Iedarbīgie brīdinājumi
2015. gada pavasarī VID skaistumkopšanu izvirzīja par vienu no nozarēm, ko aplūkot tuvāk. Pēc dažādām apsekošanām, arī interneta sludinājumu izpētes, iestāde pērn veica 157 pārbaudes. Atklājās, ka problēma meklējama arī reģistrētajās personās - daži uzrāda mazāk par faktiski nopelnīto. 131 gadījumā piemēroti naudas sodi. 95 personas iesniedza deklarācijas precizējumus un papildus budžetā iemaksāja 18,3 tūkstošus eiro. Šogad pabeigta viena pārbaude, kuras rezultātā piespriests 200 eiro sods.
Diena izvēlējās iet līdzīgu ceļu un, izliekoties par klienti, atsaucās uz vairākiem sludinājumiem. Zvanījām hennas māksliniekiem, manikīra speciālistiem, skropstu pieaudzētājiem u. c. Taču, pirms pieteicām vizīti, jautājām, vai iespējams saņemt čeku, citādi vīrs neticēšot, kur likta nauda. No 20 nejauši izvēlētajām personām, kuras pieņem savās mājās vai izbraukuma vizītēs, tikai trīs nevarēja sniegt sava darba apliecinājumu. Divas sievietes, izdzirdot lūgumu, pārtrauca sarunu, bet viena solījās pati piezvanīt vīram vai uzrakstīt zīmīti, kurā paskaidrotu, ka skropstu laminēšanai tiešām izdoti 48 eiro.
Viena no godīgajām nodokļu maksātājām ir liepājniece Īrisa, kura jau vairākus gadus pieaudzē skropstas. Lai gan nu viss ir likumīgi, tā neesot bijis vienmēr: «Pirmo gadu, kad sāku likt skropstas, nereģistrējos nekur. Pirmkārt, es vēl tikai mācījos un nemaz īsti nezināju, kā un kas jādara, otrkārt, toreiz neko daudz vēl nepelnīju. Gadu tā nostrādāju, tad atnāca vēstule no VID, ka viņi redzējuši manus sludinājumus, bet datubāzē manis nav, teica, lai visu nokārtoju. Tā arī darīju.» Sieviete zina teikt, ka nereģistrēto censoņu joprojām ir visai daudz un summa, ko tie mēnesī nopelna, bieži pārsniedz četru zīmju skaitli. «Ne tikai tie, kas pieņem mājās, ir jau arī tādi, kas salonos strādā un nemaksā nodokļus. Man šķiet, ka labāk reģistrēties, vismaz sirds mierīga,» viņa piebilst.
Izburties cauri papīriem
Vairākas speciālistes atklāja, ka ceļš līdz likumīgai darbībai nemaz neesot tik viegls. Zināšanas, kas nepieciešamas dokumentu aizpildīšanai, meklētas dažādās vietās - vienas vērsušās pie VID darbiniekiem, otras pie kolēģiem, citas gājušas speciālos kursos.
«Mums ir trīs mācību priekšmeti, kuros tiek sniegti pamati, kā maksāt nodokļus, sākt darbu savā salonā vai citādi darboties. Studentiem šī informācija tiek nodrošināta,» paskaidroja Starptautiskās Skaistumkopšanas koledžas pārstāve Dina Baško. Taču ir speciālisti, kas savu arodu apgūst vietās, kur papildu informāciju nesniedz vai nodrošina to tikai par papildu samaksu.
VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja informēja, ka saimnieciskās darbības veicējs var izvēlēties sev piemērotāko no vairākiem nodokļu režīmiem: nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšana, patentmaksa, samazinātā patentmaksa vai mikrouzņēmuma nodoklis. «Mēs arī ceram uz sabiedrības izpratni un atbalstu. Aicinām iedzīvotājus, kuri izmanto skaistumkopšanas pakalpojumus, par veikto samaksu, it īpaši skaidrā naudā, noteikti pieprasīt maksājumu apliecinošu dokumentu. Ja tomēr tiek atteikts tādu izsniegt, aicinām ziņot, lai konkrēto gadījumu varētu izvērtēt,» piebilst VID pārstāve.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijā Dienai pastāstīja, ka, ejot mājas vizītēs, klientam jābūt pieejamai informācijai par pakalpojumu sniedzēja izglītību - tai jābūt atbilstīgai, citādi atsevišķās procedūrās var nodarīt neatgriezeniskus fiziskus bojājumus. Jāpārliecinās arī, vai speciālists ievēro sanitārās prasības.