Kaut kā īsti nerīmējas kopā, bet nudien nav melots - 2016. gada olimpiādes riteņbraukšanas sacensības notika +31 grāda karstumā ziemā! Brazīlijā patlaban ir astroloģiskā ziema ar vasarīgiem laikapstākļiem. Par abiem Latvijas braucējiem Alekseju Saramotinu un Tomu Skujiņu riteņbraukšanas speciālisti vēl Rīgā teica, ka būs labi, ja viņi tiks līdz finišam. No rīta, paveroties saulainajās Rio debesīs, gribējās tikai piekrist - patiešām būs labi…
Kad riteņbraucēji kādas pāris stundas jau bija riņķojuši, pārsimt metru no finiša nogranda sprādziens. Kā izrādījās, bez uzmanības atstāto somu piesardzības nolūkos uzspridzinājuši sapieri. Pēc sacensību noslēguma Kopakabanas krastmalā bija ievērojams skaits Forca Nacional karavīru atklātajās armijas automašīnās. Viņus ieraugot, sajūta nav patīkama. Acis uzmanīgi tver katru aizdomīgu darbību, un vienas rokas pirksts jau novietots uz automāta mēlītes.
Trases idejas autori kaut ko bija aizguvuši no ēdienkartes klāsta. Vispirms piedāvāja sagremot rasolu un karbonādi, proti, izsviedrēties kalnu līkločos un bruģakmens sektorā, un tad beigās pasniedza saldo ēdienu - atspirdzinošo okeāna gaisu Kopakabanas pludmales finiša taisnē.
Par mūsējo gaitām trasē ilgāku laiku nekas nebija zināms. Forte Copacabana uzslietajā preses centrā datoros parādījās informācija par atrāvienos aizbraukušajiem sportistiem, kritienos iekļuvušajiem vai arī riepas nomainījušajiem, taču oficiālā sacensību mājaslapa neuzskaitīja braucējus ar triju burtu salikumu DNF (nefinišējušajiem). Labo ziņu, ka Saramotins un Skujiņš turpina ceļu uz finišu, mediju zonā pienesa Latvijas olimpiskās komandas preses sekretāre Marita Vilciņa. «Stāvākajā kāpumā abi atpalika no galvenās grupas, bet brauks līdz finišam, ja tikai nenoņems no trases,» šādu informāciju Vilciņa bija saņēmusi no apkalpojošā personāla. Tehniskās palīdzības mašīnā no aizmugures brauca mehāniķis Kristaps Osis, savukārt treneris Vitālijs Smirnovs un dakteris Aldis Cīrulis pārbrauca no viena barošanas punkta uz nākamo, lai sportisti varētu nomainīt dzēriena pudelītes. Kaloriju tika patērēts daudz. Atbildējis uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, Saramotins teica, ka vispirms braukšot kaut ko uzēst, jo esot pamatīgi izsalcis.
Tikmēr trasē pamatīgi izsalkuši pēc panākumiem bija vadošie braucēji. Tik intriģējošs atrisinājums sen nebija redzēts. Pirms pēdējā nobrauciena no grupas aizbēga trijotne - viens no galvenajiem favorītiem itālis Vinčenco Nibali, kolumbietis Serhio Enao un polis Rafals Majka. Sacensību diktors finiša zonā jau uzskaitīja Nibali iepriekšējos panākumus, norādot uz potenciālo uzvarētāju, kad monitorus ielenkušais žurnālistu pūlis skaļi noelsās. Riskējot iegūt vērtīgās sekundes, Nibali un Enao traucās lejup pamatīgā ātrumā un palika uz asfalta guļam ar sāpju grimasēm sejā. Pretī zeltam jau vienatnē traucās Majka. Bija jāiztur pēdējie desmit kilometri, taču sekotāju grupiņai tika paziņots, ka laupījums ir tikai 25 sekunžu attālumā. Kārākie mednieki izrādījās dānis Jakobs Fuglsangs un beļģis Gregs van Avermāts. Abi noķēra Majku, un finiša taisnē par čempionu kļuva Avermāts.
Divdesmit minūtes pēc uzvarētāja deviņpadsmit sportistu grupiņā finišēja Saramotins un Skujiņš. «Man jau šķita, ka esmu pieradis pie karstuma, bet šodien kaut kas neaizgāja,» secināja jaunākais no abiem mūsējiem Toms Skujiņš. «Visādas atrunas jau var sameklēt. Ir skaidrs, ka kaut kas nebija. Būs nedaudz jāpatin lente un jāpadomā.»
Pieredzējušais Saramotins jau tūlīt pēc finiša bija gatavs visu salikt pa plauktiņiem. «Diezgan apmierināts esmu ar to, ko izdarīju. Tas - pēc mana uzskata. Ko jūs gaidījāt no mums?» Kolēģis Dainis Caune no sporto.lv jokodams izmeta, ka pirmo vai otro vietu. «Tad jāpagaida vēl bišķi. Trīs braucēji tikai bija trijniekā. Pārējiem visiem arī ir jāgaida,» atbildēja Saramotins.