Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komerczinību novirziena 11. klases skolniece Vēsma Asja Kurzemniece uzskata, ka viens no veiksmīgākajiem veidiem, kā iepazīt profesiju, ir iesaistīšanās skolēnu mācību uzņēmumu programmā. «Doma, ka savu profesionālo karjeru vēlētos saistīt ar uzņēmējdarbību, radās, kad ar klasesbiedriem izveidojām skolēnu mācību firmu, ar kuru Junior Achievement konkursā izcīnījām 1. vietu valstī. Zinu, ka gribu būt uzņēmēja,» meitene stāsta. Viņa arī nebaidās pretoties ģimenes spiedienam kļūt par farmaceiti vai ārsti.
Arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas 10. klases skolnieks Vladislavs Aščeulovs, kurš jau skaidri zina, ka vēlas kļūt par ķīmiķi, saka: «Jo mazāk mani uz kaut ko piespiež, jo vairāk man tas patīk un sagādā prieku.» Bērnībā tētis viņam ierādīja ķīmisku triku ar sodu un etiķi, un tas esot radījis «klikšķi uz ķīmiju», savukārt mamma bija piekārusi vannasistabā pie sienas Mendeļejeva tabulu, kas ļāva to apgūt bez īpašas piespiešanās. Mamma Vladislavam vienmēr teikusi - dari dzīvē to, kas tev patīk. Vecmāmiņu, kas gribēja, lai mazdēls spēlē klavieres, gan nācies apbēdināt, 10. klasē pārejot no E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas uz jauno eksakto RTU Inženierzinātņu vidusskolu. Bet kopumā Vladislavs uzskata - pat ja esi nolēmis kļūt par kaut ko vienu, ir jāattīstās daudzpusīgi, jo tas dod plašāku skatījumu arī izvēlētajā profesijā. Turklāt - izvēle, pat mainīt profesiju, ir vienmēr!
Silga Čerpinska, kura pēc Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pabeigšanas sāka mācīties par poligrāfijas ražošanas tehniķi Rīgas Valsts tehnikumā, aicina jauniešus paskatīties uz savu nākotnes karjeru ārpus ierastā ceļa: «Ne vienmēr studijas augstskolā uzreiz pēc vidusskolas ir vienīgais un pareizais ceļš, jo profesionālā izglītība ir daudz tuvāka reālajai dzīvei, tāpēc nevajag baidīties iet pret straumi.» Viņa arī uzsver, ka nav iespējams pateikt, kas jaunietim nākotnē jāņem līdzi savā «prasmju portfelī», jo viss var mainīties. «Esmu piemērs tam, ka nekad nevajag teikt «nekad» un nevajag sevi iegrožot kādā vienā jomā,» Silga saka. Nevar zināt, kā kāda pieredze noderēs vēlāk dzīvē. Pateicoties LKA apgūtajai franču valodai, viņa patlaban darbā tipogrāfijā var strādāt ar klientiem no Francijas.
Cik daudz karjeras izvēli ietekmē skola? Vieni jaunieši norāda, ka skolai, pareizāk sakot - labiem skolotājiem, ir savs iespaids, citi teic, ka jālemj tāpat ir pašam. Mikus Upmalis, kurš skolas laikā aktīvi darbojās robotikas pulciņā, bet tagad vada savu 3D printeru uzņēmumu, teic, ka skola drīzāk attīsta domāšanu, iemāca risināt problēmas, taču tiešā veidā profesijas izvēli nenosaka. Lai arī, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas diploms esot kā zīmogs pierē, tas nenozīmē, ka tālāk obligāti jāapgūst kas eksakts. Mikus arī uzskata, ka mūsdienās nav iespējams izvēlēties vienu «cietu» nodarbošanos un nevajag par visām varītēm pabeigt kaut ko (piemēram, studijas) līdz galam, ja esi sapratis, ka tas tev nepatīk vai nepadodas. Viņaprāt, sevi attīstīt var tikai, izkāpjot no savas komforta zonas.