Varam uzskatīt, ka elektrības tirgus atvēršana devusi to rezultātu, kuru gaidījām - maksājam mazāk?
Fakts ir nenoliedzams, elektroenerģijas cena samazinās. Latvenergo ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs gan Latvijā, gan arī Baltijā, turklāt lielāko daļu elektroenerģijas mēs pārdodam vairumtirdzniecībā, kur valda pavisam citi apstākļi un cenu politika. Tāpēc par mājsaimniecību pieredzi tirgū visaptveroši vēl runāt nevaram.
Tomēr - nianses tirgū taču mainījušās.
Elektrības tirgus atvēršanu varētu salīdzināt ar lielveikala atvēršanu agrā darba dienas rītā, kad tur viss tikai lēnām sāk notikt - pārdevēji vēl krāmē preces, pircēju ir maz. Tirgošanās vēl tikai sāk iekustēties dienas, kā arī vakara īpaši aktīvajam režīmam. Tādu pašu situāciju varam vērot elektrības tirgū desmit mēnešus pēc tā atvēršanas - ir agrs rīts pirms lielās rosības. Lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību joprojām turpina pirkt elektrību no Latvenergo, taču ir noteikts skaits cilvēku, kuri jau pirmajos atvērtā tirgus mēnešos izvēlējās vai nu citu elektrības tirgotāju, vai arī pērk elektroenerģiju par tā brīža biržas cenu. Taču mēs esam reālisti un rēķināmies, ka tuvākajos gados Latvijas elektrības tirgū parādīsies aizvien jauni tirgotāji, kas nozīmē, ka vēl daļa elektrības pircēju, kuri pagaidām vēl nav izlēmuši neko mainīt, kļūs aktīvāki un atbilstoši piedāvājumam tirgū mēģinās meklēt alternatīvu elektrības pārdevēju - tas, protams, mums nozīmē nepieciešamību sekot tirgus situācijai un censties saglabāt augstu konkurētspēju, salīdzinot ar citiem elektrības pārdevējiem.
Pirms tirgus atvēršanas kā ieguvums tika minēts arī plašāks un klientam draudzīgāks piedāvājums. Kas mainījies šajā ziņā?
Jau minēju, ka, salīdzinot ar citām tirdzniecības jomām, elektrības tirgū vēl ir tikai agrs rīts. Kardinālu izmaiņu pagaidām nav - tas nemaz nav iespējams. Brīvais elektrības tirgus nav lielveikalu izsludināta un pircēju ilgi gaidīta izpārdošana. Jau iepriekš katram kaut cik informētam cilvēkam bija skaidrs, ka līdz ar tirgus atvēršanu mēs nevaram sagaidīt lielu elektrības cenu samazinājumu. Tuvojas noslēgumam pirmais atvērtā tirgus gads, un pirmos ieguvumus tomēr redzam - lielākā daļa tirgotāju paziņojuši, ka no nākamā gada samazinās elektrības cenas gala patērētājiem - tieši mājsaimniecībām. Tas ir vēsturisks notikums, jo elektrības cena Latvijā mājsaimniecībām nebija samazinājusies kopš 1990. gada. Skaidrs, ka tiešais iemesls tam ir tieši atvērtais tirgus, un tomēr būsim reālisti - Latvijā šis samazinājums pirmajā gadā pēc elektrības tirgus atvēršanas ir arī daļēja sakritība ar tendencēm pasaules enerģijas tirgū - visi elektrības ražotāji un tirgotāji var samazināt elektrības cenu citu energoresursu cenu krituma rezultātā.
Latvenergo klientus sagaida lētāka elektrība nākamgad?
Loģiski! Tas ir tirgus. Turklāt mēs kā ražotājs arī varam piedāvāt zemākas elektrības cenas, jo enerģijas ražošanas izmaksas arī ir lētākas. Protams, mums jānovērtē iespējas, par cik mēs varam samazināt elektrības gala cenu klientiem.
Kas būtu ar elektrības cenām, ja Latvijā nevaldītu brīvā tirgus apstākļi?
Ja tirgū nebūtu citu elektrības tirgotāju, mūsu piedāvātās elektrības pārdošanas gala cenas joprojām noteiktu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kā tas notika visus līdzšinējos gadus, un ne vienmēr šādā tirgus situācijā tiek skatīts tikai cenu paaugstināšanas priekšlikums. Tomēr iepriekšējos gados nebija tādu faktoru, kas ietekmētu elektrības ražošanas pašizmaksu lejupejošā virzienā, tādēļ arī nebija iemesla elektrības gala cenu samazinājumam. Taču regulētā tirgū vienmēr klientos valda šaubas, vai tiešām nav iespējams elektrību tirgot lētāk, nekā esošais pārdevējs to piedāvā un regulators nosaka. Savukārt līdz ar tirgus atvēršanu iemesls šādām šaubām pazūd, jo neviens pārdevējs nevarēs iegūt milzīgu virspeļņu, piedāvājot patērētājiem neadekvāti uzcenotu elektrību. Tāds pārdevējs zaudēs visus klientus, kuri aizies pie lētākas preces piedāvātāja.
Tiek lēsts, ka cenas kritums varētu būt 6-8%. Vai šāds samazinājums neietekmēs tirgotāju peļņu?
Elektroenerģijas tirgū darbojas dažāda tipa uzņēmumi - ražotāji, kuri elektrību tirgo gan vairumtirgū, gan mazumtirdzniecībā, kā arī tādi uzņēmumi, kuri iepērk elektrību vairumtirgū un ar savu uzcenojumu pēc tam tirgo to tālāk jau gala patērētājam mazumtirdzniecībā. Latvenergo ir ražotājs, kas lielāko daļu hidroelektrostacijās (HES) un termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektrības pārdot vairumtirgū. Tas ir arī mūsu konkurētspējas pamats tirgū kopumā, kas arī uzņēmumam nodrošina peļņu, jo mazumtirdzniecība nav mūsu peļņas gūšanas galvenais virziens. Starp citu - Latvenergo HES un TEC uzstādītās modernās tehnoloģijas ļauj mums sacensties ar konkurentiem Ziemeļvalstu biržā Nord Pool. Šajā biržā katru dienu tiek iesniegti dažādu elektrības ražotāju vairumtirdzniecības cenu piedāvājumi, kas beigās arī veido nākamās dienas vairumtirdzniecības cenu, kam mazumtirgotāji klāt pierēķina savu uzcenojumu. Taču šajā tirgus daļā sacensība starp pārdevējiem ir ārkārtīgi sīva, jo vairumcena - atbilstoši biržā noteiktajai - visiem ir vienāda un, ņemot vērā šo cenu, katrs elektrības tālākpārdevējs var pielikt savu daļu pie cenas, lai varētu nopelnīt. Tomēr šīs cenas ir ārkārtīgi šaurā koridorā, ko ietekmē arī fakts, ka klients jebkurā brīdī var izvēlēties sev vispieņemamāko pārdevēju, jo nav piesiets konkrētam tirgotājam. Lielu peļņu mazumtirdzniecības tirgū nevar gūt tieši sīvās konkurenes dēļ.
Pieļaujat, konkurences dēļ klientu skaits mājsaimniecību sektorā varētu kristies?
Kad Latvijas elektrības tirgu atvēra juridiskajām personām, sajutām reālas konkurences apstākļus. Arī mājsaimniecību tirgū daļa cilvēku izvēlēsies citus tirgotājus. Taču mēs esam gatavojušies tirgus izmaiņām, stratēģiski un ilgtermiņā plānojot, esam atvēruši meitasuzņēmumus Lietuvā un Igaunijā. Mēs šodien jau esam Baltijas līmeņa spēlētāji.
Dažs elektrības tirgotājs, gatavojoties cenu kritumam, izmanto iespēju un piedāvā saviem klientiem labu mārketinga triku - fiksētas cenas vairāku gadu garumā. Eksperti gan ironiski skatās uz šādiem piedāvājumiem, atgādinot, ka elektrības cenas var gan pieaugt, gan arī turpināt kristies.
Ar šādiem nosacījumiem riskē abas puses - tirgotājs gadījumā, ja cenas augs, bet pircējs - ja cenas turpinās kristies. Visticamāk, šādos fiksētas cenas ilgtermiņa darījumos normālos apstākļos tiek iestrādāts uzņēmēja riska procents tieši cenas negaidīta pieauguma riskam. Taču jebkurā gadījumā patērētājs nepaliks bez elektrības - likums paredz konkrētu kārtību situācijā, ja tirgotājs bankrotē. Skandināvijā ir piedzīvotas šādas situācijas, taču patērētāji bez elektrības nav palikuši. Es uzskatu, ka tuvākajos trijos gados elektrības cenai nav nekādu iemeslu kāpt.
Kas veido cenu atšķirības starp tiem tirgotājiem, kuri paši neražo, bet tikai iepērk elektrību par vienu un to pašu vairumcenu?
Ļoti būtiski atšķiras dažādu tirgotāju piedāvātā servisa līmenis - no pilna servisa operatora, kas klientam nodrošina gan konsultācijas klātienē, gan plašu apkalpošanu, līdz pat viena rakstāmgalda uzņēmumam, kas ar klientu kontaktējas tikai ar interneta starpniecību un nodrošina elektrības piegādi patērētājam kā starpnieks. Katrs pats izvēlas to peļņas apjomu, ko grib iegūt. Būtībā brīvais tirgus liek šīs jomas uzņēmumiem, kuri vēlas peļņu audzēt, kļūt daudzpusīgākiem un piedāvāt ne tikai elektrību, bet arī dažādus papildu pakalpojumus.
Kāds tirgotājs ir Latvenergo? Nesen pamanīju, ka piedāvājat LED spuldzes un vēl visādas lietas saviem klientiem - kļūstat par pilna servisa elektrības staciju?
Jā, esat pamanījis pareizi. Ar mūsu jauno produktu Elektrum klientiem piedāvājam izmantot dažādus bonusus, mums ir īpaši piedāvājumi programmā Draudzīgi labumi klientiem. Paši no šiem piedāvājumiem neko neiepērkam un netirgojam, bet sadarbības partneriem piedāvājam iespēju par lētāku cenu mūsu klientiem piedāvāt savus produktus. Pēc pirmajiem rezultātiem, ko vērtē partneri, šis sadarbības veids ir izdevīgs, mūsu klienti labprāt izmanto iespēju. Līdz ar to varu teikt - elektrības tirgus pamazām sāk iegūt klasiskā tirgus aprises, kad blakus pamata produktam klientam pie viena tirgotāja ir iespēja nopirkt dažādas preces. Faktiski konkurence mudina tirgotājus cīņā par pircēju meklēt un piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu ar izdevīgākiem nosacījumiem.
No jūsu teiktā secināms, ka tirgotāju cīņa par klientu varētu pilnībā mainīt ierasto elektrības tirgu?
Varbūt mazliet utopiski izklausīsies, tomēr atminieties, kā sākās mobilo telekomunikāciju uzvaras gājiens Latvijā - pirmajos gados šie sakari bija pieejami nedaudziem, kuri turklāt staigāja ar milzīgām mobilajām iekārtām. Pārdesmit gadu laikā mobilais telefons pārvērties līdz nepazīšanai, cenu ziņā tas pieejams faktiski jebkuram patērētājam un cīņā par klientu operatori piedāvā visdažādākās iespējas, bonusus un papildu pakalpojumus. Diezgan droši varu prognozēt, ka pēc gadiem pieciem vai desmit arī enerģijas tirgus būs kardināli mainījies. Brīvais tirgus līdz ar konkurenci ikvienam uzņēmumam, kurš vēlēsies saglabāt savu vietu tirgū, liks piemēroties klientu vajadzībām un kardināli mainīties.
Manuprāt, jau pavisam tuvā nākotnē nevienam vairs nešķitīs dīvaini, ja viens tirgotājs jums ar izdevīgiem nosacījumiem un atbilstoši pieņemamu cenu piedāvās nopirkt ne tikai elektrību, bet arī gāzi, kā arī, iespējams, virkni citu pakalpojumu. Būtībā - viss dzīvei nepieciešamais pie viena tirgotāja - ērti, ātri un maksimāli izdevīgi klientam. Kā jau teicu - uzņēmējiem nāksies piemēroties jaunajām tendencēm, un izturēs tie, kuri būs gatavi šādam pavērsienam.