Maija sākumā Krievijā ieradās Japānas premjerministrs Sindzo Abe, kurš Sočos tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos šai vizītei tika pievērsts maz uzmanības, lielā mērā pret Krieviju noteikto Rietumu ekonomisko sankciju dēļ, lai gan Abes braucienam uz Krieviju var izrādīties ļoti tālejošas sekas.
Vizītes nozīmīgums slēpās faktā, ka Japānas premjers uz Sočiem atveda Krievijai vilinošu, no astoņiem punktiem sastāvošu ekonomiskās sadarbības plānu, kas paredz iespaidīgas ilgtermiņa Japānas investīcijas Krievijas Tālo Austrumu reģiona ekonomikā. Japāna ir gatava, protams, ne bez izdevīguma sev, investēt pagaidām nezināmas, gluži vai astronomiskas summas sašķidrinātās gāzes rūpnīcās, citos enerģētikas sektoros, ostās, lidostās, infrastruktūrā, kā arī pat komunālajā saimniecībā un veselības aprūpē, taču tikai ar noteikumu, ka virzās uz priekšu strīdīgo Ziemeļu teritoriju jeb četru Kuriļu grēdas salu jautājums, jurisdikcijas pār kurām atgūšana Tokijai ir principa jautājums.
Cits iemesls, kamdēļ Abe devās uz Krieviju, pat ignorējot ASV un arī atsevišķu Eiropas valstu aicinājumus to nedarīt, ir aizvien pieaugošā Krievijas ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu šajā reģionā, kas uzņem apgriezienus gluži kā no kalna lejup ejoša lavīna. Šis fakts atklāti biedē Tokiju, un Japāna ir gatava rīkoties un tērēties, lai nepieļautu pārmērīgu Krievijas un Ķīnas tuvināšanos. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka tā dēvētā abenomika - Japānas premjera ekonomisko reformu plāns - nav devis cerēto rezultātu, Japānas ekonomika turpina nīkuļot, un jaunu teritoriju apgūšana tai dotu vismaz kādu stimulu.
Labas attiecības ar Tokiju ir vajadzīgas arī Maskavai, jo Tālie Austrumi, kas šobrīd piedzīvo intensīvu attīstību, prasa milzīgus līdzekļus, kuru ekonomiskās grūtības piedzīvojošajai Krievijai sāk trūkt, tāpat pārmērīgi cieša draudzība tikai ar Ķīnu ir riskants pasākums, it īpaši raugoties no demogrāfiskā viedokļa. Krievijas sludinātā pagriešanās uz Austrumiem sākotnēji turklāt bija iecerēta kā sadarbības attīstīšana ar visām reģiona nozīmīgākajām valstīm, atvēlot nozīmīgu vietu šajos plānos arī Japānai.
Protams, iespēja, ka strīdīgās salas varētu tikt atdotas Japānai apmaiņā pret vērienīgu ekonomisko pasākumu paketi, virknes iemeslu dēļ vismaz pašlaik šķiet vairāk nekā niecīga, taču šis fakts nekādi neizslēdz ekonomiskās sadarbības intensificēšanu, kaut vai formāli sasaistot to ar sarunām par salu turpmāko likteni un miera līguma starp abām valstīm noslēgšanu. Pēdējais gaida savu kārtu kopš Otrā pasaules kara beigām un, kā uzskata diplomāti, var pagaidīt vēl dažus gadu desmitus. Savukārt atbilde uz jautājumu, vai ir sācies Krievijas un Japānas ekonomiskās tuvināšanās process, lielā mērā tiks sniegta jau šā gada rudenī, kad Japānas premjers apmeklēs Krievijas pilsētā Vladivostokā notiekošo Tālo Austrumu ekonomisko forumu.