bija aicinājusi skaidri noraidīt patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā pēc tam, kad Latvija būs izpildījusi saistības, kuras jau ir uzņēmusies. Savukārt premjera kandidāts bija pret kategoriski noliedzošu formulējumu iekļaušanu deklarācijā. Abas puses vienojušās, ko apstiprināja gan M. Kučinskis, gan NA līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš - viņš Dienai sacīja, ka NA respektē aizejošās valdības pieņemto lēmumu, par ko pati nav balsojusi, bet valdība nepiekritīs jaunai patvēruma meklētāju pārdalei nākotnē, izmantojot piespiedu mehānismu.
Pēc valdības apstiprināšanas plānota arī Ministru kabineta pirmā sēde, kuru tradicionāli atklāj Valsts prezidents. Tagad prezidenta Raimonda Vējoņa vietā ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). R. Vējonis turpina ārstēties kardioķirurģijas nodaļā. «Viņš ar katru dienu jūtas labāk, turpina uzsākto fizioterapiju un ārstu nozīmēto medikamentu kursu,» informē prezidenta pārstāvji. Valsts prezidents daļēji ir atsācis pildīt savus pienākumus un pašlaik vērtē, kā īstenot savas tiesības uzrunāt jauno Ministru kabinetu, Dienai sacīja prezidenta preses sekretārs Gusts Kikusts. Šīs iespējas pagaidām netiek konkretizētas, taču var secināt, ka sēdi atklās Saeimas priekšsēdētāja, bet ministri saņems arī Valsts prezidenta vēlējumu.