Vesela virkne
Ķirurgi, ginekologi, dzemdību speciālisti, anesteziologi, reanimatologi, neatliekamās medicīnas ārsti, psihiatri, īpaši bērnu psihiatri, un internisti ir tās specialitātes, kuru ārstniecības iestādēs patlaban trūkst visvairāk. Turklāt pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs arī turpmākajos gados, Dienai stāsta Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Viņa gan piebilst - tas nenozīmē, ka šo speciālistu valstī vispār nav vai arī viņi tiek sagatavoti nepietiekamā skaitā. Viņi nereti ir lēmuši par labu privātajam sektoram un valsts vai pašvaldības iestādēs strādāt nevēlas.
Ministrijā novērots, ka visbēdīgākā situācija ir Latgales reģionā. Arī pēc Latgales plānošanas reģiona apkopotās informācijas, nav pašvaldības, kura neuztrauktos par situāciju ārstniecības iestādēs. Piemēram, Rēzeknes slimnīcā pašreiz trūkst 17 dažādu specialitāšu ārstu, savukārt, pēc Pasaules Bankas datiem, trūkstošo speciālistu skaits Latvijā tuvākajā laikā sasniegs trīs tūkstošus. Turklāt Rēzekne ir viena no tām pašvaldībām, kas šogad stipendiju veidā sniedz atbalstu 19 medicīnas studentiem ar norunu, ka pēc tam viņi strādās reģionā. Rēzeknes slimnīca izvērsusi aktīvu topošo mediķu informēšanas kampaņu par iespējām pilsētā, bet arī tas nedodot pietiekamu rezultātu.
Problēmas ir arī Ludzā, tāpēc tur atklāti tiek uzdots jautājums, vai ir iespēja diferencēt atalgojumu ārstiem, kuri dodas strādāt uz reģionu, izmantojot reģionu koeficientus. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) Dienai skaidro, ka šāds reģionālais koeficients patlaban ir ģimenes ārstiem un tam rezultāti varētu būt arī attiecībā uz citiem. Ārstam, piemēram, Rīgā par vienu slodzi maksā 1000 eiro, bet reģionos tiem vajadzētu būt, piemēram, 1200 eiro. Viņa atceras, ka līdzīga sistēma ulmaņlaikos bijusi attiecībā uz pedagogiem - ja viņi devās strādāt tālāk uz reģioniem, viņiem maksāja vairāk.
Latgales pašvaldības arī pašlaik darot visu nepieciešamo jaunu speciālistu piesaistei - tiek piešķirti dzīvokļi, maksātas stipendijas, bet diemžēl tas nav devis vēlamos rezultātus. A. Gendele piebilst - pat ja bijis noslēgts līgums un pašvaldība visu studiju laiku ir maksājusi stipendiju vai apmaksājusi mācības, tas nav šķērslis tam, ka privātais sektors jauno cilvēku pārpērk, pašvaldības ieguldījumu atmaksājot kopā ar soda procentiem.
Radoši jau gadiem
Uz A. Čakšas aicinājumu būt radošiem ne viena vien pašvaldība var teikt, ka to mēģina darīt jau gadiem. Viena no tām ir Jēkabpils, maksājot stipendijas medicīnas studentiem. Šādi plānots piesaistīt 13 speciālistu konkrētās specialitātēs. Šogad dome šim mērķim atvēlējusi 52,5 tūkstošus eiro, gadā ikmēneša stipendijās katram samaksājot 4536 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kā Dienai stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija), pašlaik visi speciālisti vēl studē, bet pastāvīgi strādāt Jēkabpils slimnīcā pirmie sāks nākamgad. Savukārt, ņemot vērā, ka mācību maksa par studijām ārstiem ir ļoti augsta, pašlaik tiek izstrādāti saistošie noteikumi par tās segšanu tiem atbalstītajiem speciālistiem, kas nav iekļuvuši budžeta grupā. Pašvaldībā darbojās princips, ka jaunajiem speciālistiem piešķir dzīvokļus, bet tas neattiecas tikai uz medicīnas studentiem.
Līdzīgi ir arī Liepājā, un kopš 2008. gada izdevies piesaistīt 32 jaunos mediķus. Turpmākajiem četriem gadiem dažāda veida atbalstam paredzēti 200 tūkstoši eiro. Pilsētās gan atšķiras viedoklis par reģionālo koeficientu. L. Salcevičs uzskata, ka tas būtu risinājums un šim jautājumam ir jāpievēršas valstiskā mērogā, nevis pašvaldībām cenšoties ieviest jaunus veidus un mehānismus. Savukārt Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks teic, ka jau tagad reģionos rezidenti saņem lielāku algu nekā Rīgā. «Es neteiktu, ka, ieviešot reģionālo koeficientu algām, tas radīs lielu jauno speciālistu pieplūdumu, jo ne viss ir izskaidrojams tikai ar algas apmēru. Tas ir komplekss pasākums: dzīvesvietas nodrošinājums, darba samaksa, darba vide un apstākļi,» skaidro slimnīcas vadītājs.
Jābūt aktīvākiem
Viens no VM risinājumiem ir reģionālo līgumu slēgšana ar rezidentiem, kas pēc tam nodrošinās to, ka šie cilvēki dosies strādāt ārpus Rīgas. Vai šādus līgumus topošie rezidenti vispār ir slēguši, varēs redzēt šonedēļ, kad būs pirmā apkopotā informācija. A. Čakša uzskata, ka šobrīd nav jārunā par reģionālajiem koeficientiem, bet studentiem jārada sajūta, ka arī nākotnē reģionos būs stabils darbs. Viņa piebilst, ka nepietiek ar pašvaldību stipendijām un dzīvokļiem. Ārstniecības iestādēm ir aktīvi sevi jāreklamē topošajiem mediķiem un jārāda, kādas tur ir iespējas. Ir virkne studentu, kas atzīst, ka nemaz nezina, kādas ir iespējas. Izveidojies vien priekšstats, kas ne vienmēr ir atbilstošs. Līdz ar to tām pašvaldībām, kas ir izvēlējušās pasīvu pieeju, ir jāmaina sava stratēģija.