Trīs simptomu grupas
Insultu var izraisīt divi mehāniski procesi smadzenēs - asinsrites nosprostojums ar trombu vai asinsvada plīsums. Abos gadījumos smadzenes tiek bojātas. «Lielākā daļa asinsvadu plīsuma un asinsvadu nosprostojuma rezultātā radušos insultu notiek ar vienādiem simptomiem. Kamēr pacients nav nokļuvis slimnīcā un galvas smadzenes nav izmeklētas ar datortomogrāfijas palīdzību, cēloni noteikt nav iespējams,» uzsver docente E. Miglāne.
Insulta simptomi saistās ar smadzeņu darbības traucējumiem - rodas vienas ķermeņa puses nespēks vai paralīze, notirpums vai nejūtība. Piemēram, ja cilvēkam ir bojāta kreisā smadzeņu puslode, parādās valodas traucējumi, viņš nesaprot, ko viņam saka, vai izrunā nesaprotamus vārdus, jauc valodas. Vienādi bieži insults notiek gan labajā, gan kreisajā smadzeņu puslodē un simptomi parasti izpaužas ķermeņa pretējā pusē. Vēl viena insulta simptomu grupa izpaužas ar reiboņiem, sliktu dūšu, vemšanu, dubultošanos un koordinācijas traucējumiem. Ja insults noticis smadzeņu pakauša daivās, simptomi saistīti ar redzes traucējumiem; ja smadzeņu stumbrā vai smadzenītēs, novēro dubultošanos, reiboņus, līdzsvara traucējumus.
Taču ir arī trešā insulta forma, kad noticis asinsvadu plīsums virs smadzenēm - te simptomi atšķiras un šajā gadījumā tās ir ļoti stipras galvassāpes, it kā galvā būtu noticis sprādziens.
Signālus nedrīkst ignorēt
Visos minētajos gadījumos insulta slimnieka tālākais liktenis atkarīgs no iespējami ātrākas viņa nogādāšanas mediķu uzraudzībā. Insults smadzenes bojā neatgriezeniski. Piemēram, ja notikusi asinsvada nosprostošanās, katru minūti smadzenēs iet bojā daudzi miljoni neironu. Pacientu nogādājot slimnīcā un viņu izmeklējot ātrāk par četrarpus stundām kopš simptomu parādīšanās, trombu var šķīdināt - tādā gadījumā pastāv cerības, ka insultu pacients pārcietīs bez ļaunām sekām.
Tāpēc tik svarīgi situācijas izvērtēšanai līdzcilvēkiem rīkoties saskaņā ar mediķu izstrādātām instrukcijām, izmantojot testu ĀTRI. Pārbaudot, vai cilvēks spēj pasmaidīt, pacelt un noturēt abas rokas, un runāt, atbildot uz vienkāršu teikumu, blakusesošie var pazīt insulta pazīmes. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no darbībām, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Vai pats saslimušais spēj objektīvi izvērtēt situāciju? Kā skaidro ārste E. Miglāne, daļai cilvēku pirms insulta mēdz būt tā saucamais mikroinsults jeb pārejoša išēmiska lēkme. Tie paši simptomi uznāk un pēc dažām minūtēm vai pāris stundām pāriet. «Tos nedrīkst ignorēt, jo šī ir pirmā pazīme, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Ja tāda lēkme uznāk, ir jādodas uz slimnīcu. Laikus veicot datortomogrāfiju, asinsvadu izmeklēšanu, kardiogrammu, pārbaudot sirdi un nosakot diagnozi, pacientu iespējams sākt pareizi ārstēt, lai tiešām nenotiktu insults,» brīdina E. Miglāne. Ignorējot šos simptomus un nelietojot atbilstošas zāles, insults notiek jau tuvākajā laikā - trešajai daļai trīs mēnešu laikā. Daudz lielākas briesmas piedzīvot insultu ir tiem, kam lielāks gadu skaits un kas pakļauti vairākiem riska faktoriem.
Faktori, ko var mainīt
Pēc Pasaules Insulta organizācijas statistikas datiem, kādā no dzīves periodiem ar insultu saslimst katrs sestais pasaules iedzīvotājs. «Simtprocentīgas receptes, kā izglābties no insulta, nav, bet viens no iedarbīgākajiem veidiem - būt informētam par insultu. Zināšanas var glābt,» uzsver docente. Viens no zināšanu pamatiem ir simptomu pazīšana, bet galvenās ir zināšanas par to, kā izvairīties no insulta vispār.
Augstāks risks saslimt ar insultu ir sievietēm līdz ar menopauzes iestāšanos, tām, kurām ir paaugstināts asinsspiediens un kuras smēķē. Kā jau minēts, arī vecums pieder pie riska faktoriem. Ne vecumu, ne dzimumu mainīt mēs nevaram, bet ir daudzi citi faktori, ko varam mainīt! E. Miglāne izdala divus - tās ir slimības un stāvokļi, kas nosaka vaskulāru saslimšanu risku, un dzīvesveids. Tādas kaites kā arteriālo hipertensiju, mirdzēšanas aritmiju, cukura diabētu, paaugstinātu holesterīna līmeni un depresiju koriģējot ar ārstēšanu un dzīvesveidu, insulta risku var samazināt par 80%. «Tas ir ļoti daudz! Dzīvesveids ir ļoti svarīgs,» uzsver E. Miglāne.
Daktere uzskaita vienkāršas lietas, kas ir veselīga dzīvesveida pamatā - nesmēķēt, katru dienu veikt fizisko slodzi. Tai nav jābūt lielai - pietiekami, ja ar tās palīdzību nedēļā tiek patērētas 1000 kilokalorijas, kas nozīmē katru dienu fiziskām aktivitātēm veltīt pusstundu. Gados vecākam cilvēkam vispiemērotāko fiziskās slodzes veidu palīdzēs izvēlēties ģimenes ārsts.
Nākamais speciālistes ieteikums - nelietot pārmērīgā daudzumā alkoholu un koriģēt lieko svaru, sekojot, lai nebūtu paaugstināts ķermeņa masas indekss. Tāpat svarīga ir diēta un veselīgs uzturs. «Uzturā jālieto vairāk dārzeņu, mazāk dzīvnieku valsts tauku. Jāēd vairāk zivju produktu, mazāk gaļas. Jāēd pilnvērtīgi un jālieto zivju eļļa. Omega3 taukskābes, ko satur zivju produkti un kas ir arī uztura bagātinātājos, ieteicamas gan sirds un asinsvadu slimību profilaksei, gan smadzeņu darbībai, tās vajadzīgas, lai normāli strādātu nervu šūnas. Ja pietrūkst Omega3 taukskābes, smadzenes nevar normāli funkcionēt,» norāda docente E. Miglāne.
Nedzīvojiet izolēti!
Taču arī labai pašsajūtai ir nozīme - svarīgi arī vecumā veidot dzīvi sociāli aktīvu, nenoslēgties no ārpasaules.
E. Miglāne skaidro: «Eksperimentā ar pelītēm būrī tika pētīts, vai šiem dzīvniekiem atjaunojas smadzeņu šūnas un no kā šis process atkarīgs. Izrādījās, ka atjaunojas un to ietekmē ārējā vide - cik tā ir interesanta, vai pelītēm ir kur paskraidīt, ir ar ko spēlēties. Ja dzīvnieks ir sociālā izolācijā, viņam ir vienmuļa, neinteresanta, nabadzīga ārējā vide, smadzenes cieš. Ne visus dzīvnieku pētījumus tiešā veidā var pārnest uz cilvēkiem, bet kopīgas iezīmes ir. Ja cilvēks dzīvos sociālā izolācijā, vienmuļi, sagaidīt labu ikdienu bez slimībām nevar pat ar visoptimālāko medikamentozo terapiju.»