Vēl ir atlicis tieši mēnesis, ko VID devis autoservisiem, lai tie sakārtotu savu grāmatvedību. Galvenais apstāklis, kas VID mudinājis pievērsties nozarei, ir aizdomīgās algu atšķirības. Proti, deklarētie nodokļu maksājumi neatbilst reālajiem apmēriem. Piemēram, šī gada martā vidējā mēneša darba samaksa nozarē bija 324 eiro, kas ir teju par 56% mazāka nekā vidējā alga valstī. Apmēram 80% nozares atrodas pelēkajā zonā. Tirgus ir izkropļots tiktāl, ka legālajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar tā sauktajiem kaktu kantoriem, kas nav pat reģistrēti.
Mārtiņam, kurš nevēlējās publiskot savu uzvārdu, pieder autosalons. Uzņēmumam ar nodokļiem viss esot kārtībā, taču vīrietim gaidāmās VID aktivitātes rada bažas: «Nezinu, vai ir atrasts pareizais risinājums. Ja viņi sāk skatīt arī tādus, kas visu maksā, bet pēkšņi atklājas kaut kādi nieki, par ko uzlikt sodu, tas nav pareizi. Tā var izputināt arī tos, kas cenšas vēl kaut kā dzīvot oficiāli.»
«Ir jāsāk no otra gala,» Dienai kritiku neslēpj Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas vadītājs Gints Gailis: «Tagad VID darbības izskatās pēc cīņas ar sekām. Ja vairāk nekā 20 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī lieta nav kārtota, drīzāk vajadzētu sākt ar to, ka valsts ievieš darbojošos uzņēmumu monitoringu caur sertificēšanu.» Viņš šaubās, vai VID spēs pārbaudīt nelegālos autoservisus, jo tos neesot iespējams identificēt. Viņš uzskata, ka vispareizāk būtu sākt ar auto apdrošināšanas sfēru. Līdz par 90% virsbūvju remontdarbu servisiem nodrošina apdrošināšanas kompānijas. Problēma slēpjoties tajā, ka apdrošināšanas kompānijas saviem klientiem noteiktās summas izmaksā skaidrā naudā, taču neviens neuzrauga, kur un vai vispār par šo naudu tiek veikts remonts. «Vairāk nekā 80% visu OCTA gadījumu tiek izmaksāti naudā. Tad, kad apdrošinātājs veic aprēķinus, tas tomēr summā iekļauj apstākli, ka remonta veicējs nodokļus nomaksā. Tajā pašā laikā, saņemot apdrošināšanas naudu, cilvēks pilnīgi nelegālā servisā auto var saremontēt līdz pat trim reizēm lētāk, jo šis serviss nemaksā nodokļus, neiegulda naudu nedz pienācīgās tehnoloģijās, nedz kvalitatīvā materiālā. Tā ir problēma normāliem uzņēmumiem, kas ir iegādājušies visas labākās tehnoloģijas, pieņēmuši darbā vienus no labākajiem speciālistiem, un viņiem ir jākonkurē ar tādiem, kas nav veikuši pilnīgi nekādas investīcijas un nemaz nedomā maksāt nodokļus,» neapmierinātību pauž G. Gailis.
Kaut gan Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs pret gaidāmajām VID aktivitātēm ir noskaņots pozitīvāk, arī viņš atzīst, ka sistēma patlaban ir kropla. «Sistēma ir aizgājusi tik tālu, ka maksāt nodokļus un vienlaicīgi konkurēt tirgū faktiski ir neiespējami. Ir tādi, kas šo situāciju izmanto ļaunprātīgi. Piemēram, daudzi servisi cits pēc cita uzvar valsts iepirkuma konkursos, norādot tik zemas cenas, ka pat teorētiski par tādu naudu nav iespējams veikt remontu. Normāli uzņēmumi nav spējīgi piedalīties šādos iepirkumos,» viņš saka un piebilst, ka «augonis jau ir aizgājis stipri par tālu un, lai to pilnībā izārstētu, ar šo metodi vien nepietiks».
VID vadītāja Ināra Pētersone atklāj, ka pārbaudēs ietverts gana plašs metožu klāsts, lai atklātu pārkāpumus, viņa pieļauj arī kriminālprocesu iespēju. «Jau ir parādījušās publikācijas, kurās tiek apšaubīts, vai mēs tādā veidā spēsim ko panākt. Bravūra droši vien ir vajadzīga, taču tie, kas tik bravūrīgi uzvedas, pēc tam vienkārši nobīstas. Viņi saka, ka nekas tāpat nemainīsies, es domāju - mainīsies gan. Es neesmu ideāliste, lai teiktu, ka viss sakārtosies, bet tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka šādas pārbaudes dos pozitīvus rezultātus,» norāda I. Pētersone.