Pret hokeja grandiem Krieviju un ASV sākums gan bija cerīgs, taču turpinājumā abas reizes tika uzkāpts uz viena un tā paša grābekļa. Tātad no savām kļūdām nemācamies...
Spēlētājiem būtu jāielāgo, ka agresīva spēle nebūt nenozīmē pretinieka apstādināšanu jebkuriem līdzekļiem. Bijušais izlases treneris Oļegs Znaroks par tādiem pārkāpumiem, kādus atbildīgā brīdī izdarīja Armands Bērziņš, Juris Štāls un Aleksejs Širokovs, nepārprotami būtu licis noprast, ka tas ir plats solis pretī palikšanai rezervē. Raudzīsim, vai Nolans visiem trijiem būs atradis pareizo pieeju, lai viņi spēles disciplīnu uzlabotu.
Diemžēl iepriekšējā čempionātā Stokholmā pārdzīvotais «sausuma periods» turpinājās arī Helsinkos. Un to vairs nevar skaidrot tikai ar totālu veiksmes un meistarības trūkumu. Jā, trūkst dažu līderu, taču sastāvā tik un tā ir pietiekami daudz pieredzējušu spēlētāju, kuri dažādos laikos vilkuši valstsvienības vezumu. Tātad kaut kas būtu jāpamaina spēles plānā un jāpalīdz vairākuma brigādēm izvēlēties piemērotākos risinājumus vārtu atslēgas atrašanai.
Uzbrucēju virknējumu mainīšana turpinās arī čempionāta gaitā. Jau pirms došanās uz Helsinkiem nebija pārliecības, ka viena otra spēlētāju pārbīšana citā pozīcijā dos vēlamo rezultātu. Bažas pagaidām apstiprinās.
Tomēr viss augšminētais vismaz uz neilgu laiku atbīdīsies otrā plānā, ja uzvara pār Austriju tiks izcīnīta. Par pretējo scenāriju pagaidām negribas domāt. Jācer, ka komanda arī to saprot.