2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.
Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?
Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.
Tātad nereģistrēti uzņēmumi ir galvenokārt tādi, kuru klientu loku veido iedzīvotāji, nevis iestādes vai uzņēmumi?
Jā, nereģistrēta saimnieciskā darbība parasti ir vairāk attīstīta tajos segmentos, kurus izmanto fiziskas, nevis juridiskas personas, jo fiziskai personai norēķina dokuments nav vajadzīgs. Savukārt ar juridisko personu nereģistrētās saimnieciskās darbības veicējam īpaši jāvienojas, un tas ir sarežģītāk. Attiecībā uz nereģistrētās saimnieciskās darbības izskaušanu īpaši neceram uz pašvaldību palīdzību, jo iepriekš pašvaldības jau nodemonstrēja, ka ar VID šajā aspektā sadarboties nevēlas. Toties ceram uz sabiedrības iesaistīšanos, informējot par nereģistrētās uzņēmējdarbības konkrētām izpausmēm.
Kā nodokļu nomaksas aspektā vērtējat situāciju e-komercijā?
No nākamā gada mēs pastiprināti skatīsim e-komerciju. Uzskatu, ka e-komercijā ir lieli nesamaksāto nodokļu apjomi, jo e-vidē ir relatīvi vienkārši slēpt naudas aprites lielumu.
Vēl gribu piebilst, ka strādājam pie kases aparātu uzraudzības. Veidojam īpašu kases aparātu uzraudzības speciālistu daļu, orientējoties uz kases aparātu pārbaudēm. VID arī gribētu, lai kases aparāta čeki tiktu parakstīti ar elektronisko parakstu. Tas nav nekas sarežģīts, vienkārši būtu jāpielieto VID izsniegts čips.
Ko tas praktiski nozīmē kasierei, kura stādā, teiksim, lielveikala kasē?
Čips ir piesaistīts konkrētam kases aparātam, un kases aparāts vispār nestrādā, ja čips nav ielikts.
Gribam piedāvāt valdībai arī jaunas datubāzes izveidošanu, kuru lietotu ne tikai VID, bet arī, piemēram, Ceļu policija, un saistībā ar šo datubāzi visas preču pavadzīmes tiktu izrakstītas vienā vienotā sistēmā. Neviens grāmatvedis vairs neizrakstītu pavadzīmes savā sistēmā, bet gan valsts izveidotā sistēmā, un tad no turienes informācija nonāktu konkrētā uzņēmuma grāmatvedības sistēmā. Tas nepieciešams, lai nebūtu tādu gadījumu, kad izraksta rēķinu, aizved preci līdz galamērķiem, savstarpēji vienojas, dokumentus saplēš, un darījums it kā nav noticis. Plānots, ka Ceļu policija datubāzē redzēs - lūk, brauc konkrēta smagā automašīna, kurai ir tāds un tāds valsts numurs un izrakstīta tāda un tāda pavadzīme.
Pēdējā laikā saistībā ar migrantu pieplūdumu Eiropā politiķi diskutē par Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas stiprināšanu. VID pārziņā ir muitas darbs. Kāda ir situācija uz Latvijas un vienlaikus arī ES austrumu robežas?
Lai izdotos sakārtot Latvijas austrumu robežu un apkarot kontrabandu, nepietiek ar VID centieniem. Te būtisku lomu spēlē vairāki aspekti. Pirmkārt, svarīgi, kādus lēmumus pieņem kaimiņvalstis - Krievija un Baltkrievija -, jo Latvijai nav jēgas attīstīt muitas posteni, ja robežai otrā pusē, kaimiņvalstī, attīstība nenotiek. Otrkārt, lai mūsu pašu valstī pie robežas varētu attīstīt posteni, vajadzīga infrastruktūra, savukārt par infrastruktūru - autoceļiem un autotransporta stāvvietām - atbild nevis VID, bet Satiksmes ministrija. Treškārt, postenī strādā ne tikai VID, bet arī Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, kuriem jāvar sadarboties. Turklāt ir plāni, ko akceptē Ministru kabineta līmenī, bet tad, kad plāni valdībā ir apstiprināti, sākas interesantākais - mēs, valsts dienesti, katrs atsevišķi mēģinām, vienkārši sakot, izsist naudu. Normāli būtu, ja tad, kad valdības līmenī kādu projektu apstiprinātu, arī pateiktu: «Re, kur nauda, un, lūdzu, strādājiet!»
Vēl viens aspekts - visi nekustamie īpašumi, ko apsaimnieko VID, piekritīgi valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Ja kaut kas jāpaplašina vai jāpārbūvē, to risina VNĪ, nevis VID. Mēs tikai vēršamies pie VNĪ ar pasūtījumu, bet ir viena būtiska piebilde - VNĪ to nevajag, jo rezultātu prasa no VID. Tomēr tikai tad, kad nekustamais īpašums sakārtots, tajā var ievietot muitas darbā nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, svarus vai rentgenu. VID taču nevar muitas darbam nepieciešamo aprīkojumu vienkārši novietot zālājā. Aprīkojums turklāt nav lēts. Piemēram, viens rentgens darbam uz dzelzceļa maksā 3,5 miljonus eiro, darbam uz sauszemes autoceļiem - 2,5 miljonus eiro. Turklāt darbam uz robežas vajadzīgs vēl cits aprīkojums, kas kopumā veido apjomīgu summu. Aprīkojuma iegāde notiek publiskajos iepirkumos, bet potenciālo pretendentu, kuri var piedāvāt tādu aprīkojumu, kāds VID nepieciešams, ir maz, un tas, ko pretendenti var piedāvāt, ne vienmēr ir tieši tāds aprīkojums, ko VID vēlas iegādāties. Taču mēs nevaram tikai izsludināt iepirkumu pēc iepirkuma un neko neiegādāties, jo no mums prasa rezultātu.
Nu labi, problēmas ir, bet kad situācija uz austrumu robežas uzlabosies?
Mēs bijām plānojuši, ka 2016. gadā varēsim teikt, ka visa austrumu robeža ir sakārtota, bet patlaban izskatās, ka 2017. gada pirmajā pusē tiešām varēsim sacīt, ka austrumu robeža ir sakārtota, ja, protams, neieilgs ar iepirkumiem saistīti procesi.
Galvenā kontrabandas preču grupa, ar ko patlaban jācīnās uz austrumu robežas, ir cigaretes, alkohols vai degviela?
Noteikti cigaretes. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, esam konfiscējuši trīs reizes vairāk nelegālo cigarešu. Tā kā visa robežas infrastruktūra nav sakārtota, tad daudz kas atkarīgs no muitas ierindas darbinieku profesionalitātes, un ierindas muitnieki paveic vērā ņemamu darbu. Ir, protams, ne tikai atklājumi uz robežas, bet arī atmaskoti ar cigarešu kontrabandu saistīti grupējumi, un par to paldies jāsaka tiesībsargājošajām iestādēm, to vidū gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan Drošības policijai un, protams, arī Valsts robežsardzei. To, ka nelegālajā tirgū Latvijā cigarešu apjoms samazinās, pierāda tas, ka savukārt legālajā tirgū pārdoto cigarešu apjoms aug. Skaidrs, ka smēķētāju Latvijā vairāk nekļūst. Līdz ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā smēķētāju skaits pat samazinās. Mūsu monitorings arī liecina, ka nelegāli tirgoto cigarešu cenas pieaug, kas pierāda, ka pie nelegālajām cigaretēm nemaz nav tik viegli tikt.
Kas attiecas uz nelegālā alkohola tirgu, jārunā par nelegālā alkohola ražotnēm, kas atrodas tepat Latvijā. Cīņā ar šādām ražotnēm daudz palīdz Valsts policija. Attiecībā uz alkohola ievešanu kontrabandas ceļā vai arī vešanu cauri Latvijai tranzītā nevar teikt, ka mūsu valsts būtu ļoti interesanta alkohola kontrabandistiem.
Arī naftas produktu kontrabanda vairs nav tik izplatīta, kā bija pirms vairākiem gadiem, un tas saistīts ar to, ka mazinājusies cenu atšķirība, piemēram, legāli un nelegāli ievestajai dīzeļdegvielai.
Vēl viens kontrabandas segments saistīts ar narkotikām. Nevar teikt, ka Latvijai būtu raksturīga liela apjoma narkotiku kontrabanda, vairāk jārunā par neliela apjoma sūtījumiem, kas tiek veikti, izmantojot pasta pakalpojumus. Praktiski katru nedēļu ir pat vairāki gadījumi, kad tiek konstatēts, ka vēstules aploksnē ielikts neliels daudzums narkotiku.
Vēstuļu kontrole notiek sadarbībā ar pasta darbiniekiem?
Jā, sadarbojamies. No VID puses galveno darbu paveic kinologi kopā ar īpaši apmācītiem suņiem, jo atklāt narkotikas aploksnē var praktiski tikai šādam uzdevumam sagatavoti suņi.
Teicāt, ka 2017. gadā austrumu robeža būs sakārtota. Tas nozīmē - būs modernāk aprīkoti muitas posteņi?
Jā, būs tāda infrastruktūra, kādai VID ieskatā jābūt katrā postenī. Turklāt ceram, ka tajā laikā būs realizēts projekts, kas saistīts ar videonovērošanu. Patlaban videonovērošanu īsteno Valsts robežsardze. Mēs gribam, kā mēdz teikt, ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus - pirmkārt, gribam, lai attālināti, teiksim, no galvenās VID ēkas, varētu vērot situāciju uz robežas un redzēt, kur ir transporta līdzekļu rinda, kur rindas nav, otrkārt, gribam videonovērošanu izmantot korupcijas risku mazināšanai.
Kopumā vērtējot, korupcijas gadījumu skaits VID darbinieku rindās mazinās vai pieaug?
Nevar teikt, ka īpaši mazinātos. Darbinieku līmeņi mainās - aizdomas uz korupciju tiek piefiksētas nevis ierindas darbinieku līmenī, bet augstākā līmenī. Pērn esam reorganizējuši un nostiprinājuši VID Iekšējās drošības daļu, jo iepriekš šī daļa strādāja arhaiski. Turklāt ierasts bija, ka ikkatra struktūra par korupcijas risku mazināšanu domāja savas struktūras mērogos, bet kopskata pietrūka. Vienas struktūras vadītājs korupcijas risku novēršanai pievērš vairāk uzmanības, citas struktūras vadītājs - mazāk, tāpēc kopskatu vajag. Turklāt jāatšķir gadījumi, kuros patiešām notikusi korupcija un kuros - vienkārši paviršība, kā rezultātā nodokļu maksātājs par kādu VID darbinieku uzrakstījis sūdzību, respektīvi, jānošķir ļaunprātība no kļūdas.
Kā risinās VID un banku sektora sarunas saistībā ar VID vēlmi iegūt informāciju par fizisko personu kontiem?
Patlaban progresa nav, un prognozēju, ka nākamgad diskusijas ar banku sektoru turpināsies. Kuluāros izskan, ka banku sektoram šī VID ideja ļoti nepatīk, it īpaši, tā idejas sadaļa, kas attiecas uz konta apgrozījumu, nevis tikai uz to, vai konkrētai personai ir vai nav konts. Es ļoti ceru, ka uz pārdomām banku sektora pārstāvjus uzvedināja raidījuma Aizliegtais paņēmiens decembra pirmajā pusē rādītais sižets par privātpersonām piederošajiem dārgajiem nekustamajiem īpašumiem. Par šo sižetu raidījumam Aizliegtais paņēmiens jāsaka paldies.
Tā kā VID rīcībā nav informācijas par to, kas notiek privātpersonu kontos, nav vienkārši fokusēties tieši uz nodokļu nemaksātājiem. Nav jēgas tērēt VID resursus un satraukt daudzus iedzīvotājus, pārbaudot milzīgu skaitu godprātīgo nodokļu maksātāju. Pēc mūsu Lietuvas kolēģu teiktā lēmums par iespēju iepazīties ar privātpersonu bankas kontu apgrozījumu Lietuvā jau pieņemts, tā ka mēs - Latvijas VID - neesam izdomājuši neko tādu, kas nekur Eiropā nebūtu ieviests. Rezumējot jāsaka, šis ir politiskās gribas jautājums un bez politiskās gribas tas nevirzīsies, jo es neticu, ka mums, VID, ar banku nozari izdosies panākt vienprātību.
Kādu viedokli jums paudusi Datu valsts inspekcija?
Datu valsts inspekcija uzsver, ka svarīgs ir datu iegūšanas un apkopošanas mērķis. Principā saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem mēs drīkstam uzkrāt un analizēt informāciju ar mērķi konstatēt, vai nodokļi tiek samaksāti.
Aizvien daudzveidīgāki kļūst dažādi privātā sektora piedāvātie e-pakalpojumi. VID plāno attīstīt e-pakalpojumu segmentu?
Jā, noteikti, turklāt pēdējo gadu laikā jau esam izdarījuši revolucionāras lietas e-pakalpojumu jomā. Tagad, ja cilvēks vēlas, var nenākt uz VID, bet visu nepieciešamo informāciju iesniegt e-vidē, jo e-paraksts ir vienkārši iegūstams un pielietojams.
Jāuzsver, kad sāka darboties tāda elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) versija, kas nodrošina to, ka cilvēkam gada ienākumu deklarācijā automātiski «ielasās» dati, kas ir VID rīcībā, EDS popularitāte auga. Tagad 50% no fiziskajām personām ir EDS lietotāji, un viena gada laikā EDS lietotāju - fizisko personu - skaits pieauga par 20%, kas apliecina pozitīvu EDS novērtējumu. Plānojam virzīt priekšlikumu, ka no 2017. gada EDS lietošana iedzīvotājiem kļūst obligāta. Ja uz VID atnāks vecs cilvēks, kurš neorientējas e-vidē, tad klientu konsultants, protams, palīdzēs ar nepieciešamo dokumentu aizpildīšanu.
Plānojat arī pilnveidot VID mājaslapu?
Jā, patlaban strādājam pie jaunās mājaslapas, kurā būtu vieglāk atrast informāciju. Turklāt mājaslapas teksti jāpārveido tā, lai tos sapratu iedzīvotāji, ne tikai nodokļu eksperti. Ceru, ka 2016. gada pavasarī varēsim jauno mājaslapu sabiedrībai piedāvāt.
Jāpiebilst, ka esam izstrādājuši arī vadlīnijas VID sarakstei ar nodokļu maksātājiem. Nav noliedzams, ka VID vēstulēs lietotā valoda ir sarežģīta un iedzīvotāji pamatoti aizrāda, ka reizēm pat nesaprot, ko VID pārstāvis uzrakstījis. Lai to novērstu, būs jāpieturas pie vadlīnijām sarakstē, bet, protams, viens solis ir izstrādāt vadlīnijas, otrs - tās ieviest dzīvē.
Radies iespaids, ka VID pārstāvji vēstules, atsaucoties uz daudzām tiesību normām, raksta gadījumam, ja VID lēmums tiks pārsūdzēts, bet iedzīvotājs, kam vēstule adresēta, varbūt nav pieradis pie tiesību normu valodas.
Mēs iedzīvotājiem jau cenšamies vēstules rakstīt vienkāršākā valodā un atsauci uz normatīvo aktu likt lapas apakšā zem svītras, bet problēmas ir ar VID speciālistu sagatavošanu vienkāršākai sarakstei. Cilvēks, kas pārzina nodokļus, ne vienmēr prot informāciju izklāstīt nodokļu maksātājam. Turklāt būtiska loma ir patmīlībai, VID darbinieki ir tikai cilvēki, un daudziem cilvēkiem gribas radīt iespaidu, ka ir gudrāki, nekā patiesībā ir. Es šo ieradumu mēģinu mainīt, bet tas nav paveicams vienā mirklī.