Tomēr, aptaujājot uzņēmējus, iezīmējas kāda būtiska tendence - Latvijā notiekošās izstādes vairāk piesaista mazus un vidējus uzņēmumus, kuru darbība pārsvarā nav vērsta uz eksportu un kuriem būtisks ir vietējais tirgus. Taču lielie uzņēmumi, kuri savu produkciju pārsvarā eksportē, domājot par jaunu tirgu apguvi, tomēr orientējas uz starptautiskām izstādēm ārvalstīs, kas ir jau globāla mēroga notikums visai nozarei. Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viss atkarīgs no mērķiem - dažiem uzņēmumiem vajag iepazīstināt ar sevi un savu produkciju, citiem svarīgi ir noslēgt konkrētus līgumus.
Vairāk nekā 30 gadā
Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle stāsta, ka starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala ik gadu notiek vairāk nekā 30 izstāžu, un tajās tiek pārstāvētas visas reģionam aktuālās tautsaimniecības nozares. Lielākajās izstādēs piedalās 600-700 firmu no 30 pasaules valstīm, un tās apmeklē 60 000-80 000 interesentu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Krievijas un daudzām citām valstīm.
BT1 partneri ir vairāk nekā 70 profesionālo nozaru asociāciju no Latvijas un citām valstīm. Lielāko nozaru izstāžu vidū ir Māja1, Riga Food, Baltic Fashion and Textil Riga, Natur Expo, Riga Tech, arī Skola un ikgadējās tūrisma un grāmatu izstādes. Jāmin, ka izstāžu laikā notiek arī konferences, semināri un dažādas meistardarbnīcas.
Lai saprastu izstāžu vērienu, vērts minēt dažus skaitļus. Piemēram, izstāde Baltic Fashion and Textil Riga 2015. gadā pulcēja 228 dalībniekus no 21 valsts, to vidū arī no Indijas, Ķīnas, Bangladešas, Uzbekistānas un Taivānas, un dalībnieku skaits bija par 30% lielāks nekā 2014. gadā. Trīs dienās izstādi apmeklēja ap 5000 profesionālo apmeklētāju - ražotāji, vairumtirgotāji, preču iepircēji un izplatītāji. Savukārt izstādē Riga Food 2015. gadā piedalījās 703 uzņēmumi no 37 valstīm, turklāt bija arī 15 valstu nacionālie stendi. Šogad izstāde Nature Expo, kuras tēma ir lauksaimniecība, dārzkopība un mežsaimniecība, pulcēja par 14% vairāk apmeklētāju nekā pērn, to skaits sasniedz teju 19 000 un tajā piedalījās 189 uzņēmumi no vairākām valstīm.
Lētāk nekā ārvalstīs
«Izstāde ir ne tikai vieta, kur uzņēmumiem parādīt savu produkciju, reklamēt jaunumus, tā ir arī iespēja atrast sadarbības partnerus, potenciālos pasūtītājos, kā arī labs veids, kā ieraudzīt, ko dara konkurenti, un samēroties ar tiem. Tāpēc nozaru izstādes pilnīgi noteikti var dēvēt arī par kontaktu biržām. Jāteic, ka vairākās mūsu izstādēs Latvijas uzņēmumiem, kas tajās piedalījušies, izdevies noslēgt arī starptautiskus sadarbības līgumus un iegūt ārvalstu pasūtītājus. Mums ir nozaru izstādes, kurās līdz pat 70% dalībnieku ir no ārvalstīm,» stāsta V. Tīle.
Par lielāko konkurentu Baltijas reģionā starptautisku izstāžu rīkošanā ģenerāldirektors uzskata tieši Lietuvas starptautisko izstāžu centru. Lietuvas priekšrocība ir tā, ka turienes uzņēmumiem ir iespējas saņemt valsts atbalstu līdzfinansējuma veidā par dalību pašmāju izstādēs, kamēr Latvijā tas iespējams tikai par dalību ārvalstu izstādēs. Tomēr BT1 katru gadu saskaņā ar V. Tīles teikto izdodas kāpināt gan apgrozījumu, gan peļņu. Piemēram, šā gada pavasarī, salīdzinot ar pērnā gada pavasari, apgrozījums audzis par 5%.
V. Tīle arī uzsver, ka maksa par dalību nozaru izstādēs Latvijā ir būtiski zemāka nekā ārvalstīs. Saskaņā ar BT1 informāciju, piemēram, izstādē Riga Food dalības maksa ir 99 eiro un maksa par neapbūvēta laukuma kvadrātmetru svārstās no 109 eiro līdz 32 eiro (atkarībā no izvēlētās zonas un iecerētā stenda). Savukārt, ja tiek pasūtīta platība jau ar standarta aprīkojumu, tad par katru kvadrātmetru jāpiemaksā vēl 16 eiro. Jānorāda, ka visas cenas minētas bez PVN. Taujāts, cik pieejamas šīs izstādes ir maziem uzņēmumiem vai arī uzņēmumiem, kuri vēl ir samērā jauni un vēlas iepazīstināt ar sevi un savu produkciju, V. Tīle stāsta, lai dalība būtu pieejamāka, ir izveidoti reģionālie stendi, kuros var apvienoties vairāki uzņēmumi.
Uzņēmēju pieredze
Uzņēmēja un uzņēmuma KāzuKleita.lv īpašniece Agita Reinfelde stāsta, ka šogad pirmo reizi piedalījusies izstādē Baltic Fashion and Textil un ar dalību ir ļoti apmierināta. «Es no šā pasākuma ieguvu visu, ko gaidīju un vēlējos. Bija iespēja gan iepazīstināt ar savu produkciju - mums bija arī modes skate, gan atrast sadarbības partnerus, piemēram, kažokādu un audumu piegādei. Mēs dalījām arī savus bukletus un nodibinājām kontaktus ar veikalu tīkliem. Jāsecina, ka šādas izstādes ir ļoti laba iespēja gan iepazīstināt ar sevi pircējus, gan dibināt kontaktus ar sadarbības partneriem,» gandarījumu pauž A. Reinfelde. Tajā pašā laikā uzņēmēja atzīst, ka nākamgad šajā izstādē piedalīsies tikai tad, ja ar kāda projekta starpniecību izdosies atrast finansējumu dalībai, personīgos līdzekļus vairs neieguldīšot.
Viena no lielākajiem pārtikas ražotājiem Orkla Food Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne gan uzsver, ka «mēs, tāpat kā citi Latvijas lielie pārtikas ražotāji, priekšroku dodam dalībai starptautiskās pārtikas industrijas izstādēs ārpus valsts robežām, kur ir iespējas realizēt savus eksporta uzdevumus. Tomēr pārtikas nozares izstādēm Latvijā ir savs pienesums, un tās ir noderīgas lielai daļai Latvijas pārtikas ražotāju - gan atpazīstamības veidošanai, gan iepazīstināšanai ar jauniem produktiem». Savukārt mēbeļu ražotāja Bolderājas serviss komercdirektors Dzintars Gaicenko norāda, ka dalību izstādē Baltic Furniture uzskata par goda lietu, lai pierādītu, ka uzņēmums un arī nozare vēl dzīvo, taču liela ekonomiskā labuma no dalības vietējā mēroga izstādē gan neesot, jo sadarbība pārsvarā tiek stiprināta ārvalstu izstādēs.