Oficiālu atzīšanu savām neformāli apgūtajām profesionālajām prasmēm kopš 2011. gada marta ieguvuši jau 35 cilvēki - seši grāmatveži, 25 automehāniķi, divi lokomotīvju saimniecības tehniķi un divi pavāri. Tas var likties ne pārāk daudz, taču Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kas šo procesu koordinē, teic - interese patlaban uzņem apgriezienus.
Kaut kas lietas labā
Ingrīda studējusi pārtikas tehnoloģiju, bet pamazām sākusi palīdzēt ar grāmatvedību tēvam, vēlāk draugiem un draugu draugiem, no maziem grāmatveža darbiņiem izaugusi līdz lieliem. 2006. gadā izlēmusi - pietiek strādāt citiem, nodibinājusi pati savu grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu. «Pa vidu bijuši dažādi grāmatvedības kursi, semināri, mēģināju iegūt arī augstāko izglītību šajā jomā, bet laika trūkuma dēļ nav sanācis - kā nāk bilance, tā studijas apraujas,» Ingrīda stāsta. Viņai ir arī starptautiskais grāmatveža sertifikāts, kas derīgs 24 valstīs, bet licies, ka vajag arī kādu zināšanu apliecinājumu Latvijā. «Es jau nezinu, cik nopietni ņem manu starptautisko sertifikātu, turklāt Latvijas Izglītības ministrija to akceptējusi tikai tagad,» Ingrīda skaidro savu motivāciju nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Par šādu iespēju ieminējusies kolēģe grāmatvede, un pašu eksāmenu Ingrīda nolikusi, ieskrienot tajā starp darbiem. «Tur nebija nekā tāda, ko strādājošs grāmatvedis nezinātu, - grāmatvežu ikdienas vieglākā daļa,» viņa raksturo un teic, ka šis solis vairāk bijis vajadzīgs pašai, ne, piemēram, klientiem - viņi par Ingrīdas diplomiem īpašu interesi neizrāda.
Savukārt limbažnieks Imants Hohbergs uz šādu interesi - gluži otrādi - cer. Patlaban viņš ir bezdarbnieks, taču iepriekš strādājis par autoceltņa vadītāju un 25 gadu praksē apguvis automehāniķa darba smalkumus. Nokārtot eksāmenu, lai šīs prasmes varētu pierādīt ar profesionālās kvalifikācijas dokumentu, viņš nolēmis, lai potenciālo darba devēju acīs nebūtu gluži ar pliku roku ņemams. «Pastāvīgu darbu pagaidām vēl neesmu dabūjis, bet šādi vismaz parādās cerība, stimuls pašam. Esmu kaut ko darījis lietas labā,» Imants saka un teic paldies Limbažu profesionālās vidusskolas pasniedzējam Guntim Kaufmanim, kurš skolā organizējis gatavošanos eksāmenam. Grupā savākušies vairāk nekā 20 cilvēku - visi ar profesijas pamatzināšanām. Nepilna mēneša laikā tās atsvaidzinājuši un eksāmenu nokārtojuši.
Atmaksā ieguldīto
Jūtams, ka interese par šo iespēju kļūst lielāka, stāsta IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktore Kristīne Strūberga, kura arī koordinē ārpus formālās izglītības atzīšanas aktivitāti ESF projektā Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana. Projekta ietvaros (paralēli profesionālās izglītības izvērtēšanai 12 nozarēs) līdz 2013. gadam pirmie 80 cilvēki, kas nokārtos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, apliecinot savas praksē apgūtās iemaņas, var atgūt ieguldītos līdzekļus. K. Strūberga skaidro, ka aprēķins veikts, ņemot vērā eksāmena kārtošanas maksimālās izmaksas Ls 250, ja to dara individuāli. Ja grupā - sanāk stipri lētāk, pat ap Ls 30, tāpēc ir iespējams, ka sava ieguldījuma atmaksu līdz projekta beigām saņems vairāk cilvēku nekā noteiktie 80. Līdz šim to saņēmuši 34 - neatkarīgi no eksāmena izmaksām.
«Tas ir labs rezultāts. Tie ir tie, kuri zina profesijas drēbi un kuri uzdrošinājušies to pierādīt,» saka K. Strūberga un piebilst, ka viens no projekta mērķiem un IKVD uzdevums ir iedzīvināt neformāli apgūto prasmju atzīšanas procesu, taču patlaban tas tiek darīts tiešā sadarbībā ar nozarēm, ne tik daudz informējot plašāku sabiedrību medijos. «Tas, ka šobrīd šo iespēju visvairāk izmanto automehāniķi, iespējams, ir nozares konsultanta aktivitāšu nopelns, jo tieši caur nozaru ekspertu padomi šī informācija sasniedz dažādas tautsaimniecības jomas. Tas gan nenozīmē, ka citi konsultanti neko nedara - nozares ir dažādas, un dažādas ir to aktuālās vajadzības,» teic K. Strūberga. Vai darba devējiem strādājošo papīrs par profesionālo kvalifikāciju ir no svara? «Sevi cienošs vadītājs grib, lai pie viņa strādātu kvalificēti darbinieki. Bet galvenā ir pašu eksāmena kārtotāju motivācija - tajā dominē vēlme paaugstināt savu konkurētspēju, jo, piemēram, meklējot jaunu darbinieku, kā pirmos darba devējs tomēr vērtē «papīrus».»
Kas jādara?
Ja vēlaties apliecināt savas profesionālās kompetences un iegūt 1., 2. vai 3. līmeņa profesionālās kvalifikācijas apliecību, jāvēršas kādā no profesionālās izglītības iestādēm, ko IKVD atzinis par tiesīgām piedāvāt attiecīga eksāmena kārtošanu. Skola piedāvās bezmaksas konsultāciju par eksāmena norisi; tā ilgs kā minimums divas stundas vai ilgāk - kā skola uzskatīs par vajadzīgu. Tad jāuzraksta iesniegums, jāsamaksā par eksāmena kārtošanu un jānoliek pats eksāmens izvēlētajā specialitātē. «Tas ir tieši tāds pats, kādu kārto attiecīgās izglītības programmas beidzēji profesionālajās skolās,» piebilst K. Strūberga. Vairāk par šo procedūru un eksāmena kārtošanas izdevumu atmaksu var uzzināt www.ikvd.gov.lv sadaļā Ārpus formālā izglītība.
Starp citu, nesen valdībā apstiprināts arī MK noteikumu projekts, kas par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē apgūtām zināšanām, prasmēm un kompetencēm paredz iespēju piešķirt kredītpunktus noteiktā koledžas vai augstskolas studiju programmā. Tiesa, diplomu ar to vien iegūt nevarēs.