Ventspils novads ir otrs lielākais Latvijā pēc Rēzeknes novada, un, tāpat kā Gulbenes novads, tas ir izveidots bijušā rajona robežās. Taču Ventspils novadā ir lielas mežu platības, un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir tikai 25. vietā, pastāstīja novada priekšsēdis Aivars Mucenieks (ZZS). Lai pašvaldības labāk izprastu, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, jau 2012. gadā bija pasūtīta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot sieviešu viedokli Jūrkalnes un Ances pagastā, kas ir atšķirīgi. Ancē ir nedaudz vairāk nekā 700 iedzīvotāju, Jūrkalnē - ap 350 iedzīvotāju. Šā gada aprīlī šajos pagastos līdzīga aptauja veikta vēlreiz.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš minēja, ka uzrunātās sievietes valsts iestāžu attieksmi pret ģimenēm vērtējušas negatīvāk nekā pašvaldības attieksmi. No vietējās varas visvairāk tiek gaidīti bērnu dzimšanas pabalsti, kā arī brīvpusdienas skolās. Tomēr 2012. gadā tikai 18% aptaujāto vēlējušās vēl vienu bērniņu, taču šogad šāda vēlme jau bijusi 27%. Ventspils novada domes priekšsēdis A. Mucenieks informēja, ka aptaujas iespaidā pašvaldība ir palielinājusi bērnu piedzimšanas pabalstu, kas tagad par trešo bērnu ir 300 eiro, par ceturto - 400 eiro, kā arī domājusi par skolēnu nodarbinātību vasarā.
Pētījumu ceturtdien prezentēja Latvijas Pašvaldību savienībā, kur preses konferencē piedalījās arī biedrības J3 (Jūrkalnē trīs bērni) pārstāvji. Ventspils novada priekšsēža vietnieks Māris Dadzis, kurš savulaik vadīja Jūrkalnes pagastu, sacīja, ka biedrības ideja dzima vēl tad, kad Jūrkalnē bija vēlēta pašvaldība, un to nodibināja Jūrkalnes draugu kopa. Tajā ir arī uzņēmēji Andris Kreislers un Rauls Vēliņš, kuri arī piedalījās pasākumā ar domu par savu pieredzi ieinteresēt citas pašvaldības. Kopš 2014. gada februāra biedrība piešķir vienreizēju pabalstu 1000 eiro par trešā bērna piedzimšanu Jūrkalnes, Ances un Užavas pagasta daudzbērnu ģimenēm. Naudu ziedo uzņēmēji, taču to izmaksā sadarbībā ar pašvaldību, noskaidrojot, kādam mērķim ģimene to plāno tērēt.
Jūrkalnē ir deklarējušies ap 350 iedzīvotāju, taču vasarās te ir ap 2500 cilvēku, darba pietiekot gan četriem krodziņiem, gan 33 atpūtas vietām, ieskaitot viesu mājas. «Tā ir mūsu maizīte,» Dienai sacīja pagasta pārvaldes priekšsēdis Guntars Reķis, vaicāts, kādas iespējas Jūrkalnē ir atrast darbu. Viņš atzina, ka ir ģimenes, kuras izšķiras par trešā un ceturtā bērna laišanu pasaulē arī tad, ja neviens no vecākiem nestrādā vai ir nodarbināti gadījuma darbos. Pašvaldībai nav daudz iespēju ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, lielā mērā tas ir atkarīgs no katra paša. Pagasta pārstāvis arī minēja, ka degvielas uzpildes stacijā strādā tikai viens jūrkalnieks, veikalā - divi, krodziņā - trīs, lai gan darbinieku minētajās vietās ir daudz vairāk. Vaicāts, ko pašvaldība var piedāvāt, G. Reķis atbildēja: «Neko. Ir jāiet jūriņā un jāmakšķerē zivis pašu patēriņam.» Jūrkalnē daudzi tā darot - arī viņš pats; jūrā dodas arī uzņēmējs A. Kreislers, kuram Jūrkalnē ir īpašums. Viņš gan atzina, ka te ir atklātā jūra un ir daudz grūtāk iet zvejā. Šis ir pēdējais mācību gads arī Jūrkalnes skolai, pēc kuras slēgšanas skolas telpās varētu izveidot aprūpes centru, un tad būtu jaunas darbvietas.
Preses konferencē bija iespēja uzklausīt četru bērnu māmiņas Ingas Leperes domas. Viņa dzīvo Ancē un teica: «Mēs šeit - mazajā Latvijā - nedomājam, ka pabalsti ir izšķirošais, pats svarīgākais ir mīlestība.» Ventspils novada deputāts ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņaprāt, svarīgākā ir valsts un katras pašvaldības attieksme pret ģimenēm. «Bērns - tas ir prieks katrai ģimenei, pašvaldībai un valstij,» sacīja A. Jaunsleinis, kurš uzskata, ka cilvēki vēlas stabilitātes sajūtu ilgtermiņā, lai ikvienam ir skaidrs, kāda ir valsts demogrāfijas politika.