Aģentūra Krievijas kredītreitingu pazeminājusi par vienu pakāpi uz BB+. Tas nozīmē, ka Krievija SP vērtējumā atrodas zem investīcijām piemērota līmeņa. Ekonomisko nestabilitāti veicinājušas ne tikai Rietumu sankcijas saistībā ar karadarbību Ukrainā, bet arī naftas cenu kritums, kas samazināja valsts ienākumus. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs norāda, ka aģentūra bijusi pārmērīgi pesimistiska, ziņo LETA. Pēc SP paziņojuma dolāra kurss Maskavas biržā «uzlidojis» līdz 68,46 rubļiem, bet eiro kurss - līdz 77,96 rubļiem.
Kredītreitinga samazināšana apgrūtinās lielvalsts iespējas aizņemties naudu no investoriem.
«Šīs kredītreitingu aģentūras ir pazīstamas ar kājminamo domāšanu,» ironiski izsaucas DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un paskaidro: «Tas, ko aģentūras saraksta savās lapelēs, visiem vairāk vai mazāk jau ir zināms iepriekš. Krievijas kredītreitinga samazinājumu visi tirgi jau ir ņēmuši vērā, un attiecīgi tas viss jau ir iecenots.» Ekonomists atklāj, ka patlaban dominējošā prognoze ir tāda, ka naftas cenas atkal pieaugs, un tieši tas izšķirs, cik nelabvēlīga investīcijām būs kaimiņvalsts. «Štruntīgi ir tā vai tā, īpaši tiem, kam ar Krieviju ir tirdzniecības sakari,» viņš saka.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis Dienai aģentūras vērtējumu nekritizē. Viņš saka, ka tas ievērojami sadārdzinās aizdevumu likmes, rublis kļūs vēl vājāks un importēto resursu cenas kļūs dārgākas. «Krievijas tautsaimniecībai būs vai nu vairāk jāstrādā un jāpelna, vai mazāk jātērē pieejamie resursi. Latvijas uzņēmējiem būtu jau tagad aktīvi jāmeklē jauni tirgi Austrumāzijā un Āfrikā,» brīdina ekonomists.
Parasti pēc ekonomiskiem satricinājumiem ir nepieciešami vismaz trīs gadi, lai tautsaimniecība normalizētos. Tomēr Krievijas gadījumā nedienām gals vēl nav redzams, līdz ar to atskaites punkta, no kā varētu sākt skaitīt šos gadus, vēl nav.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis aicina apzināties, ka tas ir tikai vērtējums, kas brīdina mūsu uzņēmējus par šī tirgus riskantumu un attīstības perspektīvām. «Kaut kāda ekonomiskā sadarbība būs tā vai tā. Jautājums ir par peļņu. Protams, visiem uzņēmumiem, kas tur darbojas, pirmais ieteikums būtu pārskatīt esošo darbību un samazināt riskus. Uzņēmējiem būtu jāpamaina sadarbības nosacījumi, piemēram, nosakot priekšapmaksas,» saka D. Gašpuitis, norādot, ka sarunās pašmāju uzņēmumi atklājuši, ka ir gatavi Krievijā ciest zaudējumus līdz maksimālajai robežai. «Viņi paši skriet prom netaisās. Mūsu uzņēmēji šo tirgu pametīs tikai tad, kad būs spiesti aiziet, kad sadarbība kļūs neizdevīga. Ja sadarbība tiek samazināta vairāk, nekā ir ekonomikas kritums, tad ieguvēji ir tie, kas tirgū paliek,» viņš saka un aicina saprast, ka joprojām daudziem uzņēmējiem alternatīvus tirgus atrast ir ļoti grūti.