Pērn finansiālās aizsardzības deficīta indekss samazinājās par astoņiem procentpunktiem un bija 47%. Taču kopumā Latvijas iedzīvotāju finansiālais aizsardzības deficīts bija aptuveni pieci miljoni latu. Respektīvi, ja ar ģimenes galveno apgādnieku atgadās kas neparedzēts, tad summa, kas vidēji vienai ģimenei varētu pietrūkt, lai segtu esošās finansiālās saistības un iegūtu naudas rezervi jaunajiem apstākļiem, ir 4800 latu.
Iedzīvotāju finansiālās aizsardzības palielināšanās pamatā ir kredītsaistību mazināšanās (tās gada laikā sarukušas par 13%), uzkrājumu pieaugums (gada laikā auguši par 6%) un arī dzīvības apdrošināšanas segums (gada laikā audzis par 10%). Tomēr Latvijā joprojām ir zemākais fiansiālās aizsardzības rādītājs Baltijas valstīs - kaimiņi igauņi mūs apsteidz par sešiem procentpunktiem, bet lietuvieši - par pieciem.
Jāpiebilst, lai gan Latvijas iedzīvotāju finansiālā aizsardzība turpina stabili pieaugt, joprojām trūkst drošības izjūtas un pastāv bažas, vai ar esošajiem uzkrājumiem pietiks, lai piemērotos jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ģimeni piemeklētu kāds satricinājums.
Tikai 13% iedzīvotāju jūtas pilnībā vai drīzāk pārliecināti par savas ģimenes finanšu aizsardzību gadījumā, ja ar galveno ģimenes apgādnieku notiktu kas neparedzēts. Protams, nauda neatrisinās visas problēmas nozīmīgu pārmaiņu gadījumā, taču nomierinās un palīdzēs piemēroties dzīvei atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Tāpēc būtu ieteicams vadīties pēc principa - būt gatavam ļaunākajam, cerot uz labāko. Drošības izjūta par savu finansiālo aizsardzību augs proporcionāli tam, cik lielā mērā būsim parūpējušies par finanšu kārtību savā dzīvē.
Iespēja kā darba devējiem, tā ņēmējiem ir motivācijas un lojalitātes programmās iekļaut dzīvības apdrošināšanas vai uzkrājumu polises. Dzīvības apdrošināšana ir viens no pasaulē izplatītākajiem finansiālās aizsardzības risinājumiem, kas pamazām nostiprinās arī Latvijā. Piemēram, lai saņemtu dzīvības apdrošināšanas atlīdzību 10 000 latu apmērā, vajadzīgais pirmā gada prēmijas maksājums 35 gadus vecai personai būtu nedaudz virs pieciem latiem mēnesī. Arī darba devējs var dot nozīmīgu ieguldījumu darbinieka un viņa ģimenes finansiālās aizsardzības nodrošināšanā.
Taču iedzīvotājiem nevajadzētu paļauties uz to, ka rūpes par ģimenes finanšu drošību jāuzņemas kādam citam. Lai arī šī gada pirmajos piecos mēnešos uzņēmumi parakstījuši par 48% vairāk uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas prēmiju nekā attiecīgajā periodā pērn, kopumā tie ir tikai 2% no visiem līgumiem. Katram pašam jāizvērtē ģimenes finansiālā aizsardzība un iespējas to stiprināt - nepieciešams racionāli novērtēt dzīves ritmu, finansiālās saistības un ikdienas izaicinājumus.
*Swedbank Investīciju pārvaldes daļas vadītājs