/2016. gada sezonā, ko jūnijā vainagos Džuzepes Verdi daiļradei veltītais Rīgas Operas festivāls. Jāielāgo arī teātra jaunais nosaukums, kas ietver gan operu, gan baletu un kam par godu pat tapušas divas dažādas kūkas - operas (šokolādes) un baleta (zemeņu, jogurta). Sezonu sākot, teātrim ir jauns mājaslapas opera.lv dizains un logotips, kuru veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis. Tajā attēlots kroņlukturis - Lielās zāles monumentālā lustra, kas jau kopš 1887. gada ir teātra ēkas arhitekta Reinholda Šmēlinga veidotā krāšņā interjera krāšņākā rota un teātra simbols. «Mūsu simbols ir gaisma. Viss, kas līdz šim noticis operas attīstībā, saistīts ar gaismu,» tā jauno logotipu prezentē LNOB direktors Zigmars Liepiņš.
Septiņas pirmizrādes
Krāsaina gan iestudējumu, gan izpildītāju ziņā - jauno sezonu raksturo LNOB galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš un norāda, ka gaidāmi septiņi operas un baleta jauniestudējumi, turklāt sezonu krāšņos Marinas Rebekas, Ingas Kalnas, Lienes Kinčas, Asmikas Grigorjanas, Sandras Janušaites, Olgas Pudovas, Oļesjas Petrovas, Hiromi Omuras, Aleksandra Antoņenko, Egila Siliņa, Murata Karahana, Dmitro Popova, Pāvela Černoha, Rames Lahaja, Igora Golovatenko un Itālijā dzīvojošā latviešu baritona Valda Jansona uzstāšanās.
Īpaši izceļot Džuzepes Verdi operas Makbets režisora Viestura Meikšāna un scenogrāfa Reiņa Suhanova tandēmu, Z. Liepiņš Dienai paskaidroja, ka latviešu režisoru iesaistīšana iestudējumu veidošanā ir šīs sezonas prioritāte. «Visi ir mūsējie. Tas nav tāpēc, ka mums tas būtu tikai finansiāls jautājums. Es vienkārši gribu dot iespēju mūsu režisoriem, īpaši - jaunajiem. Tā turpināsim: pēc gada Aiks Karapetjans iestudēs Š. Guno Faustu, Rēzija Kalniņa kopā ar diriģentu Aināru Rubiķi gatavos P. Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējumu,» stāstīja Z. Liepiņš. Pārskatāmā nākotnē iecerēta arī sadarbība ar talantīgo Krievijas režisoru Timofeju Kuļabinu, kura Novosibirskas Tanheizers satricināja visu Krievijas kultūrpolitisko telpu. Sezonas pirmā pirmizrāde (18. septembrī) būs Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes Putnu operas iestudējuma atjaunojums. Diriģenta Andra Veismaņa, režisores Baņutas Rubess, scenogrāfes Ievas Jurjānes un kostīmu mākslinieces Kristīnes Jurjānes veidoto izrādi par mūzikas un draudzības spēku atjaunos režisores Ieva Kepe un Līga Ozola, diriģēs A. Veismanis un Kaspars Ādamsons.
Pēc ilgas pauzes (10.XII) uz LNOB skatuves atkal mirdzēs operete. Johana Štrausa (dēla) šedevru Sikspārnis, kurā valda vieglums, elegance, asprātība, komiski pārpratumi un balles spožums, iestudēs diriģents Jānis Liepiņš kopā ar režisoru Edmundu Freibergu, kurš sola «krāsainu, mūsdienīgu kaskādi ar vieglu ironiju par tā dēvēto «sabiedrības krējumu». Vizuālo tēlu radīs scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Rozalindas lomā debitēs jaunais, talantīgais soprāns Margarita Vilsone, kura izskolojusies Vācijā un profesionālo karjeru veido Rietumeiropā. Operete ir demokrātisks žanrs. Tāpēc tiks dziedāts vācu valodā, bet runāts - latviski.
Teātrī tikko saņemta arī Ērika Ešenvalda otrās operas Iemūrētie partitūra. Dzejnieces Ineses Zanderes librets vēstī par bibliotēkas celšanu un upuri, bez kura nav iespējams radīt neko patiesi lielu. Mūslaiku leģendas avoti ir Eiropas tautu folklora un mūsdienu Latvijas sabiedrība, stāsta varoņi ir mākslinieki, mūrnieki, bibliotekāri, politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums. Iestudējums taps sezonas beigās diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Domājot par jaunajiem skatītājiem, no 19. marta Jaunajā zālē taps izglītojošs iestudējums Mazā burvju flauta latviešu valodā pēc V. A. Mocarta operas motīviem. Režisore Margo Zālīte un diriģents Andris Veismanis to adresē bērniem no piecu gadu vecuma. Īpaši jaunumi būs Valentīna dienas koncerts un Mikus Čežes audiovizuālo lekciju cikls par operas pirmsākumiem. Gan operas, gan baleta izrādes vedīs arī uz citām Latvijas pilsētām.
Bolero un Šeherezades pasakas
Baleta viencēlienu vakaru Bolero... (22.X) sāks ar šī Morisa Ravela meistardarba interpretāciju, ko veido mums labi pazīstamais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors. Ravela mūziku izvēlējies arī Dafnīda un Hlojas horeogrāfs, Dienvidčehijas teātra baleta mākslinieciskais vadītājs ungārs Atila Egerhāzi, savukārt pieci jaunie latviešu horeogrāfi Elza Leimane-Martinova, Raimonds Martinovs, Milana Komarova, Antons Freimans un Aleksandra Astreina iedzīvinās Modesta Musorgska Izstādes gleznu tēlus, kurus papildinās interaktīvi video. Muzikālais pārredzējums ir Mārtiņa Ozoliņa ziņā.
Horeogrāfa Leo Mujica pilnmetrāžas baletā Šeherezade un viņas stāsti (8.IV) skanēs Nikolaja Rimska-Korsakova un Aleksandra Glazunova mūzika. Horeogrāfu skatītāji Latvijā jau iepazinuši baleta Romeo un Džuljeta iestudējumā.