Valdības šodienas sēdes dienas kārtībā iekļauti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Valsts iekārtas pārvaldes likumā. Tie tapuši, «ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju un iespējamos riskus». Grozījuma autori uzskata par nepareizu situāciju, kad atbilstoši pašreizējam regulējumam Aizsardzības ministrijai ir pienākums ik mēnesi interneta mājaslapā publicēt profesionālā dienesta karavīru sarakstu, minot karavīra vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksāto atalgojuma summu. Pēc ministrijas domām, «šāda informācija atvieglo ārvalstu specdienestiem veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas interesēm, valsts drošību un aizsardzību». Attiecīgi grozījumi paredz, ka interneta mājaslapā šāda informācija vairs nebūtu jāpublicē.
Saprotamu iemeslu dēļ nevaru novērtēt, cik vērtīga ārvalstu spiegiem ir minētā informācija, vien pieļauju, ka gan jau viņiem ir iespēja noskaidrot viņus interesējošo, arī izmantojot citus «kanālus». Jo, kā saka, pļāpīgu un/vai šantažējamu cilvēciņu netrūkst. Tomēr kopumā Aizsardzības ministrijas rosinājums, visticamāk, jāatbalsta. Turklāt te nevajadzētu kliegt, ka šādi militāristi mēģina kaut ko slēpt. Ja esam ciniski savos pieņēmumos, daudz «garšīgāki» par personāla atalgojumu ir dažādi iepirkumi.
Līdz ar to svarīgākais te būtu, lai šis tiešām ir izņēmuma gadījums. Proti, mēs esam tā iemanījušies piesaukt «ģeopolitisko situāciju» vietā un nevietā, ka gan jau kādai citai varas struktūrai var rasties kārdinājums prasīt atalgojuma publiskuma atcelšanu. Turklāt ar zināmā mērā dzelžainu pamatojumu. Ja ļaunie spiegi var uzzināt, cik (pieņemsim, ka maz) saņem kādas ministrijas vai valsts kapitālsabiedrības amatpersona, spiegi var traukties pie amatpersonas, lai to ievestu kārdināšanā. Tas apdraud valsts drošību? Apdraud. Pārtraucam informācijas par amatpersonu atalgojumu publiskošanu! Vēlams, vispār, jo kāda starpība, kur kārdinājumā ievestais strādā.
Īsi sakot, būtu vēlams, lai koalīcija un izpildvaras citi atzari ir ar kopīgu izpratni, ka «ģeopolitisko situāciju» nedrīkst izmantot ļaunprātīgi (labi, mīkstināšu - savtīgi). Nav šaubu, ka šī situācija ir tik draņķīga, kāda tā sen nav bijusi, un ka no tās izriet noteikti secinājumi, tomēr skaidrs ir arī tas, ka cilvēki aprod ar kādu ilgstoši deklarētu risku un laika gaitā uztver to vienaldzīgāk (vai pat neticīgāk). Savukārt, ja elite valstī x kādu apdraudējumu sliecas izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar šī apdraudējuma mazināšanu, tad nelāgā citu valstu pieredze liecina, ka tas noved pie arvien lielākas histērijas kurināšanas un vienlaicīgi stagnācijas ar apdraudējumu nesaistītās nozarēs.