Bet atbilde uz jautājumu, kura šķirne labākā, katram tomēr būs sava. Ir jau arī no kā izvēlēties, jo pasaulē ir ap trim tūkstošiem tomātu šķirņu.
Pieprasījums mainīgs
«Vispopulārākās gadu no gada ir lielo augļu šķirnes. Taču ne jau tikai ražīgums ir galvenais, jo vienmēr gribas arī iestādīt kaut ko neparastāku, un tad nu ir arī kaut kas no interesantākām šķirnēm - ar dzelteniem, oranžiem, arī melniem, sīksīkiem, plūmjveida tomātiem. Visiem patīk kokteiļtomātiņi - nevajag ne dakšiņu, ne nazi - pieej pie krūma, norauj tomātu un apēd. Savā siltumnīcā, lai iegūtu lielākas ražas, neviens ķīmiju nesmidzina, un var tā uzreiz - no krūma iemest mutē,» tēlaini stāsta tomātu audzētāja Elga Bražūne. Par to, kura šķirne ražīgākā, katram audzētājam būs cits viedoklis, jo ne jau šķirne, bet gan augsne, apstākļi un ieguldītais darbs nosaka to, cik tomātu no viena stāda varēs iegūt. Stabilās, populārās, Latvijas apstākļiem piemērotās ir Delikatese, Cēsu agrais, Vidzemes karalis (augs arī citos novados), Jūrmala. Tomātu agrās šķirnes var stādīt līdz pat Jāņiem. Protams, no tā būs atkarīga ražas novākšana, jo vēlo šķirņu tomāti, kas vēlu būs sēti un iestādīti, var nepagūt nogatavoties.
Veselīgs un nepāraudzis
«Tam jābūt atbilstošam šķirnei,» skaidro E. Bražūne. «Piemēram, Vērša sirds nebūt nav liels stāds ar tumši zaļām lapām, kā dārznieki iesācēji iedomājas. Stāds ir patievs, līganu augumu un skraju lapojumu.»
Vissvarīgākais - stādam jābūt labai sakņu sistēmai. Ja tas ir podiņā - kas būs dārgāk nekā no kastes ņemts pārdošanai -, sakņu galiņiem, kas spraucas pa ūdens drenāžas caurumiem podā, jābūt baltiem. Tiek pārdoti tomātu stādi jau ar ziediem un pat ar augļiem. Elga Bražūne uzskata, ka tomēr būtu jāizvēlas ne tik lieli stādi. Pieļaujams, ja pumpuri ir uz plaukšanas robežas, kas tagad varētu būt agrajām šķirnēm. Bet, ja pirmais ķekars jau ir noziedējis, stāds jau liels, tad tam būs grūti iedzīvoties jaunos apstākļos.
Kas tomātam patiks
Elga Bražūne zina stāstīt, ka agrāk tomātus audzēja arī uz lauka un ieguva labas ražas, tomēr šai kultūrai piemērotāki apstākļi ir siltumnīcās vai vismaz nojumēs. «Tomātiem kaitē skābie lieti, kas tos gluži vai noplaucē,» stāsta E. Bražūne. «Ja nav siltumnīcas vai plēves mājas, var izveidot nojumīti ar divām slēgtām malām, kas kavēs vēju. Jumtiņu nebalsta uz malām, bet lai tas ir mazliet piepacelts,» audzēšanas principus skaidro dārzeņkope. Caurvējš nodrošina apputeksnēšanos, jo savādāk siltumnīcā pašam jāstaigā gar stādiem un tie jāpakustina.
Pirms stādīšanas jāparūpējas par augsnes sagatavošanu. Tomātam patīk bagātīga augsne. Pirms stādīšanas zemē iestrādā kūtsmēslus. Stādot tomātus, izraktajā bedrē ieber kompostu (spaini uz vienu stādu). Aizvien populārāks kļūst slieku humuss, kas ir labs un dabisks mēslojums. To augsnē iestrādā pirms stādīšanas - litru uz augu. Ar humusu var pabarot augu arī tā augšanas laikā. Pēc mēneša pusotra to kaisa ap stādu uz augsnes, un ar laistāmo ūdeni tas tiks ieskalots. Var arī veidot izvilkumu, ko pievieno laistāmajam ūdenim. Stādot tomātus, augsnē iekaisa arī Trihodermīnu vai Biomiksu, kuros ir baktērijas, kas veicina sakņu sistēmas iedzīvošanos augsnē (līdz ēdamkarotei uz stādu). Teorētiski tas domāts arī kā aizsardzība pret slimībām. Bet, ja tomātiem būs nodrošināti piemēroti apstākļi (temperatūra, gaisa mitrums), tie neslimos.
No mēslojumiem tomātam svarīgs ir kālijs un kalcijs, kā arī jāseko augsnes pH līmenim. To nav problēmu noteikt ar dažādiem līdzekļiem, kas nopērkami veikalos. Ja augsne ir pārāk skāba, to neintralizē ar dolomīta miltiem, dārza kaļķi. Tas gan jādara pirms stādīšanas. Kamēr stāds jauns, svarīgi to nepārlaistīt. Laista nedaudz, apkārt sakņu kamolam nesablīvējot zemi. Saknēm, lai tās dzīvotu, ir vajadzīgs ne tikai ūdens, bet arī gaiss.
Guļus vai stāvus?
Agrās šķirnes, kas aug līdz metram, stāda 7-9 cm dziļi un vertikāli. Ja iestāda guļus, tad, veidojot papildu saknes, tiek aizkavēta raža un no agrās šķirnes tas pārtop par vēlo.
Ja stādam ir jau pumpuri, tas ir kompakts un nav izstīdzējis, to stāda vertikāli. Ja stādi ir ļoti izstīdzējuši (kā tas gadās, kad tiek audzēti uz palodzes), var likt guļus un pilnīgi vienalga, kurā virzienā, bet ņemot vērā, lai tas netraucētu pašam dārzkopim pārvietoties, saimniecību apkopjot. Apakšējās lapas jānoņem, stumbrs jāiegulda slīpi zemē un jāapber ar viegli mitru augsni, nevis stingri jāpieblietē. To nevajag mēģināt stutēt uz augšu, jo pēc neilga laika tas pats iztaisnosies. Kad augs jau būs ieaudzies, pēc mēneša jāsāk stāda formēšana - pazaru izlaušana. «Princips ir vienkāršs, visas produktīvās pazares ir virs ķekariem,» skaidro Elga Bražūne. Ir šķirnes, kas tiek audzētas arī uz diviem dzinumiem. Tādā gadījumā atstāj augt to dzinumu, kas ir zem pirmā ķekara. Zemajām šķirnēm pazares nemaz neveido, un tās nevajag formēt. Agrajām šķirnēm, kas aug garākas par metru, lauž apakšējās pazares un starpposmos. Lai cik koksnains arī būtu tomāta stāds, tas noteikti ir jābalsta - jāatsien.