Pērn 25. jūnijā Porziņģis tika izsvilpts brīdī, kad viņu NBA jauno spēlētāju draftā izvēlējās Ņujorkas klubs, kura līdzjutēji cerēja uz fiziski nobriedušāka un labāk iepazīta spēlētāja piesaistīšanu. Latvietis kluba prezidentam Filam Džeksonam solīja, ka viņam nebūs jānožēlo sava izvēle un svilpieni drīz vien pārtaps aplausos, un savu vārdu turēja. Pirmais izgājiens NBA laukumā gan nebija ļoti pārliecinošs, taču pēc sava pirmā precīzā metiena Porziņģis ātri ieguva pārliecību un kļuva par vienu no komandas pamatspēkiem un līdzjutēju mīluļiem. Labojot vienu debitantu rekordu pēc otra, Kristaps galu galā kļuva par pirmo spēlētāju NBA vēsturē, kurš savā pirmajā sezonā guva vairāk par 1000 punktiem un 500 atlēkušajām bumbām, trāpīja vismaz 75 tālmetienus un bloķēja vairāk par 100 pretinieku metieniem. Latvietis pirmgadnieku konkurencē bija labākais bloķētājs, otrs labākais atlēkušo bumbu vācējs un trešais rezultatīvākais. Gada labākā debitanta balva gan tika ar pirmo numuru draftētajam Karlam Taunsam, taču Porziņģis sevi apliecināja kā spēlētāju, ap kuru Knicks var būvēt nākotnes modeli.
Sezonas beigas gan pabojāja Ņujorkas Knicks komandas neizteiksmīgais sniegums pēc gadumijas un paša Kristapa gūtais pleca savainojums, kā dēļ nācās izlaist pēdējās septiņas pamatturnīra spēles. «Uzskatu, ka pāreja bija visai gluda. Protams, spēlēt NBA ir citādi, jo ir tik daudz uzmanības un visa kā, taču savulaik pārcelšanās no Latvijas uz Spāniju piecpadsmit gadu vecumā man bija daudz sarežģītāka par došanos uz ASV. Jau no paša sākuma šeit jutos komfortabli, biju piederīgs. Ņujorkā uzreiz sajutu, ka vēlos šeit būt, lai cik gara būtu mana karjera,» Ziemeļamerikas medijiem pielāgošanos jaunajai videi skaidroja Porziņģis. Tieši vieglā iejušanās amerikāniskajā vidē kļuva par vienu no liepājnieka panākumu stūrakmeņiem gan laukumā, gan ārpus tā, kur latvietis viegli komunicēja gan ar žurnālistiem, gan līdzjutējiem. No sezonas spilgtākajiem mirkļiem viņš izcēla debijas spēli Milvokos un Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogali, kas bija ne vien sportiski veiksmīga, bet radīja iespēju pabūt ilgāku laiku kopā ar ģimeni. No lielākajiem ieguvumiem Porziņģis norāda uz iegūto pieredzi, cik fiziski grūti ir aizvadīt 82 spēļu pamatturnīru. «Ir milzu atšķirība no Eiropā ierastā kalendāra, kur ir viena spēle nedēļā un ir gana laika atpūtai. Šeit var būt pat četras spēles nedēļā. Traks grafiks, kas, iespējams, man radīja lielākās grūtības,» atzina basketbolists.
Turpmākās nedēļas viņš gatavojas pavadīt Ņujorkā, lai līdz galam sadziedētu plecu un piedalītos komandas kopīgajos pasākumos. Vasaras plānos Porziņģis ieskicē treniņus kluba bāzē ASV, īsu atpūtas pauzi dzimtenē un, iespējams, dalību NBA Vasaras līgā. Pagaidām centra uzbrucējs nekonkretizē iespējamo dalību valstsvienības sastāvā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. «Patiešām vēlos spēlēt un sacensties par savu valsti, vēlos to pārstāvēt jau šajā vasarā, taču man jābūt apdomīgam šajā jautājumā,» Porziņģis nenoliedz, ka kluba interesēs būtu viņa darbošanās individuālos treniņos, lai palielinātu ķermeņa muskuļu masu un labāk sagatavotos otrajai NBA sezonai.