Par pēdējo Kremļa upuri kļuvis mediju holdings RBK, kuru pagājušajā nedēļā pameta trīs vadošie redaktori. Oficiālais viņu aiziešanas iemesls bija it kā domstarpības ar īpašniekiem par RBK attīstības virzieniem. Tomēr kā patiesais iemesls minēts RBK paspārnē esošo preses izdevumu, ziņu aģentūras un televīzijas atmaskojošie materiāli par Krievijas prezidenta Vladimira Putina radiniekiem un draugiem.
Nospiesti uz ceļiem
Kopš V. Putina atgriešanās Krievijas prezidenta amatā 2012. gadā Kremlis arvien uzstājīgāk cenšas apklusināt savus kritiķus. Sevišķi uzskatāmi tas kļuva pēc 2014. gadā veiktās Krimas pussalas aneksijas un Krievijas militārā iebrukuma Austrumukrainā. Kremļa kontrolētie mediji, bet jo īpaši televīzijas kanāli, kas ir galvenais informācijas avots vairākumam Krievijas iedzīvotāju, nodarbojas ar Kremļa politikas slavināšanu un nereti izplata klajus melus.
Savukārt neatkarīgie mediji, kuri vēlas sniegt daudzpusīgu un varai kritisku informāciju, ir burtiski nospiesti uz ceļiem, neraugoties uz to, ka vairums no tiem sasniedz Krievijas apmēriem niecīgu auditorijas daļu.
Piemēram, pret telekanālu Doždj 2014. gada sākumā prokuratūra uzsāka izmeklēšanu saistībā ar tā mājaslapā publicētu aptauju, kurā tika jautāts, vai Padomju Savienībai 1941. gadā nevajadzēja atkāpties no Ļeņingradas, atstājot to nacistiskās Vācijas rokās, lai izvairītos no vairāk nekā miljona cilvēku bojāejas Ļeņingradas blokādes laikā. Vadošie Krievijas kabeļu un satelītoperatori pārtrauca Doždj izplatīšanu.
Organizācijas Reportieri bez robežām veidotajā jaunākajā Pasaules preses brīvības indeksā Krievija ierindojusies 148. vietā no 180 valstīm. «Pret neatkarīgajiem medijiem, kas tiek dēvēti par valsti destabilizējošu «piekto kolonnu», izvērstas raganu medības,» norāda organizācija.
Cilvēktiesību organizācijas Freedom House nesen publiskotajā ziņojumā par preses brīvību pasaulē 2015. gadā Krievijas preses brīvības statuss novērtēts kā «nebrīvs».
Pēdējais bastions
Miljardierim Mihailam Prohorovam, kurš kandidēja 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, piederošais RBK ir vienīgais neatkarīgais Krievijas medijs, kura auditorijas apmērs ir vienādā līmenī ar Kremļa kontrolētajiem medijiem. Tirgus pētījumu kompānijas TNS dati liecina, ka RBK interneta portālu ik mēnesi apmeklē 11 miljoni lasītāju, vēsta BBC. Divu gadu laikā, kad RBK galvenā redaktore bija nu jau amatu pametusī Jeļizaveta Osetinska, tas kļuva arī par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas medijiem un par pēdējo pētnieciskās žurnālistikas bastionu valstī. Medija žurnālisti izpētījuši V. Putina jaunākās meitas vīra Kirila Šamalova biznesa impēriju, ko viņš izveidojis, pateicoties miljardiem dolāru vērtiem valsts pasūtījumiem.
Pirms vairākām nedēļām, kad atklātībā nonāca informācija par tā dēvētajiem Panamas dokumentiem, RBK paspārnē esošais laikraksts publicēja rakstu par V. Putina sirdsdraugu čellistu Sergeju Rolduginu, kura vārds minēts saistībā ar vairākiem ofšoriem, caur kuriem, iespējams, atmazgāti divi miljardi dolāru (1,77 miljardi eiro). Pēc publikācijas notika kratīšana M. Prohorova birojā, izskanēja baumas par RBK pārdošanu un par J. Osetinskas došanos mācību atvaļinājumā pusgadu agrāk, nekā plānots.
Parādījušies minējumi, ka pēdējais piliens Kremļa pacietības kausā bijis pagājušajā nedēļā RBK publicētais raksts par austeru audzētavu, kas ierīkota Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Gelendžikā blakus greznai villai, kas tiek dēvēta par «Putina pili», jo medijos izskanējusi informācija, ka tā celta Krievijas prezidenta vajadzībām.