Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ja aizrādīsiet, pasūdzēšos!

Skolotājs skolēnam aizrāda, bet tas piedraud, ka zvanīs attiecīgajām iestādēm un sūdzēsies, ka skolotājs pārkāpj viņa tiesības. Šāda epizode gadījusies teju ikvienā skolā, tāpēc tēze, ka skolēni ļoti labi zina savas tiesības, bet mēdz aizmirst par pienākumiem, skolu vidē tiek cilāta regulāri. Tomēr, kā norāda pedagogi, salīdzinot ar dažu gadu pagātni, izpratnes līmenis ir līdzsvarojies un skolēni daudz retāk cenšas manipulēt ar savu tiesību aizskāruma piesaukšanu - vismaz saistībā ar, piemēram, fiziska darba veikšanu skolā.

Tiesa gan, patlaban skolotājiem un vecākiem biežāk nākas kopīgi izšķirt, kur ir skolēnu tiesību robeža gadījumos, kas saistās ar vardarbību.

Masveidā nemanipulē

Skolēnu izpratne par savām tiesībām un pienākumiem teorētiski ir laba, taču ikdienā viņi to bieži vien neprot pielietot praktiski, norāda Sanita Paula, Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes locekle, Rīgas Lietuviešu vidusskolas un Rīgas 25. vidusskolas psiholoģe. Tas gan nenozīmē, ka skolēni to masveidā ļaunprātīgi izmantotu. Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš stāsta: skolēni lielākoties prot sabalansēt savas tiesības un pienākumus, un ar šiem jēdzieniem paretam manipulēt cenšas vienīgi neliela daļa un ne bez vecāku pirksta. Arī Kārlis Strautiņš, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors, teic, ka skolas gaiteņos vairs nav redzami skolēni, kas staigā ar padusē pasistu skolēna tiesību bukletiņu, ko citēt gan vietā, gan nevietā.

Ierocis, ar ko skolēni savu tiesību sakarā mēdz draudēt pieaugušajiem, ir zvans uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālruni. Tomēr tie, kas tiešām piezvana, lielākajā daļā gadījumu to dara pamatoti, norāda VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta valsts bērnu tiesību aizsardzības galvenais inspektors Sindijs Logins. Piemēram, VBTAI inspektoru izskatīšanai nodoti 58 no 2014. gadā Uzticības tālrunī saņemtajiem sūdzību gadījumiem par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem institūcijās. Sūdzības lielākoties bijušas par fizisku vai emocionālu vardarbību no vienaudžu vai pedagogu puses, kā arī par izglītības vai aprūpes iestādes rīcībnespēju, nodrošinot bērniem drošu vidi. Vairumā gadījumu informāciju snieguši bērnu vecāki, tomēr pārbaudēs bieži secināts, ka konflikta cēlonis ir visu iesaistīto pušu rīcībā. «Inspekcijas ieskatā bērnu izpratne par savām tiesībām un pienākumiem ir augusi,» tomēr vērtē S. Logins un piebilst, ka tur nopelni ir gan skolām, gan VBTAI darbam ar skolēniem un skolu speciālistiem.

Manu bērnu abižo!

Lai gan ne tik bieži kā agrāk, situācijas, kurās skolēni mēģina panākt vēlamo, piesaucot savas tiesības, skolās gadās. Piemēram, kad skolēns vēlas uzlabot atzīmi, lai gan pirms tam ir «aizmirsis» par pienākumu atnākt uz kontroldarbu. S. Paula stāsta, ka pie savām tiesībām biežāk apelē pamatskolēni, kad, viņuprāt, skolotājs prasa pārāk daudz - proti, mācīties atbilstoši savām spējām. «Tie ir skolēni, kuriem ir zema motivācija mācīties un nepietiekama izpratne, kālab vispār jāmācās. Arī kad skolēns neredz jēgu un pielietojumu zināšanām ikdienā, praktiskajā dzīvē, ir grūti viņam parādīt mācīšanās lietderību, lai viņš sadarbotos un neapelētu pie absurdiem pieņēmumiem,» saka psiholoģe.

Vēl pirms dažiem gadiem mēdza uzvirmot karstas diskusijas par to, vai skolēnu tiesības skolā nepārkāpj likšana viņiem pastrādāt - slaucīt tāfeli, dežurēt, kārtot klasi -, tagad domstarpības par to ir reti, novērojis V. Lapiņš. Savukārt Liepājā darba terapija izmantota kā audzināšanas metode klasē ar disciplīnas problēmām. Tiesa, pirms tam K. Strautiņš savācis vecāku parakstus, kas ļauj skolēnus nodarbināt klases sakopšanā. Ar vecākiem panākta vienošanās arī par to, ka sporta treniņi ir tikai otrajā vietā aiz mācībām un nevar būt attaisnojums, kāpēc skolēns nav izmācījies. Ir neliela daļa vecāku, kas nekritiski iestājas par savu bērnu un dažkārt (iespējams, balstoties paši savā pieredzē) uzskata skolotāju par bubuli, nevis profesionāli un neuzticas viņam, K. Strautiņš norāda. «Ja bērnam gadās ziepes, vecāki mēdz nākt uz skolu ar pozīciju - manu bērnu abižo! Dēls taču visu vakaru mācījās, kāpēc skolotājs ielika 4?! Lai gan bērns varbūt visu vakaru pie datora ir tikai simulējis mācīšanos…»

Uz skolu ar juristu

Arī V. Lapiņš stāsta, ka skolēnu tiesību pārkāpumus skolā biežāk saskata vecāki, pārsvarā tie, kas uzskata, ka ir tikai viena taisnība - pašu. «Ar šiem vecākiem ir grūti runāt, viņos arī nereti mīt stereotipi, ka visi skolotāji ir meļi, manipulatori, ka skolā strādā vieni stagnāti. Viņiem nav labas saskares ar skolu, viņi nenāk risināt problēmas uz šejieni klātienē, bet raksta iestādēm vai izklāsta viedokli sociālajos tīklos,» saka V. Lapiņš un piebilst, ka tas skolotājiem dažkārt liek baidīties skolēnam ko aizrādīt, zinot, kāda reakcija sekos.

«Ir gadījumi, kad bērnu tiesības tiek pārprastas, pat pārspīlētas un vecāki skolā ierodas kopā ar advokātu vai juristu,» atklāj arī S. Paula, tomēr uzsver pedagogu apgūtās zināšanas par šo jomu, kā arī skolas un vecāku sadarbības nozīmi problēmu risināšanā. Sarežģītākās situācijas rodoties tad, ja skolēnam ir grūtības ievērot skolas iekšējās kārtības noteikumus. Iemesli var būt dažādi: bērns audzis ģimenē, kur ir visatļautība, vai sociālā riska ģimenē, bērns ir izlutināts, tiek pārmērīgi ierobežots vai arī ir ar nopietniem veselības traucējumiem.

Izšķirt kaušļus vai ne?

Saistībā ar skolēnu tiesībām skolās patlaban aktualizējies vardarbības jautājums. V. Lapiņš norāda, ka tas gan ir dažādi traktējams jēdziens: «Pēteris futbola spēles karstumā pagrūda Andreju - tā ir vai nav vardarbība, tīšs kaitējums otram? Robeža ir slidena, un ir jāizvērtē katrs individuālais gadījums.»

Nošķirt patiesu skolēnu tiesību pārkāpumu no šķietama dažkārt ir grūti. S. Logins stāsta, ka, tiekoties ar pedagogiem, reizēm radies iespaids, ka viņi, piemēram, nevēlas iejaukties, kad divi skolēni kaujas, jo uztraucas, ka kāds no abiem vēlāk var sūdzēties, ka pedagogs viņu fiziski ietekmējis. S. Paula šķetina tālāk: «Bērnu tiesības tiktu pārkāptas, ja skolotājs tikai noskatītos un nereaģētu! Arī tad, ja skolotājs fiziski vai emocionāli pazemotu bērnu: publiski kauninātu, izteiktu aizskarošus komentārus par ārējo izskatu, kliegtu, raustītu u. c. Arī tad, ja skolas darbinieki ekspluatētu skolēnus, lai gūtu sev morālu vai materiālu labumu, piemēram, sūtot uz veikalu stundu laikā.»

K. Strautiņš uzskata, ka visas sabiedrības problēma ir centrēšanās uz sevi, kuras dēļ arī skolēni uz visu raugās no sava skatpunkta, piemirstot par pienākumu cienīt citus, netraucēt viņiem stundās utt. «Cieņa ir pamatvērtība, un tā ir arī lielākā problēma. Bieži vien cīņā par noteikumu ievērošanu vājais posms ir skolotājs un pedagogu nevienprātība darbībā. Teorijā visi kopā skolā iestājamies par kādām normām, bet praksē nereti sanāk, ka tās ievēro un par tām skolēniem aizrāda tikai daži no skolotājiem, un skolēnam tas rada brīvu roku sajūtu,» K. Strautiņš saka. Viņaprāt, atslēga, kā veicināt skolēnu izpratni par tiesībām un pienākumiem, ir skolas, skolēnu un vecāku sadarbībā. Ģimene ir tā vieta, kur jānotiek galvenajam audzināšanas darbam, lai nav tā, ka skolā skolēnu audzina, bet mājās viņš sajūt brīvlaišanu.

Pārrunas ar vecākiem un viņu atvasi, iesaistot arī sociālo pedagogu un skolas psihologu, ir teju vienīgais rīks, kā skola var audzēt izpratni par skolēnu tiesībām un pienākumiem. V. Lapiņš domā, ka to sekmē arī skolas atvērtība ikvienā situācijā. S. Paula iesaka iesaistīt skolēnus lomu spēlēs, kurās bērni var analizēt savu rīcību. Lai gan dažkārt vecāki paši nepārzina savus pienākumus un atbildību pret bērnu un skolu, arī viņiem jācenšas skaidrot bērniem šīs tēmas. Savukārt S. Logins uzsver pedagogu profesionalitāti - pārkāpumu apstākļi jānoskaidro vispusīgi un skolēniem jāaizrāda, izmantojot pedagoģiskas metodes, nevis aizskarot vai pazemojot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Izglītojamā pienākumi:
1) apgūt pamatizglītības programmu;
2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumus, un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;
4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
8) atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā;
9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

Izglītojamajam ir tiesības:
1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;
2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;
3) iekšējos normatīvajos aktos, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumos, paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus;
4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;
5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
6) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;
7) uz mantas aizsardzību izglītības iestādē;
8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
9) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Avots: LR Izglītības likums

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?