Latvijas dzelzceļa nu jau bijušā šefa Magoņa apcietināšana kārtējo reizi pievērsusi uzmanību tiesībsargājošo institūciju darbam un aktualizējusi vairākas tēmas, kas ar to saistītas.
Vispirms par aplamībām komunikācijā. Līdzīgi kā citkārt, baumu un spekulāciju, «noplūdinātu» faktu un dezinformācijas, kā arī aizstāvju interpretācijas ir krietni vairāk nekā objektīvu izklāstu, kas īsti noticis. Jā, mums saka, ka izmeklēšanas interesēs neko nevarot atklāt, bet tas ir tikpat pārspīlēti kā nule valdības pielemtais par drošības policijas ēkas pasargāšanu no piketētājiem. Ir taču fakti, kas ir neapšaubāmi, kāpēc tos nevar darīt zināmus sabiedrībai? Kāpēc par tiem uzzinām pa aplinku ceļiem? Komplektā ar tradicionāli ilgo pirmstiesas izmeklēšanu un iepriekšējo pieredzi, kad pompozie amatpersonu aresti beidzas ar... neko, šāda tiesībsargājošo institūciju nespēja atklāti runāt ar sabiedrību (un te pat negribētos izcelt KNAB vai kādu citu - visi pelnījuši kritiku) noved pie vēl lielākas neticības likuma varai un izmeklētāju spējai būt objektīviem un efektīviem.
Bija nepieciešamas vien deviņas dienas, lai Norvēģijas tiesa piespriestu reālu sodu šī gada augusta sākumā reibumā pieķertajiem airBaltic pilotiem. Bija nepieciešamas vien piecas dienas, līdz pirmos tiesas piespriestos sodus sāka saņemt 2011. gada augusta sākumā notikušo grautiņu dalībnieki Mančestrā Lielbritānijā. Cik ilgs laiks pie mums nepieciešams līdzīgos gadījumos?
Šīs lietas nav salīdzināmas? Labi, ar ko beidzās Latvenergo amatpersonu it kā daudzmiljonu kukuļa lieta? Vēl ne ar ko, ja neskaita tiesas lemto, ka valstij jāmaksā kompensācija no amata atbrīvotajam šī uzņēmuma prezidentam? (Magonis ar tādu saņems?) Kāds rezultāts savulaik ļoti skandalozajai bērnu slimnīcas lietai - kaut ko vēl skata, kaut ko vēl vērtē? Kuru tas vairs interesē, ja tas prasa tik ilgu laiku? Un vai beigu beigās piespriestie sodi būs adekvāti tai ažiotāžai, kas savulaik bija sacelta ap amatpersonu arestu? Kas paliks cilvēku atmiņās? Vien apcietināšanas un ilgstoši centieni pierādīt vainu.
Te vēl viens aspekts. Ja tiesnesis dod atļauju aizturēšanai, tas liek vismaz cerēt, ka izmeklētāju rīcībā ir bijis pietiekami daudz pierādījumu, ka ir noticis likuma pārkāpums. Kā var būt, ka tālāko pierādījumu vākšanai nepieciešami vēl vairāki gadi? Un lai nestāsta, ka pretī bijuši veikli advokāti, kas kādam ko kavējuši pierādīt, - tas, ka aizstāvība darīs savu darbu, izmeklētājiem zināms jau kopš augstskolas laikiem. Bet izskatās, ka daudzos gadījumos to neņem vērā. Jo svarīgi vien īslaicīgi šovi? Ar darbiem atspēkojiet, ja tā nav.