Pērn prioritāte bija gan cīņa ar organizēto noziedzību, ar organizētās noziedzības grupējumiem, kas izkrāpj pievienotās vērtības nodokli (PVN), palīdz uzņēmumiem izvairīties no nodokļu nomaksas un šādā veidā nodara zaudējumus valsts budžetam, gan arī cīņa ar VID amatpersonām, kuras ir negodīgas un veic pretlikumīgas darbības. Pēdējos gados viena no mūsu prioritātēm ir arī izmeklēšanas termiņu samazināšana. Katrā kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likumā noteikts, ierobežots termiņš, kurā, saucot kādu pie kriminālatbildības, iespējams risināt mantisko jautājumu. Ja izmeklēšana pabeigta, iekļaujoties termiņā un laikus nosūtīta prokuratūrai, kura spēj uzrādīt apsūdzību, pastāv iespēja apsūdzētajam konfiscēt viņa kustamos un nekustamos īpašumus, naudas līdzekļus atzīt par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīt valsts budžetā, tādējādi vismaz daļēji atlīdzinot valstij nodarītos zaudējumus. Pārkāpjot termiņus, šādas darbības kļūst teju neiespējamas, līdz ar ko izmeklēšanas termiņu saīsināšana ir būtiska. Mēs vēlamies maksimāli samazināt izmeklēšanas termiņus, lai mantas konfiskācijas jautājumu izmeklēšanas laikā varētu pilnībā atrisināt. Mēs ceram, ka sabiedrība sāks apzināties, ka šie noziedznieki, īstenojot valsts budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, faktiski apkrāpj katru Latvijas iedzīvotāju. Mūsu, Finanšu policijas, uzdevums ir varēt laikus veikt mantas vai naudas līdzekļu arestu un tādējādi dot tiesai iespēju atlīdzināt valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto kaitējumu un radītos zaudējumus.
Kā norit cīņa ar VID darbinieku rindās esošajiem negodprātīgajiem cilvēkiem, un cik daudz negodprātīgu darbinieku, pēc jūsu rīcībā esošās informācijas, vispār ir?
Ja runājam tieši par VID, tad saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts dienestā, ko izdarījušas VID amatpersonas, pērn uzsāktos kriminālprocesos figurē 12 VID amatpersonas, kas, iespējams, pastrādājušas dažādus noziegumus, un domāju, ka šogad visi šie procesi tiks virzīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Divpadsmit - tas nav pārāk daudz.
Cik noziegumu izdarīti, tik arī izmeklējam.
Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, skaits audzis vai mazinājies?
Ir bijuši gadi, kad bija 15 personas, bet pēdējos gados šie skaitļi ir līdzīgi.
Kā jūs teiktu, vai Latvijas iedzīvotājiem, dzirdot, ka VID darbinieks saņēmis lielu, diskutablas izcelsmes mantojumu - LTV vēstīja par pusmiljonu -, jāraugās uz šādu gadījumu ar aizdomām?
Ja mēs runājam par konkrēto gadījumu, tad jebkuram iedzīvotājam radīsies jautājumi, bet gribu teikt, ka tādi ir atsevišķi gadījumi. Uzsveru - atsevišķi gadījumi, nevis sistēma. Patlaban uzsāktās un jau iepriekš sāktās pārbaudes saistībā ar ienākumu deklarācijām un arī cita veida pārbaudes parādīs situāciju, kāda tā reāli ir, parādīs, vai ziņas, kas VID darbiniekiem norādītas deklarācijās, ir patiesas vai nav. Pēc konkrēto situāciju pārbaudes varēsim izdarīt secinājumus.
Jūsuprāt, fakts, ka cilvēkam pieder lieli uzkrājumi skaidrā naudā, ir pamats viņa ienākumus īpaši rūpīgi pārbaudīt?
VID pārbaudes veic. Pārbaudes veic arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaudes tiek veiktas katru gadu. Ir jābūt objektīvai apstākļu noskaidrošanai - jāizpēta, kā uzkrājumi veidojušies, turklāt tas attiecas gan uz skaidras naudas, gan uz bezskaidras naudas uzkrājumiem.
Kā jūs raksturotu situāciju Finanšu policijas pārvaldē līdz ar pastiprināto sabiedrības uzmanību, kas tai pievērsta?
Ja mājas bēniņos iemeties lapseņu pūznis, tad, manuprāt, ir nepareizi paņemt lāpu un nodedzināt šo māju un vēl pusi pilsētas. Jārīkojas tomēr ir atbilstoši situācijai. Patlaban, ņemot vērā to, kā publiskajā telpā tiek pasniegta informācija saistībā ar VID Finanšu policiju un tās darbiniekiem, organizētā noziedzība gavilē, jo diemžēl šādā veidā Finanšu policijas darbs var tikt vājināts. Ar to gribu teikt, ka situācija nav tik viennozīmīga kā izskan publiskajā telpā. Neesam nekad nolieguši, ka VID pastāv korupcijas riski. Diemžēl no šāda riska nav pasargāts nevienas iestādes vadītājs, lai cik rūpīgi izvērtētu un pārbaudītu cilvēkus, kuri piesakās un tiek pieņemti darbā. Arī pašreizējā VID vadība, uzsākot darbu, kā vienu no darba prioritātēm izvirzīja mērķi mazināt iespējamos korupcijas riskus un atbrīvoties no tiem darbiniekiem, kuri negodprātīgi pilda savus darba pienākumus. Diemžēl tas nav tik ātri izdarāms, kā no malas varētu šķist. Taču ar tiem instrumentiem un tiesībām, kas ir iestādes rīcībā, tiek darīts viss iespējamais, lai identificētu šos gadījumus, tos novērstu un no šādiem darbiniekiem likumos noteiktajos veidos atbrīvotos.
Taču jāatzīmē, ka aizdomas apstiprinās atsevišķos gadījumos un par konkrētiem darbiniekiem. Ņemot vērā to, cik VID kopumā ir darbinieku, un to, ka lielais vairums no viņiem ik dienas godprātīgi un atbildīgi pilda savus pienākumus, gan iestādes vadībai, gan vēl jo vairāk visiem šiem darbiniekiem ir nepatīkami, pat sāpīgi, ja šos atsevišķos gadījumus vispārina un attiecina uz visu kolektīvu. Vēl jo nepatīkamāk ir tad, ja šādi secinājumi tiek izdarīti un spriedumi izteikti, balstoties tikai uz daļēji iegūtu informāciju, bez vispusīgas un pilnīgas konkrētās situācijas un informācijas analīzes.
Latvijā ierasts, ka iestāžu un uzņēmumu vadītāji savus darbiniekus pret kritiku no malas fanātiski aizstāv, bet līdz zināmai robežai. Ja darbinieks robežu pārkāpis, tad arī vairs nekādas aizstāvības nav. Kur jūsu vadītajā struktūrā ir tā robeža, ko pārkāpjot vairs nav šaubu - konkrēto cilvēku aizstāvēt nevar, jo viņš rīkojies ar savu amatu nesavienojami?
Pērn mēs savā vidē atklājām tiešām ļoti nepatīkamu gadījumu, kad mūsu kolēģis mūs vārda tiešā nozīmē nodeva, turklāt nodeva ļoti nekorektā veidā - tika izpausta informācija organizētas noziedzības pārstāvjiem. Mūsu iekšējās drošības speciālisti minēto darbinieku pieķēra nozieguma vietā, persona tika nekavējoties aizturēta, esam arī uzsākuši kriminālprocesu, un domāju, ka drīzumā nodosim lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tiek darīts viss iespējamais, lai darbinieki, kuri pieļauj nodevību, tiktu atklāti un sodīti, un tiek arī darīts viss iespējamais, lai no negodprātīgiem darbiniekiem atbrīvotos. Atbrīvošanās no negodprātīgiem kolēģiem ir ļoti svarīga ikvienas iestādes normālai funkcionēšanai. Nevaram medijiem un sabiedrībai izstāstīt visu to, kā mēs strādājam, kādā veidā iegūstam informāciju, jo pastāv likumos noteikti ierobežojumi - mums to liedz darīt Operatīvās darbības likums un Kriminālprocesa likums.
Turklāt jau līdz šim VID iekšējās drošības jomā īstenoti visnotaļ ievērojami uzlabojumi. 2014. gada rudenī tika nomainīts daļas vadītājs, tika pieņemti rūpīgi izvērtēti un pamatoti lēmumi par struktūrvienības pakļautības maiņu, proti, Iekšējās drošības daļa kļuva tieši pakļauta man kā VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram. 2014. gadā mainīts Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas reglaments. Darbu daļā sāka divi savā jomā ļoti kompetenti, profesionāli un stingrā iekšējā konkursā izvēlēti izmeklētāji, kuru darbs saistīts ar pašas institūcijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Papildus tam ir vēl daudzas iestrādes, kas šīs struktūrvienības darbu attīstīs un uzlabos, piemēram, kapacitātes stiprināšana.
Nesen arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola aktualizēja jautājumu par VID darbinieku izvērtēšanu, bet varbūt jāpadara stingrāki kritēriji, saskaņā ar kuriem darbinieki VID tiek pieņemti?
Savas kompetences ietvaros mēs pārbaudām personas, kuras pieņemam darbā, un izpētām to informācijas apjomu, ko par personu tiesiski varam iegūt. Tomēr pastāv personas datu aizsardzība, kas uzliek noteiktus ierobežojumus, turklāt pateikt, kādi kuram cilvēkam piemīt nodomi, ir grūti. Kas attiecas uz mantisko stāvokli, to var pārbaudīt, savukārt cilvēka rīcība un domu gājiens parādās tikai darba gaitā. Protams, runājot par cilvēku pieņemšanu darbā VID, jāņem vērā arī tas, cik un kādi cilvēki vispār darbā piesakās, ņemot vērā, ka atalgojums ir tāds, kāds tas ir. Nevar teikt, ka pie VID durvīm rindā stāvētu un darbu prasītu izcili profesionāļi ar perfektām juridiskajām un ekonomiskajām zināšanām.
Izpētot internetā atrodamo informāciju par VID darbinieku atalgojuma lielumu, gan jāsecina, ka tas ir ļoti atšķirīgs - no pieticīga līdz ļoti iespaidīgam, un nav pamata teikt, ka VID darbinieki būtu viszemāk atalgotā sabiedrības daļa.
Protams, atalgojuma lielums VID darbiniekiem ir dažāds, to ietekmē virkne faktoru - konkrētais amats un atbildības apjoms, piemēram.
Runājot par citu tēmu - VID atklāto kases aparātu datu sagrozīšanu, vai VID pievērsa šai problēmai pastiprinātu uzmanību tieši pēdējos gados, vai iepriekš tiešām tādas problēmas nebija?
Ar šo problēmu nopietni sastapāmies tiešām tikai pirms aptuveni diviem gadiem. Ieguldot ilgu laiku un nopietnu darbu, VID darbinieki atklāja, ka organizētās noziedzības pārstāvji izdomājuši vairākas shēmas, kādā veidā iejaukties kases aparāta atmiņā, kā šo pakalpojumu piedāvāt reāliem saimnieciskās darbības veicējiem un kādā veidā noorganizēt servisu, lai tas turpinātos ilgstošā laika periodā. Mums pērn izdevās pārtraukt trīs grupējumu darbību, ir uzsākti vairāki kriminālprocesi. Mēs to tiešām uzskatām par ļoti lielu veikumu.
Turpināt darbu šajā virzienā, pieļaujot, ka ir vēl citi, neatklāti grupējumi, kas nodarbojas ar kases aparātu atmiņas sagrozīšanu?
Protams, mēs darbu turpinām. Pats bēdīgākais ir tas, ka, nelikumīgi iejaucoties kases aparātu darbībā, valstij katru dienu tiek nodarīti zaudējumi aptuveni vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.
Vai ikviens darbinieks, kurš strādā ar kases aparātu, arī tiek iesaistīts noziedzīgajā shēmā, vai kasieris var pat nezināt, ka aparāta atmiņā kaut kas sagrozīts?
Situācijas ir dažādas. Ir gadījumi, kad tiešām darbinieks, kurš strādā ar kases aparātu, nezina, ka nelikumīgas darbības vispār notiek, jo attiecīgās manipulācijas izdara kāda persona, kas atbrauc uz tirdzniecības vietu reizi dienā. Ir gadījumi, kad darbinieki, kuri strādā ar kases aparātiem, paši ir apmācīti veikt atbilstošās manipulācijas ar kases aparātu atmiņu un tādā veidā līdzdarbojas nozieguma izdarīšanā.
Pēc kādām pazīmēm pircējs var saprast, ka varbūt kaut kas ar kases aparātu nav kārtībā? Ja pircējam neiedod kases čeku? Var arī čeka iedošana nav garantija, ka netiek veiktas manipulācijas?
Ja kases čeku neiedod, jo čeks vispār netiek sagatavots, tas liecina par to, ka prece nav reģistrēta un tiek nereģistrēti pārdota. Ja kases čeks tiek izsniegts, tad jāskatās, vai tas ir reāls čeks ar visiem rekvizītiem, vai tas ir tā dēvētais pirmčeks, tomēr pircējs pilnīgi būt drošs, vai konkrētais kases čeks tālāk tiek reģistrēts normatīvajos dokumentos paredzētajā kārtībā, nevar justies. Ja pircējam rodas aizdomas, ka ar kases čeku kaut kas nav īsti kārtībā, pircējs var to nodot personīgi jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī atsūtīt elektroniski uz e-pasta adresi [email protected] vai arī [email protected]. Mūsu speciālisti to pārbaudīs, izvērtēs informāciju par attiecīgo čeka izsniedzēju un tad pieņems lēmumu par atbilstošāko nodokļu uzraudzības vai jau kontroles pasākumu.
Ja iedzīvotājam kādas preces vai pakalpojuma pārdevējs saka - jūs nevarat maksāt ar bankas karti, bet tikai skaidrā naudā, vai tas ir iemesls vērsties VID?
Šāda situācija jāanalizē. Tādu apgalvojumu, ka ikviens pārdevējs, ar kuru nevar norēķināties, izmantojot maksājumu karti, bet tikai skaidru naudu, ir krāpnieks, es nevaru izteikt. Tomēr pircējam, kuram radušās aizdomas par pārdevēja negodprātību, noteikti vērts informēt VID. Jāpiebilst, ka VID ir arī diennakts bezmaksas uzticības tālrunis 80009070, un, uz to zvanot, zvanītājam ir tiesības saglabāt anonimitāti.
Saeimas līmenī ir aktualizēta kriminālatbildības ieviešana par aplokšņu algu maksāšanu lielos apjomos. Jūsuprāt, kriminālatbildības ieviešana reāli mazinās aplokšņu algu maksāšanu?
Kriminālatbildības ieviešana aplokšņu algu izplatību neapšaubāmi mazinās. Uz aplokšņu algu maksāšanas problēmu gan jāskatās plašāk, ietverot arī jautājumu par to, no kurienes nāk aploksnēs izmaksātā nauda. Esam identificējuši trīs tipiskākos avotus - viens no tiem ir PVN izkrāpšana, otrs ir kases aparātu sagrozīšana, un trešais ir saražotā, nereģistrētā un tālāk realizētā produkcija. Kriminālatbildības ieviešana varētu ļoti labi nostrādāt arī preventīvi, jo ne viens vien uzņēmējs varētu aizdomāties, vai ir vērts riskēt ar saukšanu pie kriminālatbildības par aplokšņu algu maksāšanu. Kriminālatbildības ieviešana par aplokšņu algu maksāšanu vajadzīga arī tāpēc, ka daudzi uzņēmēji pie VID vērsušies ar sūdzībām par to, ka godīgam uzņēmējam tirgū ir grūti konkurēt ar negodīgu uzņēmēju, kas maksā aplokšņu algas, un būtībā godīgie uzņēmēji piespiedu kārtā nonākuši tādā situācijā, ka viņiem vai nu jākļūst maksātnespējīgiem, vai arī jāpāriet ēnu ekonomikā.
Tas ir traģiski Latvijas tautsaimniecībai.
Jā, tā tiešām ir, tāpēc tāda situācija, ka godīgie uzņēmēji nevar saglabāt savu biznesu negodīgo, nodokļus nemaksājošo konkurentu dēļ, ir jālabo. Kā reālu mehānismu situācijas uzlabošanai mēs redzam tieši kriminālatbildības piemērošanu par aplokšņu algu maksāšanu.