Atdevi redzam. Katru gadu veicam nakšņojošo tūristu aptaujas, un viens no jautājumiem, protams, ir, cik lielu naudas summu katrs no aptaujātajiem diennaktī iztērē Ventspilī. Vidēji tie ir 40-45 eiro. Ja tos attiecinām uz nakšņojošo personu skaitu un Ventspilī pavadītajām dienām - vidēji katrs tūrists Ventspilī pavada 2,8 līdz 2,9 naktis, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji valstī -, varam droši apgalvot, ka pienesums tautsaimniecībā, ko dod tūrisms Ventspilī, ir aptuveni 10,5 miljoni eiro gadā.
Ir jau arī vienas dienas tūristi, un tādu droši vien ir vairāk nekā to, kuri izvēlas pārnakšņot, ilgāku laiku uzturēties pie jums?
Jā, vairums tūristu ir tādi, kuri nenakšņo Ventspilī, bet apmeklē pie mums rīkotos pasākumus - lielākie tradicionāli ir pilsētas svētki, tāpat Jūras svētki, motobraucēju saiets, kā arī Ghetto Games, kas notiks 30 jūlijā, un citi. Mēs rēķinām, ka ir aptuveni 350-370 tūkstoši tādu viesu, kuri atbrauc tikai uz pasākumiem.
Vai ir pietiekami daudz tādu vietu, kur tūristi labprāt izdotu savu naudu par kādām precēm, pakalpojumiem, tā dodot iespēju gūt labumu no viņu pieplūduma kā uzņēmējiem, tā pašvaldībai?
Mēs vēlētos, lai piedāvājums būtu vēl plašāks, daudzveidīgāks. Bet vienmēr jau piedāvājums iet kopsolī ar pieprasījumu. Varam novērot, ka it īpaši pēdējo četru gadu laikā Ventspilī ir atvērušies arvien jauni restorāni un kafejnīcas, un tas, protams, veicina gan tūristu apmierinātību, gan arī vēlmi palikt pie mums ilgāku laiku. Piekrītu, ka izklaides, atpūtas vietām jābūt vēl vairāk. Ventspils pašvaldība katru gadu ir centusies pārsteigt ar ko jaunu tūristus, kas pie mums viesojas gadu no gada. Vai tā ir kāda jauna atrakcija Piedzīvojumu parkā, vai mazbānīša trases pagarināšana. Nemitīgi domājam par jauniem tūrisma produktiem, piedāvājumiem, kuru dēļ arī no Rēzeknes un Daugavpils cilvēki gribētu laiku pa laikam atbraukt uz pietiekami tālu esošo Ventspili.
Nakšņošanas vietu ir pietiekami daudz?
Kopējais naktsmītņu gultu skaits pie mums ir pat lielāks nekā Liepājā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāka pilsēta, tomēr izjūtam kvalitatīvu - četru, piecu zvaigžņu - viesnīcu trūkumu. Šeit ir visas iespējas attīstīties privātajam biznesam.
Cik lielā mērā pašvaldība stimulē uzņēmējus attīstīt tūrisma infrastruktūru, darboties ar tūrismu saistīto pakalpojumu jomā?
Uzskatu, ka pašvaldība šajā jomā dara daudz, ir jau kādus desmit gadus ilgas tradīcijas. Viena no tādām ir konkurss par labākajiem pakalpojumu sniedzējiem naktsmītņu un ēdināšanas nozarē. Tas reizē ir arī publisks iepirkums. Uzvarētāji ēdināšanas nozarē iegūst tiesības apkalpot oficiālās delegācijas, kas ierodas Ventspilī. Savukārt labākie naktsmītņu pakalpojumu sniedzēji un, protams, arī ēdinātāji iegūst bezmaksas reklāmas vietu visos mūsu mārketinga drukātajos materiālos. Mums ir tūrisma avīze, kas drukātā veidā iznāk trīs reizes sezonā - pavasarī, vasarā un rudenī - un tiek izplatīta kā Latvijas lielāko laikrakstu pielikums, tāpat arī Lietuvā un Igaunijā. Protams, šie mārketinga izdevumi ir pietiekami lieli, ne katrs mazais uzņēmējs varētu iegādāties attiecīgu reklāmas laukumu, ja par to būtu jāmaksā. Ja par labu dalību konkursos pašvaldība to nodrošina bez maksas, tas ir arī ļoti labs atspaids šiem uzņēmējiem. Un, protams, lielākais atbalsts šiem uzņēmējiem ir pasākumi un tūrisma objekti, ko pašvaldība organizē un būvē, jo tas vairo potenciālo klientu skaitu arī pakalpojumu sniedzējiem.
Pieminējāt, ka reklamējat Ventspili arī Lietuvā un Igaunijā. Vai ir zināms, cik liels ir tūristu pieplūdums no kaimiņvalstīm?
No nakšņojošo tūristu skaita Latvijas tūristi ir apmēram 55%, lietuvieši ir 35%, atlikušo daļu veido atbraucēji no Igaunijas un Zviedrijas, tāpat ir ciemiņi arī no Vācijas, Holandes, Krievijas. Līdz ar to esam īpaši ieinteresēti viesu no pietiekami tuvu esošās Lietuvas uzņemšanā. Mēs vienmēr esam pozicionējušies kā ģimenei draudzīga pilsēta, mums visa infrastruktūra veidota, lai ģimenēm būtu, kur kopīgi atpūsties.
Parasti tūristi ir arī zināms slogs vietējiem iedzīvotājiem, bet, cik saprotu, arī vietējie ir lieli ieguvēji no tā, ka Ventspilī ir arvien vairāk vietu, kur atpūsties. Un tas droši vien motivē nemainīt savu dzīvesvietu, nebraukt prom?
Jūs pareizi pieminējāt, ka mēs infrastruktūru, kas interesē tūristus, pirmām kārtām veidojam vietējo vajadzībām. Vai tas ir akvaparks, vai piedzīvojumu parks Lemberga hūte jeb slēpošanas kalns - visi šie objekti ir radīti, vispirms domājot par ventspilniekiem, lai Ventspilī dzīvojošajiem, strādājošajiem būtu patīkami pavadīt laiku. Ja šos ieguldījumus novērtē arī viesi, tad no šīs infrastruktūras ieguvēji ir visi.
Kūrorta pilsētas, tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji ļoti asi izjūt sezonalitāti, spiesti īpaši domāt, kā piesaistīt viesus arī tā sauktajā nesezonā.
Protams, mēs jūtam sezonalitāti, taču pēdējos gados ne tik krasi kā agrāk. Tas, kad cilvēki lielā skaitā brauc, pamatā atkarīgs no laika apstākļiem. Ēdinātāji, izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji atzīmē, ka šogad vasara sākusies agrāk - vasaras tūrisma sezona Ventspilī sākās maija otrajā dekādē, kad bija ļoti silts, līdz ar to varēja just strauju tūristu pieplūdumu. Lai sezonalitāti balansētu, pirms sešiem gadiem uzbūvējām slēgto ūdens piedzīvojumu parku, kam aktīvā sezona sākas tieši no septembra. Savu nozīmi spēlē arī teātra nams Jūras vārti - mums ir noslēgti līgumi ar dažādiem Latvijas teātriem, tajā skaitā Nacionālo teātri, Leļļu teātri, Valmieras, Liepājas un Daugavpils teātriem, tie brauc pie mums viesizrādēs.
Ir iestrādes tūristu piesaistei no Skandināvijas puses, ko veicina regulāra prāmju satiksme starp Ventspili un Nīneshamnu Zviedrijā. Ir cerības, ka šajā maršrutā ar laiku būs ne tikai kravas transporta prāmis, kur apmēram tikai 10% ir vieglās automašīnas, bet arī pasažieru prāmis.