Attīstoties tehnoloģiskajiem risinājumiem un to aizvien plašākai pielietošanai, nepieciešamība pēc augsti kvalificētiem IKT speciālistiem pieaugs. Eiropas Savienības prognozes liecina, ka nozares profesionāļu trūkums Eiropā 2015. gadā var sasniegt pat 900 000 speciālistu. Latvijā ik gadu augstāko izglītību iegūst vairāk nekā 1000 augsti kvalificētu IKT speciālistu, tomēr ar to ir par maz. Latvijas speciālistu profesionalitāte tiek ļoti augstu vērtēta. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati liecina, ka Latvijā IKT jomā ir viskonkurētspējīgākais darbaspēks Eiropā, tādēļ var prognozēt, ka Latvijā nākotnē būs pieprasīti tieši vietējie speciālisti.
Pēc ārvalstu IKT karjeras centru prognozēm, pieprasītāko speciālistu vidū laika posmā līdz 2020. gadam būs mobilo lietotņu izstrādātāji, pēc kuriem pieprasījums līdz 2020. gadam varētu pieaugt vairāk nekā par 30%. Gandrīz tikpat liels pieprasījums būs pēc datu bāzu administratoriem, programmēšanas inženieriem, video spēļu dizaineriem un tīkla administratoriem (pieprasījumu pēc tiem gan varētu mazināt mākoņdatošanas izplatīšanās, kā rezultātā tīkli tiek vairāk centralizēti). Strauji palielināsies pieprasījums arī pēc IT drošības speciālistiem, sistēmu analītiķiem, tīmekļa (web) izstrādātājiem, veselības aprūpes informācijas tehniķiem un tehnoloģiju pārvaldītājiem.
Lai nodrošinātu iespējas studēt IKT, jādomā par padziļinātu eksakto zinātņu, matemātikas un datortehnoloģiju apgūšanu jau skolas laikā. Svarīgi nodrošināt iespējas tiem jauniešiem, kam ir interese par IKT jomu, pilnveidot savas zināšanas, piedaloties mācību olimpiādēs, programmēšanas pulciņos un citos skolas un ārpusskolas projektos. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau otro gadu e-prasmju nedēļas laikā organizēja IKT karjeras dienu, kuras mērķis bija iepazīstināt 9.-12. klašu skolēnus ar IKT profesijām.
Pēc LIKTA apkopotajiem datiem, kuru avoti ir Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas Banka, IKT nozarē 2013. gada pirmajā ceturksnī bija nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši speciālistu, nozares uzņēmumu pievienotā vērtība 2011. gadā veidoja 419 miljonus latu, kas bija 3,3% no valsts kopējā IKP, savukārt eksports 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis par 27%, tāpat darbu uzsākuši vairāk nekā 200 jaunu IKT nozares uzņēmumu.
Nozīmīgs rādītājs IKT nozares kopējai izaugsmei ir nozares pienesums VID administrētajos budžeta ieņēmumos. 2013. gada pirmajā ceturksnī IKT nozares samaksātie nodokļi veido vairāk nekā 6% no kopējiem valstī iekasētajiem nodokļu ieņēmumiem.
Pašlaik iespējams pieteikties uz aptuveni 3400 studiju vietām ar IKT saistītās studiju programmās 16 augstskolās un universitātēs. Aicinu studēt IKT, jo tas paver dinamiskas profesionālās izaugsmes iespējas, vienu no top 3 augstākajiem vidējā atalgojuma līmeņiem tautsaimniecībā un darbu nozarē, bez kuras vairs nav iedomājama mūsu ikdiena.
*LITKA prezidente