Kas bija lielākais atklājums Jaungvinejas ekspedīcijā?
Zinātniskajās ekspedīcijas parasti tiek savākts ļoti daudzveidīgs materiāls. Vēlāk to izšķiro un sadala pa lielākām vai mazākām grupām, ko tālāk nosūta uz apstrādi citiem kolēģiem - katras grupas speciālistiem - visā pasaulē. Šāda materiāla apstrāde reizēm ilgst daudzus gadus. Šī gada ekspedīcijas materiāls vēl nav izšķirots, un process man aizņems vēl vismaz pusgadu. Kaut ko konkrētāku varu pateikt vien par atsevišķām grupām. Skorpionu sugai, kuru es pats ievācu kā zinātnei jaunu 2010. gadā un kura tika nesen aprakstīta, piešķirot nosaukumu Lychas kaimana, tagad ir zināma arī otra atradne vairākus simtus kilometru no iepriekšējās vietas. Ložņvaboļu dzimtai noteikti būs dažas zinātnei jaunas sugas no ģints Macratria (no Jaungvinejas reģiona jau zināmas vairāk nekā 100 šīs ģints sugu, lielākā daļa ir mani iepriekšējo gadu atklājumi). Sauszemes gliemežiem noteikti vismaz piecas zinātnei jaunas sugas, tai skaitā sīkie augsnes gliemeži (dzimta Diplommatinidae). Spārēm ir interesantas, pagaidām līdz galam nenoteiktas, Argiolestes ģints sugas. Jaungvinejas dienvidos trūdošā eikaliptu koksnē ievācu mazpazīstamas briežvaboles.
Kas šobrīd notiek kukaiņu pasaulē Latvijā, kā siltās ziemas to ietekmē?
Netipiski silti laikapstākļi kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus noteikti ietekmē, iespējama daudzu sugu attīstības ciklu nobīde, īpatņu skaita izmaiņas. Siltas vai īsas ziemas likvidē dabisko ierobežojumu dienvidu sugām ienākt Baltijā, šādi paplašinot savus izplatības areālus. Reizēm ar neitrālām sugām var izplatīties arī potenciāli invazīvas sugas, kas vietējā faunā nav vēlamas kaut vai no tautsaimniecības aspekta. Diemžēl Baltijas entomologiem nav konkrētu pierādījumu, ka dienvidu sugas Latvijā ienāk, tieši pateicoties siltajām ziemām, bet provizoriskie pētījumu rezultāti par to tomēr liecina. Vietēja fauna ir izpētīta nepilnīgi, un katru gadu tikai Latvijā vien konstatēto vaboļu sugu saraksts tiek papildināts ar duci sugu, kuras mūsu teritorijā līdz šim nebija konstatētas. Jaunākais gadījums ir ķirmja Ozognathus cornutus (latviski to varētu nosaukt par ragaino ķirmi) konstatēšana Latvijā 2015. gada vasarā. Šī ir savvaļā tikai Kalifornijā dzīvojoša suga, kas 2005. gadā atrasta arī Maltā, Portugālē un Tunisijā. Savukārt šī gada atradne Latvijā ir vienīgā visā Ziemeļeirāzijā un Austrumeirāzijā. Kā šī dienvidu suga Latvijā ir nonākusi - nejauši ieviesta no Dienvideiropas vai nonākusi dabiskā ceļā - un vai sugas populācijas Baltijas reģionā stabilizēsies, šādu informāciju ļoti gribētos noskaidrot arī man pašam.
Kas, jūsuprāt, visskaidrāk liecina par klimata pārmaiņām?
Es pirms pusotra mēneša biju liecinieks globālo klimata pārmaiņu ietekmei! Ka zināms, Jaungvineja ir viena no slapjākajām vietām uz Zemes, atsevišķos reģionos līst pat vairākas reizes dienā un pat augstu kalnos ir slapjie kūdras purvi, kurus gandrīz nav iespējams šķērsot. Septembrī Jaungvineja un blakus esošā Indonēzija piedzīvoja šim reģionam neiedomājamu parādību - vairāk nekā mēnesi garu sausuma periodu. Es tieši šajā laikā biju ekspedīcijā un redzēju degošus lietus mežus milzu platībās. Arī visas dzīvās būtnes, kas nav pieradušas pie ilgstoša sausuma, bija paslēpušās, un tas ietekmēja arī ekspedīcijas rezultātus - šogad ievākts krietni mazāks materiāls nekā iepriekšējos gados. Sausumam par iemeslu bija El ninjo fenomens - globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā un ko tiešā nozīmē izraisa globālā sasilšana. Mazās salas, atoli jau tagad, ceļoties okeāna līmenim, pazūd. To gruntsūdeņi sajaucas ar okeāna ūdeņiem, augi uz tām izmirst, un arī cilvēks šādos atolos dzīvot vairs nespēj. Šī jau tagad ir realitāte, pastāv klimatiskie bēgļi!
Kur Latvijā un kaimiņvalstīs apskatāma interesantākā kukaiņu ekspozīcija?
Ir jāsaprot, ka publisko kolekciju - muzeju - kapacitātes ir ierobežotas un tas, ko parasti redzam ekspozīcijās, ir vien maza daļa no pilnām šo institūciju kolekcijām. Būtu jauki, ja Baltijas lielākie dabas un universitāšu muzeji biežāk demonstrētu arī savus fondus. Savukārt neapšaubāmi bagātākā un noformējuma ziņā visgaumīgākā dzīvo bezmugurkaulnieku sugu kolekcija apskatāma Rīgas Nacionālā zoodārza Tropu mājā - īstais laiks tumšajos ziemas vakaros uz mirkli nokļūt siltajos tropos!
Kādi ir jūsu tālākie plāni pētniecības jomā?
Pēc gada jāpabeidz un jāizdod 3. sējums grāmatu sērijā Biodiversity, biogeography and nature conservation in Wallacea and New Guinea. Jāpabeidz šī gada ekspedīcijas materiāla šķirošana un jāapraksta jaunatrastās ložņvaboļu sugas. Jāpabeidz Tuvo Austrumu reģiona ložņvaboļu revīzija. Iesniegti publicēšanai pirmie faunistiski ekoloģiskie dati par Jaungvinejas reģiona strupvaboļu Histeridae dzimtu, kā arī par jaunajām un retajām vaboļu sugām Latvijas faunā.