Pirms četriem gadiem par Valsts prezidentu kļuva Andris Bērziņš, kurš tāpat kā jaunais prezidents Raimonds Vējonis bija guvis vēlētāju uzticību, startējot no ZZS saraksta. Arī toreiz apspriesto kandidātu vidū jau bija R. Vējonis. Viņš četru gadu laikā ieguva papildu kapitālu - pieredzi un arī popularitāti aizsardzības ministra amatā. Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs, kuram ir liela ietekme ZZS, sākotnēji bija rezervēts pret sava politiskā oponenta nominēšanu. Taču pirmdien A. Lembergs žurnālistiem sacīja: «Es skatos optimistiski. Man ir iekšējā sajūta, ka būs labi. Viņš pats būs savas laimes kalējs.»
Bergmanim atbalstītāji
Ar R. Bergmani savukārt A. Lembergs strādājis kopā Latvijas Olimpiskajā komitejā un ar frakcijas izvēli ir apmierināts. Par R. Bergmani kā savu pēcteci bija iestājies arī R. Vējonis, par to informējot premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība). Valdības vadītāja žurnālistiem pēc koalīcijas sēdes pirmdien noraidīja izskanējušās šaubas, ka R. Bergmanim varētu nebūt amatam nepieciešamo zināšanu, uzsverot, ka arī dienesta pakāpe nevar būt kritērijs, jo ministrs ir politiska amatpersona. Ja R. Bergmanis iegūs Saeimas uzticību, viņš var rēķināties kā ar Nacionālo bruņoto spēku vadības, tā ar sava priekšteča R. Vējoņa atbalstu - nākamais prezidents vadīs Aizsardzības ministriju līdz 7. jūlijam, bet jaunā ministra apstiprināšana varētu notikt 18. jūnijā vai 8. jūlijā.
R. Bergmanis strādā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas novēršanas komisijā, tāpēc neesot šaubu, ka saņems arī darbam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam. Kā NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvis viņš ir uzstājies starptautiskos forumos. Savukārt televīzijas šovu vadītāja pieredze ministram lieti noderēs komunikācijā ar medijiem, ko varēja redzēt jau pirmdien pēc kandidāta oficiālās nominēšanas. Atbildot uz jautājumiem, R. Bergmanis demonstrēja faktu zināšanas, bet no politiskiem jautājumiem izvairījās, norādot, ka ir nepieciešams tos vispirms pārrunāt ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem un Nacionālo bruņoto spēku vadību. Jūlija sākumā Zooloģiskajā dārzā ir paredzēta arī tradicionālā bruņurupuču svēršana. Uz vaicāto, vai R. Bergmanis varētu tajā atkal iesaistīties, viņš atbildēja: «Katram ministram ir savi hobiji, un tas nav aizliegts. Vai es to darīšu, nav vēl zināms.»
Budžeta dēļ klusē
Valsts prezidenta vēlēšanas radīja saspīlējumu koalīcijas partiju attiecībās, jo prezidenta ievēlēšanā ir 13 neatšifrētas balsis, kuru lielāko daļu, visticamāk, sniegusi Saskaņa. Savukārt koalīcijā pārstāvētā Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) uzsvērti apgalvo, ka neviens no NA par R. Vējoni nav balsojis. Viens no šīs frakcijas līderiem Einārs Cilinskis ilgus gadus strādājis Vides ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un ar jauno prezidentu viņam ir kopīga darba pieredze. Uz vaicāto, vai nebija grūti nobalsot pret bijušo kolēģi R. Vējoni, E. Cilinskis izvairījās atbildēt, bet sacīja: «Nacionālā apvienība respektē ievēlēto prezidentu, kurš ir valsts simbols. Mēs esam gatavi ar prezidentu sadarboties un viņu atbalstīt.»
Izrunājušies par prezidenta vēlēšanām, partiju pārstāvji nolēma publiski vairs šo tematu nekomentēt, norādīja L. Straujuma. Visas partijas turpināšot strādāt kopā koalīcijā, jo priekšā ir grūtais valsts budžeta projekta sagatavošanas laiks. Viens no NA līderiem Raivis Dzintars pirms koalīcijas sēdes Dienai atzina, ka frakcija nejūtas vainīga - prezidenta vēlēšanu priekšpēdējā balsojumā bijis skaidri redzams, ka ZZS ir sarunājusi atbalstu opozīcijā. Jau rakstīts, ka zināms signāls tam bija Saskaņas līdera Nila Ušakova ierašanās Saeimā, kas diez vai būtu nepieciešama, ja partijai nebūtu būtiska loma prezidenta ievēlēšanā. R. Dzintars nedomā, ka prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt valdības stabilitāti, ja vien netiek izmantotas par ieganstu, kad kādam rodas interese pārdalīt ietekmi valdībā.
Uz jautājumu, vai A. Lembergs redz kādus riskus valdības stabilitātei, viņš žurnālistiem nosauca divas bīstamības. Viens risks būtu, ja pēc prezidentūras Eiropas Savienības Padomē L. Straujuma paziņojot, ka viņa godam ir savu darbu padarījusi un ka tagad vēlas veltīt laiku daudzajiem mazbērniem. Otrs risks, viņaprāt, esot sašķeltā Vienotība, kas līdz ar to apgrūtinot premjeres sadarbību ar frakciju. Te jāatgādina, ka prezidenta vēlēšanu finālā Vienotība sevi parādīja samērā vienoti. Vienotības frakcijas vadītāja vietniekam Kārlim Šadurskim un arī R. Dzintaram nešķiet, ka L. Straujuma būtu izrādījusi vēlmi atstāt šo darbu. Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā arī premjere pati uzsvēra, ka neredz neviena iemesla valdības maiņai. «Eiropas Savienības prezidentūra ir labi novadīta. Mēs nevaram pateikt ministriem, ka labs darbs ir izdarīts un tagad mēs beigsim,» sacīja L. Straujuma.