Nav pamata pašreizējo situāciju saukt par krīzi. Tas, ka pēdējā laikā par to runā daudz vairāk nekā iepriekš, vienkārši rada iespaidu, ka situācija saasinājusies, beidzot par to runā arī politiķi ES un mūsu valstī. Turklāt ES starpību starp aprēķinātajiem un iekasētajiem nodokļiem rēķina ar lielu laika nobīdi, tādēļ datiem nav pēdējās aktualitātes. Arī izpratne par PVN darījumu būtību, apjomiem ir atšķirīga. Lai gan ES ir vienota PVN sistēma un kopīga to reglamentējošā direktīva, tomēr gan PVN deklarāciju saturs, gan nodokļa administrēšanas kārtība dažādās ES valstīs ir nedaudz atšķirīga. Tas, ko budžets krāpniecības gadījumā nesaņem, ir PVN, ko viens darījuma partneris nodeklarē, bet otrs vienkārši nesamaksā, vai to kā priekšnodokli par nenotikušu darījumu izkrāpj no valsts.
Tātad ikvienā gadījumā, kad parādās dati par nesakritībām starp deklarētu, bet nenomaksātu PVN, varam uzreiz arī redzēt, ka notikusi krāpšanās?
Tā nevar teikt, jo likumi atsevišķos gadījumos pieļauj darījumos iesaistītajām pusēm darījumu atspoguļot dažādos periodos, piemēram, viens iesniedz PVN deklarāciju par mēnesi, otrs par ceturksni vai pusgadu, vai, piemēram, darījums ir sākts mēneša beigās, bet noslēdzas nākamā mēneša sākumā. Savā ziņā ar savu apjomīgo informāciju, ko redzam no nodokļu deklarācijās iekļauto darījumu atšifrējumiem, nonākam atšķirīgā situācijā no tām ES valstīm, kurās tādas informācijas nav. Bet šādas informācijas iztrūkums tām valstīm rada draudus, proti, tām nav patiesas informācijas par iespējamiem nodokļu izvairīšanās apjomiem. VID pats pieņēma lēmumu un pēdējos trīs gadus rēķina nodokļu - arī PVN - plaisu. Nodokļu plaisa nav tikai nedeklarētie darījumi, bet arī deklarētie, taču nenomaksātie nodokļi. Daļa nodokļu maksātāju jau sākotnēji nemaz nav plānojuši nodokļus maksāt, bet citi vienkārši kādu iemeslu dēļ nevar tos nomaksāt. Taču abos gadījumos nesamaksātie nodokļi tiek ietverti nodokļu plaisas aprēķinā. Tomēr pēdējā laikā var runāt par pozitīvu tendenci nodokļu nomaksas jomā, jo iekasētās naudas apjoms pieaug straujāk nekā ekonomikas tempi.
Kuras nozares ir ar vislielāko riska potenciālu, ka var notikt blēdīšanās?
Tās ir nozares, kurās darījums var tikt īstenots īsā laika posmā un lielā apjomā, lai VID teorētiski nepagūtu konstatēt krāpšanos. Tās ir jomas, kurās preces ir ar augstu pievienoto vērtību - dārgmetāli un dažādas dārgas elektronikas preces, kam ir augsta cena un mazi izmēri - nav nepieciešams piesaistīt papildu transportēšanas uzņēmumu, kas attiecīgi pagarina iesaistīto personu ķēdi un paaugstina risku krāpniekiem tikt pieķertiem. Kopumā ņemot, tā ir tirdzniecība. Taču šīs personas visā tirdzniecības procesā neiesaistās klasiskā veidā - ne mazumtirdzniecībā, ne vairumtirdzniecībā, kur notiek reāla preces transportēšana, sadale un realizācija gala patērētājam. Viņi šajos darījumos iesaistās tikai kā starpnieki, kas nopērk un tālāk pārdod preci «uz papīra». Viņu darbībās notiek tikai dokumentu kārtošana, un visā procesā precei mainās īpašnieki teju 10-15 reižu. Citas problēmnozares pamazām tiek sakārtotas, piemēram, būvniecība, mežsaimniecība, arī graudu pārstrāde - šeit ir vai tiek ieviests reversais PVN, kas risina naudas plūsmas jautājumus un mazina vēlmi krāpties ar nodokļiem.
Krāpšanās ar nodokļu nomaksu tādos apjomos nebūtu iespējama, ja krāpniekiem nebūtu piesedzēju valsts struktūrās. Netieši arī tiek norādīts uz VID Finanšu policiju. Vai pieļaujat iespēju, ka shēmās varētu būt iesaistīti arī tie, kuru uzdevums ir to apkarot?
Uzdošu pretjautājumu - ja jūsu pakļautībā būtu ap 4000 darbiniekiem, vai jūs varētu pilnībā būt pārliecināts un garantēt ikviena darbinieka godīgumu? Vai jūs savā ģimenē un radu lokā esat pilnībā drošs par ikviena radinieka godprātību? Es nevaru noliegt reālo situāciju - diemžēl arī mēs saskaramies ar darbinieku pārkāpumiem. Diemžēl ir atsevišķi krāpniecības gadījumi, kad bez kontrolējošo struktūru darbinieku iesaistīšanās šādas darbības nebūtu bijis iespējams īstenot. Atsevišķi bijušie VID darbinieki pāriet arī uz privāto sektoru un pārstāv nodokļu maksātāju intereses. Lai gan mēs regulāri mainām darbības stratēģiju, kontrolēšanas taktiku, tomēr pamata darbības metodes, arī kontroles metodes šiem bijušajiem VID darbiniekiem ir zināmas.
Lai padarītu efektīvāku cīņu ar nodokļu shēmotājiem un blēžiem, nodokļu eksperti iesaka sekot Polijas piemēram, kurā samērā nesen izveidota īpaša vienība ar ļoti plašām pilnvarām un augstu tās darbinieku kompetenci. Varbūt arī Latvija varētu sekot šim piemēram?
Negribu tagad aizvainot poļus vai kādu citu valsti, taču cīņā ar PVN shēmotājiem metodes un instrumenti ir stipri līdzīgi, un neesmu dzirdējusi par Poliju šai sakarā kā visveiksmīgāko. Turklāt neticu, ka īpaša specvienība būs tas instruments, kas viennozīmīgi garantēs - nodokļu shēmošana tiks izskausta pilnībā. Iespējams, Polijas lēmums ar laiku pierādīs savu efektivitāti, taču manā rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai es šobrīd varētu paust korektu, pamatotu viedokli, vai Latvijā šāda specvienība būtu nepieciešama. Turklāt būsim pavisam atklāti - lai arī kādas algas mēs noteiktu šādas specvienības darbiniekiem, tās summas, ko var un arī piedāvā noziedzīgā pasaule, ir nesalīdzināmi lielākas par to atalgojumu, ko var piedāvāt valsts. Jāsaprot, ka nodokļu krāpniecībā nav runa par tūkstošiem, bet miljoniem eiro. Ja cilvēks ir tendēts iesaistīties nelikumīgās darbībās, lai gūtu sev materiālo labumu, nekas viņu no tā neatturēs. Ir jāstiprina un jāuzlabo nodokļu kontroles mehānisms, ko VID arī pastāvīgi dara. Turklāt svarīgi ir ieguldīt resursus darbinieku atlasē, lai darbotos kaut vai pieckārtīgs filtrs - un negodīgi cilvēki nenokļūtu valsts pārvaldē.
Uzņēmēji ir neapmierināti, ka situācijā, kad darījuma partneris izrādījies blēdis, viņiem par to jāatbild ar visām no tā izrietošajām finanšu sekām. Kādēļ man jāveic VID funkcijas - jāpārbauda darījuma partneris, jākontrolē?
Tā tomēr nedrīkst būt. Tāda ir arī ES tiesu un VID pozīcija. Mēs runājam par ilglaicīgiem vai atsevišķiem lielu apjomu darījumu partneriem. Uzņēmumam nevar būt pilnīgi vienalga, kas ir tā darījuma partneris. Katram sevi cienošam uzņēmējam jābūt risku vadības sistēmai, pēc kuras izvērtē gan esošos, gan potenciālos sadarbības partnerus. Man pašai ir uzņēmējdarbības pieredze, un nekad mēs nesākām sadarbību, kamēr savu iespēju robežās nebijām pārliecinājušies, ka potenciālais darījumu partneris ir drošs un uzticams.
Faktiski tā ir savā ziņā dalītās atbildības uzņemšanās. Sevišķi krāpniecības gadījumos, kad nevainīgajam uzņēmējam tiek piemēroti diskutablie termini - «zināja» vai «vajadzēja zināt» - respektīvi, situācijas, kad nodokļu administrācija uz konkrētu faktu pamata pieņem lēmumu sodīt godīgo uzņēmēju, ja partneris izrādījies blēdis…
VID darbinieki tā vienkārši nepieņem, ka jums vajadzēja zināt, un viss. Šādu secinājumu izdara, izvērtējot visus apstākļus. Taču ir arī gadījumi, kad audita rezultātā mūsu inspektori pēc iegūtajiem pierādījumiem secina, ka tā sauktais labticīgais maksātājs ir izveidojis atsevišķu atzaru ar atsevišķu juridisku personu, kas piedalās kādās nelikumīgās shēmās. Un šo shēmu ietvaros prece vienas dienas laikā saskaņā ar darījuma dokumentiem ir mainījusi pat septiņus īpašniekus, lai gan fiziski tā vispār nav pārvietota. Tāpat ir situācijas, ka uzņēmums no kādas ES dalībvalsts partnera ilgstoši pa tiešo, nepastarpināti iegādājies preces, bijusi normāla un precīza sadarbība, taču pēkšņi darījuma shēma mainās, un pa vidu parādās pieci vai septiņi starpnieki. Loģiski, mums rodas aizdomas, kādēļ gan uzņēmumam radusies nepieciešamība tik krasi nomainīt sadarbības mehānismu.
ES vēl ir daudz darāmā tieši informācijas apmaiņas un sadarbības ziņā. Jāatzīst, ka ir arī atsevišķu lielo ES valstu nodokļu administrācijas, kuras ignorē mūsu informācijas atbalsta lūgumus. Atbilstoši sadarbības līgumiem tas būtu jāizdara trīs mēnešu laikā, taču ne vienmēr tas tā notiek. Diemžēl arī negodīgie uzņēmēji labi pārzina informācijas apmaiņas mehānismu un katras valsts specifiku. Latvijas VID gadījumā konkrētas informācijas pieprasījuma ietvaros nepieciešamos datus pārbauda nodokļu inspektori, balstoties uz VID rīcībā esošo informāciju, savukārt citu valstu nodokļu administrācijas pasauc pie sevis konkrēto uzņēmēju un prasa viņam paskaidrojumus - rezultātā kvalitāte atšķiras. Šeit mums rodas arī nopietna problēma - mūsu gadījumā ir audita lieta, un tajā brīdī vairs nekādus labojumus iesniegtajā atskaitē nodokļu maksātājs izdarīt nevar, savukārt otrā valstī konkrētais darījuma partneris var precizēt iesniegtos datus, jo audits tur nav sākts. Krāpniecībā iesaistītās personas to zina. Nereti ir piedzīvota situācija - saņemam oficiālu atbildi, kas apstiprina nesakritības datos, bet pārbaudāmais uzņēmējs saka - jūs pieprasiet vēlreiz informāciju, tagad tā būs cita. Diemžēl atsevišķos gadījumos tā arī notiek, jo dati otrā valstī jau ir atbilstoši precizēti.
No aprīļa stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz bankām sniegt VID informāciju par aizdomīgiem darījumiem klientu kontos. Dzirdētas gan replikas, ka tas atkal ir kārtējais valsts mēģinājums savas funkcijas uzlikt uz uzņēmēju pleciem, turklāt - kurš gan spēs apstrādāt visu šo informāciju?
Bankām jau arī līdz šim bija pienākums sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Tagad šo informāciju saņems arī VID. Tas būtiski uzlabos mūsu iespējas operatīvi reaģēt, ja tiks veiktas kādas krāpšanās ar nodokļiem, jo tagad mēs šo informāciju saņemsim faktiski dažu dienu laikā un jau ar konkrētāku informāciju, kādēļ bankas darbiniekam šis darījums šķitis aizdomīgs. Līdz šim VID reāli kādas krāpšanas shēmas varēja fiksēt tikai nākamā mēneša 20. datumā, kad tika saņemtas PVN deklarācijas. Būtībā pagāja vismaz mēnesis, līdz mūsu rīcībā nonāca informācija par kādām krāpšanās pazīmēm. Savukārt no minētā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Finanšu policija vispār saņēma apkopotus ziņojumus ar daudzu mēnešu nobīdi. Tas ir ļoti ilgs laiks, kurā daudz kas jau var tikt noslēpts, ir pazudis. Patlaban pakāpeniski tiek slēgti sadarbības līgumi ar bankām, un ceru, ka jau drīzumā sistēma sāks pilnvērtīgi darboties. Tāpat ļoti ceru, ka attiecīgajos likumos tiks veikti grozījumi, kas noteiks, ka bankām reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par visiem saviem klientiem - fiziskajām personām, kuru kontos gada laikā kopējais naudas apgrozījums pārsniedz konkrētu summu. Šāda banku sniegtā informācija mums būtu ļoti vērtīga, jo zinām, ka visas shēmas organizē fiziska persona, nevis mistiskais SIA. Tādējādi nepieciešamības gadījumā varēsim atlasīt un veikt nodokļu auditus pašām fiziskajām personām, kuras ir kļuvušas turīgas tikai tāpēc, ka viņu uzņēmumi nav godīgi maksājuši nodokļus.
Arī pašā VID pēdējā laikā iet visai karsti. Esat nonākuši pat līdz melnajiem sarakstiem un darbinieku rotēšanām…
Tas, kas šobrīd notiek publiskajā telpā, ir ārkārtīgi nepatīkami un rada iestādes darbinieku vidū milzīgu spriedzi. Visa šī skandāla radīšanā savu roku pielikuši arī atsevišķi politiķi un, jāatzīst, arī žurnālisti. Līdzībās runājot, tāpat kā par PVN krāpšanas gadījumiem, arī par šo tēmu vienkārši pēkšņi ir sākts daudz vairāk un skaļāk runāt publiski, tādēļ arī rodas maldīgs iespaids, ka situācija ir krasi saasinājusies. Taču reālā situācija ir tāda, ka iestādē vienmēr esam ļoti stingri sekojuši līdzi tam, lai aizdomīgi darbinieki tiek rūpīgi pārbaudīti un pārkāpuma konstatēšanas un pierādīšanas gadījumā ar viņiem tiktu izbeigtas darba attiecības. Jau daudzus gadus VID Finanšu policijas sastāvā darbojas Iekšējās drošības dienests, kas rūpīgi vērtē un kontrolē, lai mūsu darbinieki likumīgi pildītu savus pienākumus un nepieļautu nekādus likumpārkāpumus. Arī agrāk ir bijis tagad publiski tā nodēvētais melnais saraksts, kurā bijuši iekļauti tie darbinieki, par kuru darbību nelikumību bijušas aizdomas. Šāds darbinieku saraksts vienmēr ir ticis aktualizēts, un tajā iekļautie darbinieki mainījušies - informācija tika pārbaudīta, noskaidrota, ja nekas netika konstatēts, darbinieks turpināja darbu iestādē. Ja tomēr aizdomām bija reāls pamats, sekoja attiecīgās tiesiskās darbības un sankcijas. Arī šādi gadījumi diemžēl nav nekas ārkārtējs, jo tik lielā iestādē un ar tādu darba specifiku nekad nevari būt pārliecināts par katru darbinieku.
Kā ar jums pašu? Vai jūtaties droši un stabili savā amatā?
Kas šajā pasaulē var būt droši? Atklāti sakot, es par to patlaban nedomāju. Turpinu pildīt savus pienākumus kā līdz šim. Nevienu dienu neesmu strādājusi ar attieksmi, ka tā varētu būt mana pēdējā darbdiena šajā amatā. Taču vienlaikus uzskatu, ka man ir pietiekami augsta kvalifikācija, lai gadījumā, ja šo amatu nāktos atstāt, es savas profesionālās zināšanas varētu ieguldīt un izmantot arī citā amatā. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā esam īstenojuši virkni pasākumu, meklējam veidus, kā uzlabot un padarīt VID darbu efektīvāku. Taču vienu gan varu teikt noteikti - es neesmu marionete, un nebūs tā, ka izpildīšu kādas vēlmes vai darīšu darbus, par kuru jēgu un lietderību pati nebūšu pārliecināta. Neslēpšu, brīžiem rodas sajūta, ka viss, ko es un mans kolektīvs esam darījuši līdz šim, ir nepareizi! Daudzi publiski pauž asu kritiku un domā, ka no tā uzlabosies mūsu valsts labklājība! Taču, manuprāt, mūsu cilvēkos drīzāk brīžiem trūkst iejūtības attieksmē pret līdzcilvēku un kritikas pašiem pret sevi!