Ar jauno valsts dienesta koncepciju, kuras sagatavošanā bija iesaistītas visas ministrijas un arī lielākās iestādes, Saeimas deputātus iepazīstināja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un viņas vietniece Eva Upīte. Valsts pārvaldes efektivitāti nosaka vadītāju profesionalitāte, uzsvēra E. Dreimane. Viņa minēja, ka, piemēram, Igaunijā vadītājos ir ieguldīts viens miljons eiro, jo tieši viņu profesionalitāte nosaka, kā izdosies īstenot reformas. Projekta mērķis ir apvienot vienotā sistēmā visus valsts pārvaldē nodarbinātos - kā ierēdņus, tā darbiniekus -, paredzot divu gadu pārejas periodu. Projekta sagatavošanas gaitā ir izpētīta arī citu Eiropas Savienības valstu prakse.
Lielas diskusijas gaidāmas par vadītāju jauno atlases kārtību, kas paredz rīkot atklātu konkursu uz visiem amatiem. Lietuvā pirms piedalīšanās konkursā pretendentiem pārbauda angļu valodas zināšanas. Latvijā konkursantiem būs jānokārto tests Valsts administrācijas skolā. Taču ir arī iespēja, ka, jau beidzot studijas, tiek izsniegts angļu valodas zināšanas apliecinošs dokuments, kam jau esot gatava Vidzemes augstskola. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) iestarpināja, ka valsts iestāžu vadītājiem un strādājošajiem ir ne mazāk svarīgi prast savu viedokli formulēt labā latviešu valodā. Lai iegūtu amatu valsts pārvaldē, būs jāpierāda konkrētajam darbam nepieciešamā kompetence un izpratne par posteni, uz ko kandidē.
Ja tagad iestādes vadītāju ieceļ amatā uz pieciem gadiem ar iespēju atkārtoti tajā nonākt uz vēl pieciem gadiem, jaunā koncepcija paredz vadītāju iecelšanu uz septiņiem gadiem, pēc atkārtotas apstiprināšanas - uz vēl trim gadiem. «Septiņos gados cilvēks var sasniegt karjeras izaugsmes kulminācijas punktu,» teica E. Upīte, vēl trīs gadus raksturojot kā stabilizācijas posmu. Taču pēc tam kaut kas ir jāmaina, pieņemot jaunus izaicinājumus. Lai vienkāršotu strīdu risināšanas procedūru, jo tiesāšanās ir smagnēja un ilgstoša, jaunais projekts paredz, ka atbrīvošanu no amata dienestā nodarbinātie varēs apstrīdēt mediācijas padomē. Atbildot uz vaicāto, cik precīzs ir šis nosaukums, E. Upīte atzina, ka tā ir iecerēta kā divu pušu samierināšanas institūcija - ja padome pieņem lēmumu par labu prasības iesniedzējam, padomes lēmums stājas spēkā, un tālāka tiesvedība vairs nenotiek.
Jaunums ir arī pārcelšana rotācijas kārtībā ne tikai uz citu valsts pārvaldes iestādi, bet arī uz privāto sektoru vai pašvaldību. Tas ir nepieciešams, lai privātajā sektorā ierēdnis varētu iegūt darbam nepieciešamās profesionālās zināšanas un pēc tam atgriezties valsts darbā, skaidroja E. Upīte. Līdzīgi ir ar pašvaldību iestādēm, jo vietējās varas pārstāvji bieži norāda, ka valsts pārvaldē strādājošie neizprot novadu un pilsētu dzīvi. Deputāte Līvija Plavinska (Vienotība), kura ir strādājusi pašvaldībā, apstiprināja, ka ministrijās un valsts iestādēs nodarbināto atrautība no dzīves esot ļoti izteikta. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pret projektu neiebilst, bet LPS pārstāvis Māris Pūķis tomēr saskata vairākas vājās vietas. Piemēram, valsts pārvalde nav konkurētspējīga vienotā atalgojuma sistēmas dēļ, tāpēc neesot skaidrs, kā cilvēkus motivēs piedalīties konkursā uz amatu valsts pārvaldē. Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) atgādināja, ka tagadējā prasība - vismaz divu gadu stāžs valsts pārvaldē - izslēdz no pretendentu loka jauniešus un cilvēkus, kas strādā privātā sektorā.