Kims neatraidītu
«Es runātu ar viņu. Man nebūtu problēmu runāt ar viņu,» D. Tramps sacīja intervijā, ko šonedēļ publicējusi ziņu aģentūra Reuters. Viņš arī brīdināja, ka izdarīs spiedienu uz Ķīnu, kas ir Ziemeļkorejas tuvākais sabiedrotais. «Es izdarīšu lielu spiedienu uz Ķīnu, jo mums ir milzīga ekonomiskā vara pār Ķīnu, kas [Ziemeļkorejas kodolprogrammas] problēmu varētu atrisināt ar vienu tikšanos vai telefona zvanu.»
Ziemeļkoreja kopš 2006. gada veikusi jau četrus kodolieroču un neskaitāmus ballistisko raķešu izmēģinājumus, par spīti ANO ieviestajām sankcijām pret Phenjanu. Ziemeļkoreja arī regulāri piedraudējusi ar kodoluzbrukumiem Dienvidkorejai un ASV.
Ja D. Tramps pēc kļūšanas par ASV prezidentu patiešām izpildīs savu solījumu, tas būs krass pavērsiens Vašingtonas attiecībās ar Phenjanu. Līdz šim kontakti starp ASV un Ziemeļkoreju, kurām nav formālu diplomātisko attiecību, notikuši augstu amatpersonu, nevis abu valstu vadītāju līmenī. Neviens amatā esošs ASV prezidents nekad nav ticies ar Ziemeļkorejas vadītāju.
ASV eksprezidents Džimijs Kārters 1994. gadā apmeklēja Phenjanu un tikās ar Ziemeļkorejas dibinātāju Kimu Ir Senu tikai trīs nedēļas pirms «mūžīgā prezidenta» nāves, lai vienotos par Ziemeļkorejas kodolprogrammas iesaldēšanu. Savukārt Bils Klintons 2009. gadā devās uz Ziemeļkoreju, lai panāktu divu amerikāņu žurnālistu atbrīvošanu no cietuma. Vizītes laikā viņam notika trīs stundas ilga saruna ar toreizējo valsts vadītāju Kimu Čen Iru.
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija atteikusies komentēt D. Trampa izteikumus, bet norādījusi, ka Seula un Vašingtona vēlas, lai Korejas pussalas atbrīvošana no kodolieročiem būtu prioritāte jebkādā dialogā ar Ziemeļkoreju. «Ziemeļkorejai ir jāpārtrauc draudi un provokācijas un ar darbiem jāapliecina patiesa apņēmība kļūt kodolbrīvai,» kāda ministrijas amatpersona sacījusi telekanālam CNN.
Republikāņu partijas senators no Alabamas štata Džefs Sešnss, kurš ir arī D. Trampa vecākais padomnieks nacionālās drošības jautājumos, uzskata, ka miljardiera idejā par sēšanos pie sarunu galda ar Ziemeļkorejas diktatoru neesot nekā satraucoša.
«Starp cilvēkiem, kuri pēdējos gados ir kandidējuši uz ASV prezidenta amatu, nevienam nav bijis tik efektīva sarunu vedēja kā Donalds Tramps, tāpēc ticu, ka Kims Čen Uns viņu neatraidītu,» uzskata Dž. Sešnss. «Nedomāju, ka [Trampa un Kima Čen Una sarunām] būtu labs iznākums, bet vienmēr ir vērts mēģināt.»
Nekonkrēta ārpolitika
Sarunā ar Reuters D. Trampam tika vaicāts par viņa attieksmi pret Krievijas militāro klātbūtni Austrumukrainā. «Man tas nepatīk. Man tas nemaz nepatīk,» strupi atbildēja ASV prezidenta amata kandidāts.
Pievēršoties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kuram D. Tramps iepriekš ir veltījis cildinošus vārdus, miljardiera izteikumi šoreiz bija piezemētāki. «Domāju, ka man būs labas attiecības ar Krieviju vai arī ne. Fakts, ka viņš par mani ir labi izteicies, nenozīmē, ka tas viņam palīdzēs mūsu sarunās. Tas viņam nemaz nepalīdzēs,» sacīja D. Tramps. «Pavisam drīz būs skaidrs, vai mums būs vai nebūs labas attiecības ar Krieviju. Vai nebūtu brīnišķīgi, ja mums būtu labas attiecības ar ārvalstīm pretstatā tam, kā tās pašlaik izturas pret mums?»
D. Trampa izteikumus asi kritizējis Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones padomnieks Džeiks Salivans.
«Būšu tiešs: Donalds Tramps apvaino mūsu tuvākās sabiedrotās valsts līderi, tad apgriežas un paziņo, ka viņš labprāt runātu ar Kimu,» paziņoja Dž. Salivans, atsaucoties uz D. Trampa nesenajiem izteikumiem, ka viņam diez vai būtu labas attiecības ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu. «Rādās, ka viņam ir dīvaina aizrautība ar autoritāriem ārvalstu vadītājiem, tādiem kā Putins un Kims.»
Dž. Salivans pārmet nekonkrētību D. Trampa ārpolitiskajos uzskatos. «No vienas puses, viņš apgalvo, ka mums ir jāsēžas pie sarunu galda ar Krieviju, bet saka arī, ja man ir tāda vajadzība, es varu notriekt Krievijas iznīcinātājus,» viņu citē portāls Politico.com.