Uzsver procesa atklātību
Bijušā Dienvidkorejas ārlietu ministra Bana Ki Muna, kurš ANO vada kopš 2007. gada, otrais piecu gadu pilnvaru termiņš noslēgsies 2016. gada 31. decembrī, tādēļ laikus ir sākusies viņa pēcteča izraudzīšanās procedūra, ko šoreiz sola padarīt atklātāku.
Līdz šim bija pieņemts, ka piecas pastāvīgās ANO Drošības padomes (DP) locekles - ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna un Krievija - no plašākai publikai neatklāta kandidātu loka lielā slepenībā izraudzījās iespējamo nākamo ģenerālsekretāru, ko apstiprināja Ģenerālā asambleja.
Ņujorkā septembrī notikušās ikgadējās Ģenerālās asamblejas sesijas laikā tika pieņemta rezolūcija, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc lielākas caurredzamības nākamā ģenerālsekretāra izvēles procesā. Dokumentā arī pasvītrots, ka visām ANO dalībvalstīm ir jānosūta aicinājums izvirzīt savus kandidātus ietekmīgajam amatam.
Vēstulē, kas 193 valstīm tika izsūtīta pagājušajā nedēļā, uzskaitītas prasības kandidātiem: «Apliecinātas vadības un pārvaldes spējas, plaša pieredze starptautiskajās attiecībās un spēcīgas diplomātiskās, komunikācijas un valodu prasmes.» Tajā arī aicināts nominēt «sievietes, kā arī vīriešus», uzsverot ANO vēlmi ģenerālsekretāra amatā beidzot ieraudzīt sievieti.
Kandidātu izvirzīšana turpināšoties līdz martam, bet pēc tam augstā amata pretendentiem būšot iespēja ikvienu organizācijas dalībvalsti iepazīstināt ar sevi un savu redzējumu par ANO nākotni. ANO DP kandidātu izvērtēšanu sākšot jūlijā.
Krievija vēlas «savējo»
Parasti nākamo ANO vadītāju izraugās pēc reģionālā rotācijas principa, tādēļ šoreiz pienākusi kārta Austrumeiropai. Izdevums New Statesman raksta, ka uz to īpaši uzstājot Krievija, kas vēloties, lai ANO vadītu cilvēks, kas izprot krievu kultūras īpatnības un pasaules uztveri.
Tomēr pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā reti kurai reģiona valstij nav pasliktinājušās attiecības ar Maskavu. Tas nozīmē, ka Krievija balsotu pret Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kuras vārds locīts saistībā ar virzīšanu ANO ģenerālsekretāra amatam.
Avoti diplomātiskajās aprindās ziņo, ka Krievija neatbalstīšot arī Eiropas Komisijas viceprezidenti Kristalinu Georgijevu, kura vēloties kandidēt uz ANO vadītāja amatu. Kremlim bulgārietes kandidatūra ir nepieņemama, jo viņa atbalsta ES sankcijas pret Krieviju.
Krievijai tīkamāka varētu būt cita bulgāriete - ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas vadītāja Irina Bokova - un bijušais Slovēnijas prezidents Danilo Turks. Viņi atbalstot konstruktīvas attiecības ar Maskavu.
Pašlaik oficiāli izvirzītas divas kandidatūras - Horvātijas ārlietu ministre Vesna Pusiča un bijušais ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Srdžans Kerims no Maķedonijas. Latvijas Ārlietu ministrija «cerīgi raugās uz iespēju pieteikt Latvijas kandidātu», vēsta LETA. 2006. gadā Baltijas valstis kā savu kandidātu ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzīja bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.