Divi septembra notikumi uzņēmējdarbības vidē raisa jautājumus, vai Latvija uzskatāma par biznesa attīstībai draudzīgu valsti, vai par uzņēmuma neveiksmēm jāatbild tā vadībai un īpašniekiem vai tomēr arī valstij, un kā novērst nepilnības?
Pirmais notikums saistīts ar metalurģijas gigantu KVV Liepājas metalurgs, ko 16. septembrī Liepājas tiesa pasludināja par maksātnespējīgu. Diena jau daudzkārt vēstījusi par kāpumiem un kritumiem vērienīgā metalurģijas uzņēmuma liktenī. Situāciju, kādā tagad nonācis uzņēmums, varētu uzskatīt par klasisku «pamēģināja, bet nesanāca» biznesa stāstu un iemeslus meklēt sarežģītajā metalurģijas tirgus situācijā, ja vien uzņēmuma īpašniece KVV Group nebūtu paziņojusi, ka Eiropas Komisijas institūcijās vērsīsies pret Latvijas valsti.
Protams, no Ukrainas nākošā investora un Latvijas valsts diskusijā ir daudz dažādu nianšu. Tomēr tiek pieļauts, ka viens no investora neapmierinātības iemesliem ir elektrības cenu politika. No vienas puses, protams, uzņēmums nevar cerēt, ka tam nodrošinās ekskluzīvi lētu elektrību. No otras puses, par biznesa attīstību Latvijā atbildīgajām amatpersonām tomēr jāatzīst - par to, kā mazināt elektrības izmaksas ražojošiem uzņēmumiem, tiek runāts gadiem. Dienai to, ka jāatrod risinājums, uzsvēruši vismaz četri ekonomikas ministri, turklāt dažādu politisko spēku pārstāvji. Tikmēr valdības septembrī atbalstītā Ekonomikas ministrijas iecere diferencēt obligātā iepirkuma komponentes maksu, izvērtējot pieslēguma jaudu un patēriņu, jau izpelnījusies kritiku.
Otrs notikums saistīts ar LTV aktualizēto nelielās Kauguru kafejnīcas biznesa stāstu. Emocionālais paziņojums, ka valsts dienesti žņaudz nost mazu uzņēmumu, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta skaidrojuma - kafejnīcā «konstatēti produkti ar beigušos derīguma termiņu» (LETA/Diena.lv 14.09.2016.), gan izrādījās visai subjektīvs, kārtējo reizi pierādot, ka nekas nav tikai balts vai melns. Te atklājas gan cilvēka - uzņēmuma veidotāja - atbildība, gan kontrolējošo dienestu pienākumi pret uzņēmuma produkcijas pircējiem, gan nepieciešamība Latvijā nodrošināt tiešām rezultatīvu mazo iesācējuzņēmumu atbalstu.
Ja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ideja - maziem dzīvesstila uzņēmumiem noteikt atbrīvojumus nodokļu maksājumos - tiks īstenota, tad, cerams, tiks nodrošināts, lai ideja izrādītos reāli rezultatīva, turklāt - ilgtermiņā. Jāatceras, ka reiz izveidotais atbalsta mehānisms - mikrouzņēmumu nodokļa režīms - visai strauji tika atzīts par reformējamu.